Paplašinātā meklēšana

ielun̂cinât ^2: auch Dunika. Refl. -tiês, ‡

2) = ielùocîtiês 3: kad ieluñcinās, tad ir atkal lunkana mugura Frauenb.

Avots: EH I, 528

ielun̂cinât ² , durch Bewegung gelenkig machen: ve̦ctē̦vs nevar nuo rītiem savas stīvās kājas ieluncināt Ahs. Refl. - tiês, sich einschmeicheln U.

Avots: ME II, 40

‡ izlun̂cinât ² Dunika, Frauenb., = izlùocît 1: i. kājas (gaŗā ceļā vai dejuojuot, skraiduot): Refl. -tiês (schon ME. I, 765): suns izlun̂cinājās ² man apkārt, bet ne˙kā nedabūja Dunika.

Avots: EH I, 464

nuôlun̂cinâtiês ² , ‡

3) eine Zeitlang den Schwanz wedeln:
(suns) pauošņā pē̦das, nuošņaukā tik nuoluncinās kâ pats gudrības prasīdams Brigadere Dievs, daba, darbs 242.

Avots: EH II, 64

[nuôlun̂cinâtiês ² Stenden, = nuoluncīties 2; auch gleichbed. mit nùoluncīties 3.]

Avots: ME II, 813

lùncinât [auch PS., Trik., Drosth., Jūrg.), luñcinât [auch N.-Peb., Wohlf., Salis, Wolmarshof, Selg., lun̂cinât ² Dond., Lautb., Nigr.), tr.,

1) bewegen:
viena jāja, uotra lēca, trešā ļipu luncināja (Var.: kustināja) BW. 2227. sirma cūka aizgaldē, ausis vien skurināja (Var.: luncināja) 22832;

2) asti l., mit dem Schwanze wedeln
[Fest.]: suns iegāja liepienā, asti vien kustināja (Var.: luncināja) BW. 31044; Mag. XX, 3, 141;

3) essen, einhauen:
luncini tik iekšā! kuo gaidi? LP. Refl. -tiês, mit dem Schwanze wedeln, sich anschmiegen, anschmeicheln: sunītis gar kājām vien luncinājās LP. VI, 1007. kâ viņš līkst un luncinās, kad ierauga principālu Vēr. I, 1157. mēs luncināmies ap mūsu dvēseļu bendēm Stari II, 167. [vilks luncinājas apkārt U., streicht verstohlen herum. zur Bed. 1 u. 2 vgl. Изв. XV, 2, 203, le. luñka, lunkans, li. luñginti "mit dem Schwanze wedeln" und Büga Изв. XVII, I, 34.]

Avots: ME II, 513

pìeluñcinâtiês Dr., pielun̂cinâtiês ² Sassm., sich anschmeicheln, anschmiegen, liebkosen: puisis grib meitai pieluncināties Sassm.

Avots: ME III, 269