Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'mãj' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'mãj' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (67)
bezmājība
bezmājis
brīvmāja
ciemmājas
cìemmãjas, das benachbarte Gesinde Heniņ: mūsu mājās kūp dūmi, ciemmājās vāra putru.
Avots: ME I, 393
Avots: ME I, 393
domājums
duõmãjums, das Gedachte, der Gedanke, Einfall: māsiņ, tavu duomājumu, iet pie slikta tē̦va dē̦la! Ltd. 283.
Avots: ME I, 533
Avots: ME I, 533
dzelmājs
dze̦lˆmãjs,
1) die Tiefe (im Wasser):
straume, kas aizkrāc pār radzēm un dze̦lmājiem Teodor;
[2) vieta purvā, kur daudz dzelmju Ruj.]
Avots: ME I, 541
1) die Tiefe (im Wasser):
straume, kas aizkrāc pār radzēm un dze̦lmājiem Teodor;
[2) vieta purvā, kur daudz dzelmju Ruj.]
Avots: ME I, 541
iemājnieks
‡ iemãjnieks, der Einwohner Kr. Barona Atmiņas 32: ieradīsies citās sē̦tās ... kādi iemājnieki Janš. Mežv. ļ. I, 182 (ähnlich: II, 333).
Avots: EH I, 529
Avots: EH I, 529
iemākot
ìemãjuôt: manā kumeļā iemājuojis (hat Wohnsitz genommen) pats liktenis Ezeriņš Leijerk. I, 123.
Avots: EH I, 529
Avots: EH I, 529
iemaujot
ìemãjuôt, seinen Wohnsitz haben: ķēniņam ir nuolādēta pils, kur ve̦lns iemājuo LP. VI, 441. tur dzīves pe̦lē̦kums un trūkums iemājuoja MWM. VII, 575. Refl. - tiês, seinen Wohnsitz nehmen, sich ansiedeln: ve̦lns iemājuojies rijā LP. VI, 170.
Avots: ME II, 43
Avots: ME II, 43
jūsmājas
krūmājs
krũmãjs, das Gebüsch, Gestrüpp: šalc vējiņš krūmājā MWM. VIII, 432. viņš ar āzi krūmājuos BW. 25872, 1.
Avots: ME II, 292
Avots: ME II, 292
kulmāji
kulmāji
I kul˜mãji, Hanfschäben (Abfall) L.; Flachsstengel ohne die Köpfchen Rosenberger; Hülsen, abgeschnittene Enden vom Flachs U. [Alt-Ottenhof]; Lein-, Buchweizen-, Erbsenstroh, N.-Kmph. [Vielleicht kontaminiert aus kulāji (s. dies) und *kulmi, das vielleicht in kul˜mastis steckt. Nach Ojansuu Lisiäsuomalais-balttilaisiln kosketuksiin 51 aus den finnischen Sprachen (vgl. finn. kulmu "zerriebenes Heu, Strohhalm").]
Avots: ME II, 307
Avots: ME II, 307
laukmāja
māja
mãja,
1): auch Orellen, Ramkau, Salis;
2): lielā m. Orellen, das Herrenhaus (eines Gutsbesitzers);
iet uz mājām - auch A.-Laitzen, Annenhof (Kr. Walk), Ekau, Ellei, Erwalen, Hasau, Kr.-Würzau, Matkuln, Pāviluosta, Schmarden, Setzen, Stirniene, Wirginalen, uz māju - auch Fossenberg, Gotthardsberg, Grosdohn, Linden in Livl., Marzen, Marzenhof, Meselau, Plm.; visa m. (das ganze Gesinde) nāks pie dieva galda BielU.;
3): mājas Lös., die Schamlippen.
Mikkola IMM. 1930 II, 442 lässt le. mãja aus den finnischen Sprachen entlehnt sein, ohne jedoch die Länge des wurzelhaften ā in le. mãja zu etklären. S. auch Kiparsky Fremdes im Baltendeutsch 52 ff. Vgl. auch: diripuerunt maias, id est habitacula, ubi cibi et pabula servabantur Script. rer. pruss. II, 112 (v. J. 1377).
Avots: EH I, 789
1): auch Orellen, Ramkau, Salis;
2): lielā m. Orellen, das Herrenhaus (eines Gutsbesitzers);
iet uz mājām - auch A.-Laitzen, Annenhof (Kr. Walk), Ekau, Ellei, Erwalen, Hasau, Kr.-Würzau, Matkuln, Pāviluosta, Schmarden, Setzen, Stirniene, Wirginalen, uz māju - auch Fossenberg, Gotthardsberg, Grosdohn, Linden in Livl., Marzen, Marzenhof, Meselau, Plm.; visa m. (das ganze Gesinde) nāks pie dieva galda BielU.;
3): mājas Lös., die Schamlippen.
Mikkola IMM. 1930 II, 442 lässt le. mãja aus den finnischen Sprachen entlehnt sein, ohne jedoch die Länge des wurzelhaften ā in le. mãja zu etklären. S. auch Kiparsky Fremdes im Baltendeutsch 52 ff. Vgl. auch: diripuerunt maias, id est habitacula, ubi cibi et pabula servabantur Script. rer. pruss. II, 112 (v. J. 1377).
Avots: EH I, 789
māja
mãja, Demin. verächtl. mãjele,
1) das Bauerngesinde
[in dieser Bed. dialektisch als Plur. tantum]: mūsu ciemā piecas mājas. kungs izdzina saimnieku nuo mājas od. mājām Sprw.: kādas mājas od. kāda māja, tāds saimnieks. pa Jurģiem māju (mājas Kurl.) uzņemt. čigāni iet māju nuo mājas (vgl. RKr. XII, 46);
2) die Behausung im weiteren Sinne, das Haus, die Heimat:
vienā(s) mājā(s) dzīvuojusi bagāta saimniece LP. VI, 140. arī labā mājā neēdis nevar dzīvuot. kāda māja, tāds jumts. tīra māja sievas ruota. vai saimnieks mājās od. mājā? ist der Wirt zu Hause? In Kurl. ist der Plur., in Livl. der Sing. in solchen Wendungen vorzugsweise gebräuchlich. iet uz mājām Kurl. [Dond., Wandsen, Selg., Bauske, Gr.-Essern, Selb.], uz māju Livl. [Wolm., PS., Jürg., Bers., Lis., Drosth., N.-Peb., Arrasch, Jürg., Bers., Salis], nach Hause gehen. mājā od. mājās resp. uz mājām od. uz māju entspricht bei den imperfektiven Verben dem Präfix
pā`r -: ļaudis jau pārnākuši, die Leute sind schon heimgekehrt; ļaudis nāk jau mājā, die Leute kommen schon nach Hause; māju, mājas, duot, ņemt, Quartier geben, nehmen: es tev duošu nakts māju BW. 13276. kur saulīte mājas ņems? 10874. [sveši ļaudis, sveša zeme; kur bij man mājas mest (Var.: māju ņemt)? 19053.] mūža māja, der Sarg, das Grab. es apskatījuos viņa mājas, ich besah sein Gesinde, d. i. sein Haus nebst Zubehör. Durch die Vielheit der Gebäude eines Gesindes ist der Gebrauch des Plur. in den genannten Wendungen bedingt. Ebenso erklärt sich das Schwanken zwischen dem Plur. und Sing. in den genitivischen Verbindungen: mājas, māju baluodis, die Haustaube, mājas od. māju luopi, das Hausvieh, mājas od. māju putni, das Geflügel; mājas kungs, der Hausgeist. Oft verbindet sich mãja mit dem folgenden Wort zu einem Kompositum, wie mājbite;
3) das männliche Glied
L., PS.; mājas sāpes, der Bruch L.; überhaupt die Scham, die männliche und auch die weibliche Livl. n. Mag. IV, 2, 127; die Schamgegend Smilt. [Unklar ist das verältnis zu estn. maja "Haus", finn. maja "Herberge"; Thomsen lässt das finnische Wort Beröringer 198 aus dem Le. entehnt sein, aber der Unterschied in der Quantität des a bleibt dabei unerklärt. Beide etwa aus dem germanischen? Vgl. etwa mnd. mage "locus, ubi cibos ad sumendum accuba mus", ein maye(stede) LivL. Güterurk. S. 763, maye (Ruhepunkt?) Urkundenb. V, 36. Das Wort ist überigens schon in der Chronik Heinrichs von Lettland belegt: ad villam Labbiti, ubi fuerat maia, id est collectio, eorum XV, 7.]
Avots: ME II, 577, 578
1) das Bauerngesinde
[in dieser Bed. dialektisch als Plur. tantum]: mūsu ciemā piecas mājas. kungs izdzina saimnieku nuo mājas od. mājām Sprw.: kādas mājas od. kāda māja, tāds saimnieks. pa Jurģiem māju (mājas Kurl.) uzņemt. čigāni iet māju nuo mājas (vgl. RKr. XII, 46);
2) die Behausung im weiteren Sinne, das Haus, die Heimat:
vienā(s) mājā(s) dzīvuojusi bagāta saimniece LP. VI, 140. arī labā mājā neēdis nevar dzīvuot. kāda māja, tāds jumts. tīra māja sievas ruota. vai saimnieks mājās od. mājā? ist der Wirt zu Hause? In Kurl. ist der Plur., in Livl. der Sing. in solchen Wendungen vorzugsweise gebräuchlich. iet uz mājām Kurl. [Dond., Wandsen, Selg., Bauske, Gr.-Essern, Selb.], uz māju Livl. [Wolm., PS., Jürg., Bers., Lis., Drosth., N.-Peb., Arrasch, Jürg., Bers., Salis], nach Hause gehen. mājā od. mājās resp. uz mājām od. uz māju entspricht bei den imperfektiven Verben dem Präfix
pā`r -: ļaudis jau pārnākuši, die Leute sind schon heimgekehrt; ļaudis nāk jau mājā, die Leute kommen schon nach Hause; māju, mājas, duot, ņemt, Quartier geben, nehmen: es tev duošu nakts māju BW. 13276. kur saulīte mājas ņems? 10874. [sveši ļaudis, sveša zeme; kur bij man mājas mest (Var.: māju ņemt)? 19053.] mūža māja, der Sarg, das Grab. es apskatījuos viņa mājas, ich besah sein Gesinde, d. i. sein Haus nebst Zubehör. Durch die Vielheit der Gebäude eines Gesindes ist der Gebrauch des Plur. in den genannten Wendungen bedingt. Ebenso erklärt sich das Schwanken zwischen dem Plur. und Sing. in den genitivischen Verbindungen: mājas, māju baluodis, die Haustaube, mājas od. māju luopi, das Hausvieh, mājas od. māju putni, das Geflügel; mājas kungs, der Hausgeist. Oft verbindet sich mãja mit dem folgenden Wort zu einem Kompositum, wie mājbite;
3) das männliche Glied
L., PS.; mājas sāpes, der Bruch L.; überhaupt die Scham, die männliche und auch die weibliche Livl. n. Mag. IV, 2, 127; die Schamgegend Smilt. [Unklar ist das verältnis zu estn. maja "Haus", finn. maja "Herberge"; Thomsen lässt das finnische Wort Beröringer 198 aus dem Le. entehnt sein, aber der Unterschied in der Quantität des a bleibt dabei unerklärt. Beide etwa aus dem germanischen? Vgl. etwa mnd. mage "locus, ubi cibos ad sumendum accuba mus", ein maye(stede) LivL. Güterurk. S. 763, maye (Ruhepunkt?) Urkundenb. V, 36. Das Wort ist überigens schon in der Chronik Heinrichs von Lettland belegt: ad villam Labbiti, ubi fuerat maia, id est collectio, eorum XV, 7.]
Avots: ME II, 577, 578
mājbite
mājdarbs
mājenieks
mãjenieks: auch Lesten p. FBR. XV, 22,
3): = laũcinieks 1c Frauenb.: mājenieki daudz nekauj guovis.
Avots: EH I, 789
3): = laũcinieks 1c Frauenb.: mājenieki daudz nekauj guovis.
Avots: EH I, 789
mājenieks
mãjeniẽks, mãj(i)niẽks,
1) der Hausmensch, Hausinsasse; mājnieki, die Menschen, die in einem Hause, in einem Gesinde wohnen, das Hausgesinde,
a) im Gegensatz zu Gästen od. Fremden:
līkstes cirtējus mājenieki sagaida ar dziesmām BW. 1692. grūti nākas izšķirt svēnieku nuo mājnieka RKr. XVII, 21;
b) im Gegensatz zu den Verreisten: mājinieki gaidīja ceļa vīrus pārbraucam. [es pats gan jūsu sprediķi šuodien nedzirdēju, - man jau bija jāpaliek par mājnieku Janš. Dzimtene V, 248];
2) der Stadtwirt, wo der Bauer einkehrt
L., St.;
3) mājinieks viņš nebūs, er wird sich als Wirt eines Gesindes nicht halten können.
Avots: ME II, 578
1) der Hausmensch, Hausinsasse; mājnieki, die Menschen, die in einem Hause, in einem Gesinde wohnen, das Hausgesinde,
a) im Gegensatz zu Gästen od. Fremden:
līkstes cirtējus mājenieki sagaida ar dziesmām BW. 1692. grūti nākas izšķirt svēnieku nuo mājnieka RKr. XVII, 21;
b) im Gegensatz zu den Verreisten: mājinieki gaidīja ceļa vīrus pārbraucam. [es pats gan jūsu sprediķi šuodien nedzirdēju, - man jau bija jāpaliek par mājnieku Janš. Dzimtene V, 248];
2) der Stadtwirt, wo der Bauer einkehrt
L., St.;
3) mājinieks viņš nebūs, er wird sich als Wirt eines Gesindes nicht halten können.
Avots: ME II, 578
mājiens
mãjiêns, der Wink: neievēruojamas lietas neklausa ne˙būt dzejas mājienam Vēr. II, 16. Zu mãt.
Avots: ME II, 578
Avots: ME II, 578
mājietis
mājīgs
mājinieks
mājišķība
[mãjišķĩba ,* die Häuslichkeit: neplauktu mājišķība, nebūtu ģimenes Veselis Saules kaps. 24.]
Avots: ME II, 578
Avots: ME II, 578
mājkārkliņš
mājkopība
mājkustonis
mājlops
mãjluõps, das Hausvieh, Haustier: tiekuot laime... aitām, cūkām un citiem mazākiem mājluopiem Etn. II, 117. zirgs ir mūsu krietnākais mājluops A. XV, 490.
Avots: ME II, 578
Avots: ME II, 578
mājmācība
‡ mãjmâcība, häuslicher Unterricht: ieve̦duot draudzē stingru mājmācību A. Melnalksnis Mazsalaca 30.
Avots: EH I, 789
Avots: EH I, 789
mājnieks
mãjniẽks (unter mãjeniẽks),
1)
b): eine Person, die die Kinder im Gesinde (= auf dem Bauernhof) behütet, während die Erwachsenem alle zum Abendmahl in der Kirche sind
BielU.
Avots: EH I, 789
1)
b): eine Person, die die Kinder im Gesinde (= auf dem Bauernhof) behütet, während die Erwachsenem alle zum Abendmahl in der Kirche sind
BielU.
Avots: EH I, 789
mājoklis
mājoklis
mãjuôklis, die Behausung, Wohnung: pilsē̦tā jauki mājuokļi; ["ein kleines Haus" Stenden.]
Avots: ME II, 578
Avots: ME II, 578
mājoknis
mājot
mãjuôt,
1): viņš mājuo luopu kūtī Siuxt. vai jums te irbes ne˙maz nemājuo? ebenda; agrāk diluoni (sic!) ne˙maz nebij tik vare̦ni; tagad tie briesmīgi mājuo Orellen;
3): auch Ev. Subst. mãjuôtãjs - schon
LLD. II, 22 6 .
Avots: EH I, 789
1): viņš mājuo luopu kūtī Siuxt. vai jums te irbes ne˙maz nemājuo? ebenda; agrāk diluoni (sic!) ne˙maz nebij tik vare̦ni; tagad tie briesmīgi mājuo Orellen;
3): auch Ev. Subst. mãjuôtãjs - schon
LLD. II, 22 6 .
Avots: EH I, 789
mājot
mãjuôt,
1) intr. leben, hausen:
te senāk briesmīgi daudz čūsku mājuojušas LP. VI, 203;
[2) vējš mājuo nuo tās puses vien U., der Wind bläst fortwährend aus der einen Richtung;
3) tr., beherbergen
Manz. Lettus: es e̦smu viesis bijis un jūs esiet mani mājuojuši Manz. Post. II, 401. ir citi nezinādami eņģeļus mājuojuši Hebr. 13, 2.] Refl. -tiês, hausen, vorkommen (von Zigeunern, Ratten, Mäusen). Subst. mãjuôšana, das Hausen, Leben; mãjuôtãjs, wer gern beherbergt, bewirtet U., [Glück Hebr. 13, 2.]
Avots: ME II, 578
1) intr. leben, hausen:
te senāk briesmīgi daudz čūsku mājuojušas LP. VI, 203;
[2) vējš mājuo nuo tās puses vien U., der Wind bläst fortwährend aus der einen Richtung;
3) tr., beherbergen
Manz. Lettus: es e̦smu viesis bijis un jūs esiet mani mājuojuši Manz. Post. II, 401. ir citi nezinādami eņģeļus mājuojuši Hebr. 13, 2.] Refl. -tiês, hausen, vorkommen (von Zigeunern, Ratten, Mäusen). Subst. mãjuôšana, das Hausen, Leben; mãjuôtãjs, wer gern beherbergt, bewirtet U., [Glück Hebr. 13, 2.]
Avots: ME II, 578
mājotne
mājotne
mãjuotne ,* die Behausung, das Haus, die Heimstätte: tev mūsu mājuotne par sliktu bij Asp. dievu mājuotne MWM. VI, 204. brīvības mājuotne Janš. biederības jaunā mājuotnē RA.
Avots: ME II, 578
Avots: ME II, 578
mājpieraugs
mājputns
mājrūķe
mājrūpniecība
mãjrũpniẽcĩba, die Hausindustrie: mājrūpniecība, kâ pretstats fabrikas rūpniecībai, tāds sīkas rūpniecības veids, kuŗā pats strādnieks ar saviem palīgiem uzskatāmi arī par sava uzņē̦muma saimniekiem Konv 2.
Avots: ME II, 578
Avots: ME II, 578
mājskolotājs
mājturība
mājulība
mãjulĩba ,* die Häuslichkeit, Heimlichkeit, Gemütlichkeit: dzīvuokļuos... sajust mājulību Vēr. II, 494.
Avots: ME II, 578
Avots: ME II, 578
mājulīgs
mājup
mãjup [auch Arrasch, Bauske, Wandsen], nach Hause Sassm.: un kauna acīm mājup aizrāpās Adam. viens uotrs duodas mājup JR. IV, 92.
Avots: ME II, 578
Avots: ME II, 578
mājvieta
mājzaglis
mazmāja
mazmāja
mazmājnieks
mūsmājas
mūsmãjas, unser Gesinde: liekas, ka tādu māju nav kâ mūsmājas Jauns. es te˙pat nuo mūsmājām A. XXI, 414. katru gadu bij mūsmājās bēres Stari I, 231.
Avots: ME II, 679
Avots: ME II, 679
nabagmāja
naktsmāja
naktsmāja
naktsmãja, die Nachtherberge, das Nachtlager: Sprw. kas taisnību saka, tas naktsmāju nedabū. tur naktsmāju dabū I Mos. 24, 23.
Avots: ME II, 691
Avots: ME II, 691
nedomājot
nomājot
[nùomãjuôt,
1) verleben:
es tur nuomājuoju 70 gadu Ruj.;
2) unterbringen:
Pēteri nuomājuoja klētī Salis.]
Avots: ME II, 817
1) verleben:
es tur nuomājuoju 70 gadu Ruj.;
2) unterbringen:
Pēteri nuomājuoja klētī Salis.]
Avots: ME II, 817
otrmāja
uotrmãja: pie sē̦tas, kas šķiŗ mūsmāju nuo uotrmājas Daugava 1936, 870. pie uotrmāju ruobežas 872.
Avots: EH II, 745
Avots: EH II, 745
otrmāja
pamājiens
‡ pamãjiens, der Wink: rādīdama ar galvas pamājienu Janš. Bandavā I, 6. ruokas p. Jauns. Augšz. 67.
Avots: EH II, 154
Avots: EH II, 154
piemājot
pìemãjuôt, beiwohnen Für. I unter mājuot, Manz. Lettus, wohnen: akmeni atstāj zem grīdas, tad Laima piemājuos! LP. V, 368. ve̦lns... izkausis klintī alu un tur piemājuojis V, 413. birzē piemājuoja dievu gari VII, 357. pēc raganu piemājuojuma šis kalns nuosaukts par raganu kalnu VII, 654. tais mājās, kur mēris piemājuojis... Etn. II, 59. (tie) piemājuoja tur nakti Glück I Mos. 24, 54.
Avots: ME III, 271
Avots: ME III, 271
plūmājs
pusmāja
pusmãja, das halbe Haus; das halbe Gesinde (auch der Plur. pusmãjas): dzīvuoja savā maizē un nuomāja nuo tē̦va pusmājas MWM. v. J. 1899, S. 436.
Avots: ME III, 430
Avots: ME III, 430
šiemmāja
‡ šiẽmmãja Adiamünde, ein benachbarter Bauernhof: šiemmāju vistas izkasa manas duobes.
Avots: EH II, 627
Avots: EH II, 627
ziemāja
zìemãja,
1) die Wintersaat;
zìemãji, zìemājs 2 Gr. - Buschh., das Winterkorn: ziemājas druvu stāvuoklis Celm. ziemāja būšuot izsalusi B. Vēstn. zemi sagatavuot... ziemājiem Konv. 2 2069. ziemāju (rudzu) salmus luopiem ēdināt Mazvērsītis Lopkopība III, 57;
2) ziemāji, Grünwerk, Immergrün
U.
Avots: ME IV, 742
1) die Wintersaat;
zìemãji, zìemājs 2 Gr. - Buschh., das Winterkorn: ziemājas druvu stāvuoklis Celm. ziemāja būšuot izsalusi B. Vēstn. zemi sagatavuot... ziemājiem Konv. 2 2069. ziemāju (rudzu) salmus luopiem ēdināt Mazvērsītis Lopkopība III, 57;
2) ziemāji, Grünwerk, Immergrün
U.
Avots: ME IV, 742
Šķirkļa skaidrojumā (9)
izdoma
izduõma, izduõmãjums, izduõms, Erdichtung, Erfindung: tās ir tukšas te̦nkas un izduomas MWM. tas prātīgs izduoms Seibolt. tādu smalku izduomu tev jau vis+maz viens ve̦se̦ls ve̦zums A. XVIII, 313.
Avots: ME I, 730
Avots: ME I, 730
mā
māt
mãt [Ruj., C., Bauske, Wandsen] (li. móti), mãju, [mât Kr., Lis., Kl., Bers., N. - Peb., Arrasch], winken: sauc bāliņš, māj ar ruoku: nāc, māsiņa, atpakaļ! BW. 13585. jauni prieki tev mās A. XX, 869. māt ar acīm J. Allunan. ... vienmērīgi un spēcīgi mādams ar aiŗiem pa ūdeni (die Ruder schwingend) Goŗkijs 41. Refl. -tiês, gestikulieren (ohne dabei zu sprechen): piedzē̦rušie, uz ceļa šķirdamies, ilgu laiku visādi mājās Tirs. n. RKr. XVII, 68. [Zu Slav. majati "winken", s. Berneker Wrtb. II, 7 und Trautmann Wrtb. 166.]
Avots: ME II, 586, 587
Avots: ME II, 586, 587
mūsmāja
ņēmējs
ņêmẽjs, ņêmẽjs, ņē̦mãjs, der Nehmer: ņēmējs ne˙kad nebūs devējs, acīm re̦dzu dziļūdeni, dvēselīšu ņēmējiņu BW. 10874. nava galdu ņēmējiņu, es gibt solche Personen nicht, die den Tisch abdecken 1484, 2. pie katra pļāvēja pa ņēmējai, jedem Schnitter fulgt eine Garbenbinderin; ņēmējs, der Freier, so namentlich vaiņaga ņēmējs: lai stāv meita vainagā, kad nav laba ņēmējiņa BW. 11994; 9450.
Avots: ME II, 901
Avots: ME II, 901
nomeņģēt
‡ nùomeņ̃ģêt "nuokašņāt, nuokārpīt, nuomīdīt": zirgs nuomeņģējis (ālē̦damies nuomīdījis) zâli, zemi Jürg., Ringmundshof. dzē̦rājs, nākdams uz mãju, nuomeņģējis visu tīrumu Ringmundshof. Refl. -tiês, eine gewisse Zeitlang spielen Salis: bē̦rns nuomeņģējās visu rītu; tollen, einander greifend spielen, anfassen und kitzeln Bers. (mit èn 2 ): tad nu gan Jānis ar Edi nuomeņģējušies!
Avots: EH II, 67
Avots: EH II, 67
pretimņēmējs
pušenieks
pušeniẽks (unter pušelniẽks): auch FBR. XVII, 28 (aus dem J. 1683), ( ein näherer Nachbar") Blieden, (ein Nachbar) Lesten n. FBR. XV, 31: pušenieka sētiņā BW. 15823. kaimene pušeniece 3692, 1; pušenieki "mãjas, kas līdzīgi blakā ir" Frauenb.
Avots: EH II, 336
Avots: EH II, 336