Paplašinātā meklēšana

‡ apmãjuôt U. (unter mājuot), beherbergen.

Avots: EH I, 101

‡ bezmãjĩba,* Obdachlosigkeit, Heimatlosigkeit.

Avots: EH I, 214

‡ bezmãjis Ar., ein Obdachloser.

Avots: EH I, 214

brĩvmãja, das Gesinde eines Freibuaers, eines brīzemnieks.

Avots: ME I, 335

cìemmãjas, das benachbarte Gesinde Heniņ: mūsu mājās kūp dūmi, ciemmājās vāra putru.

Avots: ME I, 393

duõmãjums, das Gedachte, der Gedanke, Einfall: māsiņ, tavu duomājumu, iet pie slikta tē̦va dē̦la! Ltd. 283.

Avots: ME I, 533

dze̦lˆmãjs,

1) die Tiefe (im Wasser):
straume, kas aizkrāc pār radzēm un dze̦lmājiem Teodor;

[2) vieta purvā, kur daudz dzelmju Ruj.]

Avots: ME I, 541

‡ iemãjnieks, der Einwohner Kr. Barona Atmiņas 32: ieradīsies citās sē̦tās ... kādi iemājnieki Janš. Mežv. ļ. I, 182 (ähnlich: II, 333).

Avots: EH I, 529

ìemãjuôt: manā kumeļā iemājuojis (hat Wohnsitz genommen) pats liktenis Ezeriņš Leijerk. I, 123.

Avots: EH I, 529

ìemãjuôt, seinen Wohnsitz haben: ķēniņam ir nuolādēta pils, kur ve̦lns iemājuo LP. VI, 441. tur dzīves pe̦lē̦kums un trūkums iemājuoja MWM. VII, 575. Refl. - tiês, seinen Wohnsitz nehmen, sich ansiedeln: ve̦lns iemājuojies rijā LP. VI, 170.

Avots: ME II, 43

‡ jūsmãjas, euer Bauernhof: pie jūsmāju pirts Janš. Dzimtene V, 437.

Avots: EH I, 570

krũmãjs, das Gebüsch, Gestrüpp: šalc vējiņš krūmājā MWM. VIII, 432. viņš ar āzi krūmājuos BW. 25872, 1.

Avots: ME II, 292

I kul˜mãji: "izkultu linsē̦klu paliekas bez smalkajām pe̦lūm" Salis.

Avots: EH I, 671

I kul˜mãji, Hanfschäben (Abfall) L.; Flachsstengel ohne die Köpfchen Rosenberger; Hülsen, abgeschnittene Enden vom Flachs U. [Alt-Ottenhof]; Lein-, Buchweizen-, Erbsenstroh, N.-Kmph. [Vielleicht kontaminiert aus kulāji (s. dies) und *kulmi, das vielleicht in kul˜mastis steckt. Nach Ojansuu Lisiäsuomalais-balttilaisiln kosketuksiin 51 aus den finnischen Sprachen (vgl. finn. kulmu "zerriebenes Heu, Strohhalm").]

Avots: ME II, 307

‡ laũkmãja, ein Bauernhof: laukmājas īpašnieks Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 78.

Avots: EH I, 722

mãja,

1): auch Orellen, Ramkau, Salis;

2): lielā m. Orellen, das Herrenhaus (eines Gutsbesitzers);
iet uz mājām - auch A.-Laitzen, Annenhof (Kr. Walk), Ekau, Ellei, Erwalen, Hasau, Kr.-Würzau, Matkuln, Pāviluosta, Schmarden, Setzen, Stirniene, Wirginalen, uz māju - auch Fossenberg, Gotthardsberg, Grosdohn, Linden in Livl., Marzen, Marzenhof, Meselau, Plm.; visa m. (das ganze Gesinde) nāks pie dieva galda BielU.;

3): mājas Lös., die Schamlippen.
Mikkola IMM. 1930 II, 442 lässt le. mãja aus den finnischen Sprachen entlehnt sein, ohne jedoch die Länge des wurzelhaften ā in le. mãja zu etklären. S. auch Kiparsky Fremdes im Baltendeutsch 52 ff. Vgl. auch: diripuerunt maias, id est habitacula, ubi cibi et pabula servabantur Script. rer. pruss. II, 112 (v. J. 1377).

Avots: EH I, 789

mãja, Demin. verächtl. mãjele,

1) das Bauerngesinde
[in dieser Bed. dialektisch als Plur. tantum]: mūsu ciemā piecas mājas. kungs izdzina saimnieku nuo mājas od. mājām Sprw.: kādas mājas od. kāda māja, tāds saimnieks. pa Jurģiem māju (mājas Kurl.) uzņemt. čigāni iet māju nuo mājas (vgl. RKr. XII, 46);

2) die Behausung im weiteren Sinne, das Haus, die Heimat:
vienā(s) mājā(s) dzīvuojusi bagāta saimniece LP. VI, 140. arī labā mājā neēdis nevar dzīvuot. kāda māja, tāds jumts. tīra māja sievas ruota. vai saimnieks mājās od. mājā? ist der Wirt zu Hause? In Kurl. ist der Plur., in Livl. der Sing. in solchen Wendungen vorzugsweise gebräuchlich. iet uz mājām Kurl. [Dond., Wandsen, Selg., Bauske, Gr.-Essern, Selb.], uz māju Livl. [Wolm., PS., Jürg., Bers., Lis., Drosth., N.-Peb., Arrasch, Jürg., Bers., Salis], nach Hause gehen. mājā od. mājās resp. uz mājām od. uz māju entspricht bei den imperfektiven Verben dem Präfix

pā`r -: ļaudis jau pārnākuši, die Leute sind schon heimgekehrt; ļaudis nāk jau mājā, die Leute kommen schon nach Hause; māju, mājas, duot, ņemt, Quartier geben, nehmen: es tev duošu nakts māju BW. 13276. kur saulīte mājas ņems? 10874. [sveši ļaudis, sveša zeme; kur bij man mājas mest (Var.: māju ņemt)? 19053.] mūža māja, der Sarg, das Grab. es apskatījuos viņa mājas, ich besah sein Gesinde, d. i. sein Haus nebst Zubehör. Durch die Vielheit der Gebäude eines Gesindes ist der Gebrauch des Plur. in den genannten Wendungen bedingt. Ebenso erklärt sich das Schwanken zwischen dem Plur. und Sing. in den genitivischen Verbindungen: mājas, māju baluodis, die Haustaube, mājas od. māju luopi, das Hausvieh, mājas od. māju putni, das Geflügel; mājas kungs, der Hausgeist. Oft verbindet sich mãja mit dem folgenden Wort zu einem Kompositum, wie mājbite;

3) das männliche Glied
L., PS.; mājas sāpes, der Bruch L.; überhaupt die Scham, die männliche und auch die weibliche Livl. n. Mag. IV, 2, 127; die Schamgegend Smilt. [Unklar ist das verältnis zu estn. maja "Haus", finn. maja "Herberge"; Thomsen lässt das finnische Wort Beröringer 198 aus dem Le. entehnt sein, aber der Unterschied in der Quantität des a bleibt dabei unerklärt. Beide etwa aus dem germanischen? Vgl. etwa mnd. mage "locus, ubi cibos ad sumendum accuba mus", ein maye(stede) LivL. Güterurk. S. 763, maye (Ruhepunkt?) Urkundenb. V, 36. Das Wort ist überigens schon in der Chronik Heinrichs von Lettland belegt: ad villam Labbiti, ubi fuerat maia, id est collectio, eorum XV, 7.]

Avots: ME II, 577, 578

mãjbite, die Hausbiene MWM. VIII, 553.

Avots: ME II, 578

mãjdar̂bs, die Hausarbiet: sieviešu mājdarbi Janš.

Avots: ME II, 578

mãjenieks: auch Lesten p. FBR. XV, 22,

3): = laũcinieks 1c Frauenb.: mājenieki daudz nekauj guovis.

Avots: EH I, 789

mãjeniẽks, mãj(i)niẽks,

1) der Hausmensch, Hausinsasse; mājnieki, die Menschen, die in einem Hause, in einem Gesinde wohnen, das Hausgesinde,

a) im Gegensatz zu Gästen od. Fremden:
līkstes cirtējus mājenieki sagaida ar dziesmām BW. 1692. grūti nākas izšķirt svēnieku nuo mājnieka RKr. XVII, 21;

b) im Gegensatz zu den Verreisten: mājinieki gaidīja ceļa vīrus pārbraucam. [es pats gan jūsu sprediķi šuodien nedzirdēju, - man jau bija jāpaliek par mājnieku Janš. Dzimtene V, 248];

2) der Stadtwirt, wo der Bauer einkehrt
L., St.;

3) mājinieks viņš nebūs, er wird sich als Wirt eines Gesindes nicht halten können.

Avots: ME II, 578

mãjiêns, der Wink: neievēruojamas lietas neklausa ne˙būt dzejas mājienam Vēr. II, 16. Zu mãt.

Avots: ME II, 578

mãjiẽtis, = mãjenieks: mājieši kāziniekus saņems ar lielu guodu MWM. II, 418.

Avots: ME II, 578

‡ mãjîgs, häuslich, gemütlich.

Avots: EH I, 789

mãjinieks (unter mãjeniẽks),

1): mājinieki meitenes ... nuorājuši Pas. XV, 10.

Avots: EH I, 789

[mãjišķĩba ,* die Häuslichkeit: neplauktu mājišķība, nebūtu ģimenes Veselis Saules kaps. 24.]

Avots: ME II, 578

‡ mãjkârkliņš ² Anzen, eine gewisse Zierpflanze in Gärten.

Avots: EH I, 789

mãjkùopĩba ,* die Hauswirtschaft, der Haushalt.

Avots: ME II, 578

‡ mãjkustuonis, = mãjluõps: mājkustuoņi bijuši brangi Pas. IV, 271.

Avots: EH I, 789

mãjluõps, das Hausvieh, Haustier: tiekuot laime... aitām, cūkām un citiem mazākiem mājluopiem Etn. II, 117. zirgs ir mūsu krietnākais mājluops A. XV, 490.

Avots: ME II, 578

‡ mãjmâcība, häuslicher Unterricht: ieve̦duot draudzē stingru mājmācību A. Melnalksnis Mazsalaca 30.

Avots: EH I, 789

mãjniẽks (unter mãjeniẽks),

1)

b): eine Person, die die Kinder im Gesinde (= auf dem Bauernhof) behütet, während die Erwachsenem alle zum Abendmahl in der Kirche sind
BielU.

Avots: EH I, 789

mãjuôklis: sunim labs m. būdā Frauenb.

Avots: EH I, 789

mãjuôklis, die Behausung, Wohnung: pilsē̦tā jauki mājuokļi; ["ein kleines Haus" Stenden.]

Avots: ME II, 578

‡ mãjuoknis Ciema spīg. 119, = mãjuôklis.

Avots: EH I, 789

mãjuôt,

1): viņš mājuo luopu kūtī Siuxt. vai jums te irbes ne˙maz nemājuo? ebenda; agrāk diluoni (sic!) ne˙maz nebij tik vare̦ni; tagad tie briesmīgi mājuo Orellen;

3): auch Ev. Subst. mãjuôtãjs - schon
LLD. II, 22 ₆ .

Avots: EH I, 789

mãjuôt,

1) intr. leben, hausen:
te senāk briesmīgi daudz čūsku mājuojušas LP. VI, 203;

[2) vējš mājuo nuo tās puses vien U., der Wind bläst fortwährend aus der einen Richtung;

3) tr., beherbergen
Manz. Lettus: es e̦smu viesis bijis un jūs esiet mani mājuojuši Manz. Post. II, 401. ir citi nezinādami eņģeļus mājuojuši Hebr. 13, 2.] Refl. -tiês, hausen, vorkommen (von Zigeunern, Ratten, Mäusen). Subst. mãjuôšana, das Hausen, Leben; mãjuôtãjs, wer gern beherbergt, bewirtet U., [Glück Hebr. 13, 2.]

Avots: ME II, 578

mãjuotne:* šī m. bija laipna Vindedze 42. aiziedams savā mājuotnē, augšstāvā 62.

Avots: EH I, 789

mãjuotne ,* die Behausung, das Haus, die Heimstätte: tev mūsu mājuotne par sliktu bij Asp. dievu mājuotne MWM. VI, 204. brīvības mājuotne Janš. biederības jaunā mājuotnē RA.

Avots: ME II, 578

[mãjpieraugs, Hausaufseher: kâ viņiem par mājpieraugiem bija gājis Pas. II, 173.]

Avots: ME II, 578

mãjputns od. mãju resp. mājas putns, der Hausvogel.

Avots: ME II, 578

mãjrūķe die Haushälterin: strādīgā mājrūķe Plūd.

Avots: ME II, 578

mãjrũpniẽcĩba, die Hausindustrie: mājrūpniecība, kâ pretstats fabrikas rūpniecībai, tāds sīkas rūpniecības veids, kuŗā pats strādnieks ar saviem palīgiem uzskatāmi arī par sava uzņē̦muma saimniekiem Konv ^2.

Avots: ME II, 578

mãjskuõluôtãjs ,* der Hauslehrer.

Avots: ME II, 578

mãjturĩba ,* die Haushaltung.

Avots: ME II, 578

mãjulĩba ,* die Häuslichkeit, Heimlichkeit, Gemütlichkeit: dzīvuokļuos... sajust mājulību Vēr. II, 494.

Avots: ME II, 578

mãjulîgs ,* häuslich: kaķi slavē par ļuoti tīrīgu un mājulīgu Wid.

Avots: ME II, 578

mãjup [auch Arrasch, Bauske, Wandsen], nach Hause Sassm.: un kauna acīm mājup aizrāpās Adam. viens uotrs duodas mājup JR. IV, 92.

Avots: ME II, 578

mãjvìeta od. mãjas vìeta, die Herberge, in die man einkehrt, das Obdauch; mājvietu ņemt, einkehren, Herberge nehmen: ik+viens še zin savu mājvietu. mēs drusku iekuodām mājvietā Stari II, 171.

Avots: ME II, 578, 579

mãjzaglis ,* der Hausdieb.

Avots: ME II, 579

mazmãja, ‡

2) mazmājiņa, der Abtritt
(in Riga gehört).

Avots: EH I, 788

mazmãja, eine Häuslerei Sassm.: es piedzimu Zuņģu māju mazmājiņā Dz. V.

Avots: ME II, 573

mazmãjnieks, der Häusler: dažās vietās apmē̦tušies vairāk mazmājnieki Sassm.

Avots: ME II, 573

mūsmãjas, unser Gesinde: liekas, ka tādu māju nav kâ mūsmājas Jauns. es te˙pat nuo mūsmājām A. XXI, 414. katru gadu bij mūsmājās bēres Stari I, 231.

Avots: ME II, 679

nabagmãja od. nabagu mãja, das Armenhaus.

Avots: ME II, 685

naktsmãja: še es ņemšu naktsmājiņu BW. 19058.

Avots: EH II, 4

naktsmãja, die Nachtherberge, das Nachtlager: Sprw. kas taisnību saka, tas naktsmāju nedabū. tur naktsmāju dabū I Mos. 24, 23.

Avots: ME II, 691

neduõmãjuõt, Adv., unverhoft, unerwartet.

Avots: ME II, 711

[nùomãjuôt,

1) verleben:
es tur nuomājuoju 70 gadu Ruj.;

2) unterbringen:
Pēteri nuomājuoja klētī Salis.]

Avots: ME II, 817

uotrmãja: pie sē̦tas, kas šķiŗ mūsmāju nuo uotrmājas Daugava 1936, 870. pie uotrmāju ruobežas 872.

Avots: EH II, 745

uotrmãja, der Nachbarhof: uotrmājas ļaudis.

Avots: ME IV, 425

‡ pamãjiens, der Wink: rādīdama ar galvas pamājienu Janš. Bandavā I, 6. ruokas p. Jauns. Augšz. 67.

Avots: EH II, 154

pìemãjuôt, beiwohnen Für. I unter mājuot, Manz. Lettus, wohnen: akmeni atstāj zem grīdas, tad Laima piemājuos! LP. V, 368. ve̦lns... izkausis klintī alu un tur piemājuojis V, 413. birzē piemājuoja dievu gari VII, 357. pēc raganu piemājuojuma šis kalns nuosaukts par raganu kalnu VII, 654. tais mājās, kur mēris piemājuojis... Etn. II, 59. (tie) piemājuoja tur nakti Glück I Mos. 24, 54.

Avots: ME III, 271

plũmãjs Wid., plũmãji U., Pflaumengesträuch; meža plūmāji, Schlehdorn (prunus spinosa) U., Mag. IV, 2, 78 u. 83.

Avots: ME III, 362

pusmãja, das halbe Haus; das halbe Gesinde (auch der Plur. pusmãjas): dzīvuoja savā maizē un nuomāja nuo tē̦va pusmājas MWM. v. J. 1899, S. 436.

Avots: ME III, 430

‡ šiẽmmãja Adiamünde, ein benachbarter Bauernhof: šiemmāju vistas izkasa manas duobes.

Avots: EH II, 627

zìemãja,

1) die Wintersaat;
zìemãji, zìemājs ² Gr. - Buschh., das Winterkorn: ziemājas druvu stāvuoklis Celm. ziemāja būšuot izsalusi B. Vēstn. zemi sagatavuot... ziemājiem Konv. ² 2069. ziemāju (rudzu) salmus luopiem ēdināt Mazvērsītis Lopkopība III, 57;

2) ziemāji, Grünwerk, Immergrün
U.

Avots: ME IV, 742

izduõma, izduõmãjums, izduõms, Erdichtung, Erfindung: tās ir tukšas te̦nkas un izduomas MWM. tas prātīgs izduoms Seibolt. tādu smalku izduomu tev jau vis+maz viens ve̦se̦ls ve̦zums A. XVIII, 313.

Avots: ME I, 730

mã, für mãja,; mā iet, nach Hause gehen (tahmisch, z. B. in Alschw.)

Avots: ME II, 575

mãt [Ruj., C., Bauske, Wandsen] (li. móti), mãju, [mât Kr., Lis., Kl., Bers., N. - Peb., Arrasch], winken: sauc bāliņš, māj ar ruoku: nāc, māsiņa, atpakaļ! BW. 13585. jauni prieki tev mās A. XX, 869. māt ar acīm J. Allunan. ... vienmērīgi un spēcīgi mādams ar aiŗiem pa ūdeni (die Ruder schwingend) Goŗkijs 41. Refl. -tiês, gestikulieren (ohne dabei zu sprechen): piedzē̦rušie, uz ceļa šķirdamies, ilgu laiku visādi mājās Tirs. n. RKr. XVII, 68. [Zu Slav. majati "winken", s. Berneker Wrtb. II, 7 und Trautmann Wrtb. 166.]

Avots: ME II, 586, 587

‡ mùsmàja ² Fest. n. FBR. XVII, 85, = mūsmãjas.

Avots: EH I, 839

ņêmẽjs, ņêmẽjs, ņē̦mãjs, der Nehmer: ņēmējs ne˙kad nebūs devējs, acīm re̦dzu dziļūdeni, dvēselīšu ņēmējiņu BW. 10874. nava galdu ņēmējiņu, es gibt solche Personen nicht, die den Tisch abdecken 1484, 2. pie katra pļāvēja pa ņēmējai, jedem Schnitter fulgt eine Garbenbinderin; ņēmējs, der Freier, so namentlich vaiņaga ņēmējs: lai stāv meita vainagā, kad nav laba ņēmējiņa BW. 11994; 9450.

Avots: ME II, 901

‡ nùomeņ̃ģêt "nuokašņāt, nuokārpīt, nuomīdīt": zirgs nuomeņģējis (ālē̦damies nuomīdījis) zâli, zemi Jürg., Ringmundshof. dzē̦rājs, nākdams uz mãju, nuomeņģējis visu tīrumu Ringmundshof. Refl. -tiês, eine gewisse Zeitlang spielen Salis: bē̦rns nuomeņģējās visu rītu; tollen, einander greifend spielen, anfassen und kitzeln Bers. (mit èn ² ): tad nu gan Jānis ar Edi nuomeņģējušies!

Avots: EH II, 67

pretimņ̃ēmẽjs, pretimņē̦mãjs, wer (etwas) entgegennimmt, empfängt.

Avots: ME III, 387

pušeniẽks (unter pušelniẽks): auch FBR. XVII, 28 (aus dem J. 1683), ( ein näherer Nachbar") Blieden, (ein Nachbar) Lesten n. FBR. XV, 31: pušenieka sētiņā BW. 15823. kaimene pušeniece 3692, 1; pušenieki "mãjas, kas līdzīgi blakā ir" Frauenb.

Avots: EH II, 336

‡ sviêdien Saikava, = sviêdin: viņš kâ s. aizsviedēs uz viņmãju.

Avots: EH II, 620