apbalzīt
apbàlzît, tr., ringsum stopfen: apbalzīt gultu = gultas se̦gas un palagu sabāzt starp gultas malu un gultas maisu C. mājnieki iznāca ārā braucējus apbalzīt Seib.
Avots: ME I, 76
Avots: ME I, 76
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'mājnieki' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'mājnieki' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļa skaidrojumā (9)
bumburnieks
bum̃burnieks [PS., C.,v Ruj.], bum̃barnieks Walk,
1) der Häusler, Kätener
2) Hofsknecht, der zum Lohn nicht Geld oder Getreide bekommt, sondern ein Stück Land (etwa 5 Lofstelen) zur Benutzung erhält;
3) 3 - 15 Loftstellen besitzende kleine Kronswirte,
in Kurl. mazmājnieki genannt. [Vgl˙li. bumbilas "земледѣлец, бладѣющiй третью или четвертою долею участка земли".]
Avots: ME I, 350
1) der Häusler, Kätener
2) Hofsknecht, der zum Lohn nicht Geld oder Getreide bekommt, sondern ein Stück Land (etwa 5 Lofstelen) zur Benutzung erhält;
3) 3 - 15 Loftstellen besitzende kleine Kronswirte,
in Kurl. mazmājnieki genannt. [Vgl˙li. bumbilas "земледѣлец, бладѣющiй третью или четвертою долею участка земли".]
Avots: ME I, 350
iemājnieks
‡ iemãjnieks, der Einwohner Kr. Barona Atmiņas 32: ieradīsies citās sē̦tās ... kādi iemājnieki Janš. Mežv. ļ. I, 182 (ähnlich: II, 333).
Avots: EH I, 529
Avots: EH I, 529
kurmis
mājenieks
mãjeniẽks, mãj(i)niẽks,
1) der Hausmensch, Hausinsasse; mājnieki, die Menschen, die in einem Hause, in einem Gesinde wohnen, das Hausgesinde,
a) im Gegensatz zu Gästen od. Fremden:
līkstes cirtējus mājenieki sagaida ar dziesmām BW. 1692. grūti nākas izšķirt svēnieku nuo mājnieka RKr. XVII, 21;
b) im Gegensatz zu den Verreisten: mājinieki gaidīja ceļa vīrus pārbraucam. [es pats gan jūsu sprediķi šuodien nedzirdēju, - man jau bija jāpaliek par mājnieku Janš. Dzimtene V, 248];
2) der Stadtwirt, wo der Bauer einkehrt
L., St.;
3) mājinieks viņš nebūs, er wird sich als Wirt eines Gesindes nicht halten können.
Avots: ME II, 578
1) der Hausmensch, Hausinsasse; mājnieki, die Menschen, die in einem Hause, in einem Gesinde wohnen, das Hausgesinde,
a) im Gegensatz zu Gästen od. Fremden:
līkstes cirtējus mājenieki sagaida ar dziesmām BW. 1692. grūti nākas izšķirt svēnieku nuo mājnieka RKr. XVII, 21;
b) im Gegensatz zu den Verreisten: mājinieki gaidīja ceļa vīrus pārbraucam. [es pats gan jūsu sprediķi šuodien nedzirdēju, - man jau bija jāpaliek par mājnieku Janš. Dzimtene V, 248];
2) der Stadtwirt, wo der Bauer einkehrt
L., St.;
3) mājinieks viņš nebūs, er wird sich als Wirt eines Gesindes nicht halten können.
Avots: ME II, 578
mazmājnieks
nobīlis
nuôbĩlis 2 MSil. "ein Erschreckter"]: mājnieki izpestīja nuobīļus MWM. VI, 646, [Fockenhof].
Avots: ME II, 762
Avots: ME II, 762
rosīties
I rùosîtiês C., rùosîtiês 2 Kl., -uôs od. -ĩjuôs (U.), -ĩjuōs,
1) auch ruostiês (li. ruoštiesi "sich bemühen, sich rühren"
bei Zubatý BB. XVIII, 264 f.) Karls., -šuôs, -suôs, geschäftig, rührig, tätig sein: ruosies, puosies, sataisies ceļā mudīgi! A. XX. 739. bišu skuola, kur viss tik naigi ruosās Plūd. Llv. II, 184. mājnieki čakli ruosījās pa saimniecību Jaun. Dr. v. J. 1902, S. 34. lai viņas ruošas (lasst sie walten!) Asp. Faust. atļaut saviem spē̦kiem brīvi ruosīties un strādāt Teodors;
2) sich abwickeln:
tavs dzīves pavediens tik, tik nuo spuoles ruosās Sudr. E. Apsk. v. J. 1903, S. 364. - Subst. rùosîšanâs, das Rührig-, Tätig-, Geschäftigsein: ir . . . kuo priecāties par tādu čaklu tautas ruošīšanuos Kronw. Zu ruoss.
Avots: ME III, 582
1) auch ruostiês (li. ruoštiesi "sich bemühen, sich rühren"
bei Zubatý BB. XVIII, 264 f.) Karls., -šuôs, -suôs, geschäftig, rührig, tätig sein: ruosies, puosies, sataisies ceļā mudīgi! A. XX. 739. bišu skuola, kur viss tik naigi ruosās Plūd. Llv. II, 184. mājnieki čakli ruosījās pa saimniecību Jaun. Dr. v. J. 1902, S. 34. lai viņas ruošas (lasst sie walten!) Asp. Faust. atļaut saviem spē̦kiem brīvi ruosīties un strādāt Teodors;
2) sich abwickeln:
tavs dzīves pavediens tik, tik nuo spuoles ruosās Sudr. E. Apsk. v. J. 1903, S. 364. - Subst. rùosîšanâs, das Rührig-, Tätig-, Geschäftigsein: ir . . . kuo priecāties par tādu čaklu tautas ruošīšanuos Kronw. Zu ruoss.
Avots: ME III, 582
žvindzēt
žvin̂dzêt Kl., (in den Ohren) klingen A. - Laitzen, Lettihn, Lubn., Ludsen, Meselau, Ramkau, Selsau, Stomersee, (mit iñ ) Arrasch, Fockenhof, (mit ìn 2 ) Adl., Golg., Heidenfeld, Schwanb., (mit in̂ ) Kalz., Meiran, Saikava: ausīs žvindz Poruk V, 283 (ähnlich A. III, 226; MWM. XI, 223). mājniekiem tie (vārdi) skarbi vēl žvindz ausīs Janš. Bandavā I, 33. viņam laikam žvindz auss Dzimtene 2 227. "nuozagta!"viņam žvindzēja galvā Saulietis R. I, 103. viņa galvā sāka žvindzēt un rūkt Poruk III, 321. galvas (nuo tvana) žvindzēja vien Druw. tvans galvā žvìndz 2 Saikava; sausen (durch die Luft; von geworfenen Steinen u. a.) Druw., Memelshof, N. - Peb., Stom., Sessw., Vīt., (mit ìn ) Drosth., (mit iñ ) Arrasch, Bauske, C., (mit in̂ ) Erlaa, Saikava, (mit ìn 2 ) Adl., Erlaa, Golg., Heidenfeld, A. - Laitzen, Lettihn, Lubn., Mar., Prl., Schwanb., Selsau, Saikava: akmens žvindzē̦dams paskrēja... mērķim gaŗām Rulamans 10; metallisch klingen (mit ìn 2 ) Mar. n. RKr. XV, 146, Prl.: zvārguļi skanēs un žvindzēs Janš. Dzimtene 2 227; summen (von Fliegen und Bienen): bites skrien, ka žvindz vien Vīt. mušu bars žvindzē̦dams aizbēga nuo galda V. Egl. Zilā cietumā 84. ap līķi grìezās mušas, žvindzēja vien Krišs Laksts 85. Refl. -tiês, sausen: vāciņš aizskrēja, žvindzējās vien Krišs Laksts 26.
Avots: ME IV, 845
Avots: ME IV, 845