Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'mãnêt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'mãnêt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (6)

izmānēt

izmãnêt, austadeln: sainmiece izmānēja visu savu saimi Ahs.

Avots: ME I, 769

nomānēt

[I nùomãnêt MSil., = nùopaļât, tadeln Neuhausen, L., Gramsden, Mitau, Frauenburg; begaukeln L.]

Avots: ME II, 817

nomānēt

II nùomãnêt,

1): "ar daudzkārtējui mānīšanuos nuomānīt" Nötk.; ‡

2) "juokuojuoties teikt nepatiesību, la tic" Frauenb.

Avots: EH II, 67

samānēt

samãnêt, stark mäkeln, fadeln: pagāns izjaucis ar savu samānēšanu un saliegšanu Janš. Dzimtene 2 II, 365.

Avots: ME II, 682

Šķirkļa skaidrojumā (3)

apmānīt

apmãnît, auch apmãnêt, tr., betrügen, täuschen: kā tu iedrošinies mani tā neguodīgi apmānīt un piekrāpt? kāpēc tava sirds tevi tā apmāna Hiob. 15, 12. Sprw.: ve̦lns mani apmānīja. acis apmānīt, optische Täuschung bewirken, vorgaukeln, spiegelfechten: kruodzinieks varējis cilvē̦kiem acis apmānīt LP. VII, 762. apmānītājs, -a, der Bertrüger, Spiegelfechter; apmānīšana, das Betrügen, Spiegelfechterei, Sinnestäuschung. Refl. -tiês, sich täuschen, Sinnestäuschung erfahren: zē̦nam acis mānīt apmānījās LP. VII, 31.

Avots: ME I, 105

iemānīt

ìemãnît,

1) betrügerisch, einflössen:
citiem tās (draudzību, mīlestību...) iemānīt vai iemuļķuot nav par kaiti Rīg. Av.;

[2) herein -, hineinlocken
Wid.: lielie manu puiku ar iemānījuši kaimiņu dārzā Ronneb. u. a.; in Dickeln u. a. dafür ìemãnêt].

Avots: ME II, 43

mānēt

mānêt, -ẽju,

1) = mānīt U.;

2) [mãnêt Dond., Wandsen, Lautb., Ruj., Nigr., mānēt Bers.], mäkeln, tadeln: [ja vieta laba un cilvē̦ks nav mãnējams, lai iet Janš. Dzimtene 2 I, 33. mãnēšana un liegšana pie precēšanās ne˙kad nav laba lieta... kur divi pre̦cas, lai pre̦cas! kas tur citiem kuo mãnēt vai ieteikt? Dzimtene 2 II, 365].

Avots: ME II, 582