Paplašinātā meklēšana

‡ àizmel̃nêt, sich mit dunklem Schmutz beziehen: luogs aizmelnējis.

Avots: EH I, 38

apmel̃nêt: sienas apmelnējušas Warkl.

Avots: EH I, 101

apmel̃nêt, schwarz, finster werden: tā debess augšām būs apmellēj'si Jer. 4, 28.

Avots: ME I, 106

‡ ìemel̃nêt, lange nicht gewaschen, so schmutzig werden, dass der Schmutz nicht mehr abgeht: kad lāgā nemazgā ruoku, tad viņas ieme̦l[n]; tad saka, ka ir sarepējušas Ramkau.

Avots: EH I, 529

izmel̃nêt, ganz schwarz werden: viņa ģīmis bij izmelnējis Dok. A.

Avots: ME I, 770

‡ izsmel̃têt ‡

3) aus(fr)essen:
sivē̦ni sili izsmeltēja Saikava.

Avots: EH I, 481

izsmel̃têt, tr.,

1) durchprügeln
C.;

2) auslachen:
puiši izsmeltē meitas Katzd.

Avots: ME I, 801

‡ mel̃derene Puhren n. FBR. XIV, 47 u. a., = mel̃deriene.

Avots: EH I, 797

mel̃deriene, die Müllerin.

Avots: ME II, 594

mel̃deris,

1): auch BW. 21060; ‡

2) "cilvē̦ks, kas nuoruotina virvi [kad ar virvi grìež kādu smagumu, piem., kuģi ārā nuo jūŗas) Salis.

Avots: EH I, 797

mel̃deris, der Müller. [Nebst estn. mölder aus nd. molder, s. Le. Gr. 178]. Dafür jetzt dzirnavnieks, sudmalnieks.

Avots: ME II, 594

mel̃derzel̃lis, der Müllergesell.

Avots: ME II, 594

mel̃dija: dzied ... uz visām meldijām BW. 564; 8. meldiju vilkt Dunika, laut weinen.

Avots: EH I, 798

mel̃dija, meldeja BWp. 564 [aus Brucken], mel̃diņš [Wolm., Salis], die Melodie [hieraus entlehnt]: bē̦rns laiž meldiņu vaļā, das Kind flennt; meldiņu uzņemt, eine Melodie anfangen.

Avots: ME II, 595

mel̃diņš (unter mel̃dija): mit el̂ Linden in Kurl.; papūšu uz četriem meldiņiem BW. 34220.

Avots: EH I, 798

mel̃le, ‡

2) eine schwarze Kuh
Pernigel, (mit èl ² ) Linden in Kurl.

Avots: EH I, 798

mel̃le (aus mel̃ne), ein schwarzes Tuch: melles taisa, raibes auda BW. 4368, 5.

Avots: ME II, 595

mel̃lene,

1): auch (mit èl ² ) Alswig, Fehteln; ‡

3) eine schwarze Kuh
Salis.

Avots: EH I, 798

mel̃lene (die in der Volks- und Literatursprache gewöhnliche Form), mel̃nene (äusserst selten) A. XI, 13, Konv. ^2,

1) die Schwarzbeere (vaccinium myrtillus);

2) ein brünettes Mädchen:
atpakaļ... pie savām mellenēm BW. 12274.

Avots: ME II, 595, 596

mel̃lika Seyerahof, eine schwarze Kuh.

Avots: EH I, 798

mel̃line Rutzau, für mel̃lene, mel̃nene.

Avots: ME II, 596

‡ mel̃mezis Behnen, Frauenb., Pankelhof, Siuxt, mel̃mêža alksnis Frauenb., Siuxt, die Schwarzeller. Aus mel[n]mizis, s. ME. II, 598.

Avots: EH I, 798

mel̃ne, ‡

2) eine schwarze Kuh
(mit èl ² ) Gr.-Buschh. n. Fil. mat. 64, Kaltenbr., Oknist.

Avots: EH I, 798

mel̃ne, s. mel̃le.

Avots: ME II, 597

mel̃nẽjs, schwarze, dunkle Hautfarbe habend, brünett C., Etn. IV, 146. ienāk trīs svešinieki: viens pe̦lē̦ks, viens balts, viens melnējs LP. V, 214.

Avots: ME II, 597

mel̃nelis, s. melnis.

Avots: ME II, 597

mel̃nenãjs, mel̃nene, [mèlnene ² Bers.], s. mel̃lenãjs, mel̃lene.

Avots: ME II, 597

‡ mel̃nesīgs AP., geschwätzig.

Avots: EH I, 798

mel̃nêt,

1): auch (mit èi ² ) Auleja (prs. melnēju), Oknist, Warkl.; sniegs melnēja un kusa A. Brigadere Dievs, daba, darbs 329;

2): auch Warkl.; ‡

3) "izbadēties" Lems.: pie tā saimnieka gan dabūja m.: aizdara nedabūja ne acīs redzēt.

Avots: EH I, 798

mel̃nêt, -u, -ẽju,

1) intr., schwarz werden, schwarz scheinen:
ziedi saulē melnēs un mirs MWM. VIII, 849. lai mellēja tā meitiņa, kâ mell mani zābaciņi BW. 15282, 1;

[2) tr., (mit einem prs. auf -ẽju), schwärzen, schwarz machen
U.] labības melnēšana, der Getreidebrand, bedingt beim Weizen (kviešu m.) durch gewisse Pilze RKr. III, 130.

Avots: ME II, 597

mel̃nĩca: auch (mit el̃ und î ) Bērzgale, Gr.- Buschh., Heidenfeld, Kaltenbr., Lubn., Oknist, Pilda, Pilskalne, Saikava, Sussei, Wessen, Zvirgzdine, (mèlnica ² ) Prl.

Avots: EH I, 799

mel̃nĩca, [mèlnîca ² Warkh., melnīce Nerft], die Schwarzbeere Buschh., [Selb.]: trīs māsiņas uogās gāja, visas gāja melnīcas (mellenēs) BW. 30657.

Avots: ME II, 597

mel̃nîgs: m. linu aude̦kls (tikkuo nuoausts) Frauenb.

Avots: EH I, 799

mel̃nîgs, schwärzlich, unrein, unsauber, brünett, dunkelfarbig: melnīga maize Matkuln. brūverītis raugu lika melnīgām ruociņām BW. 19611; melnīgs cilvē̦ks, ein brünetter Mensch C., Lub., Erlaa, Matkuln.

Avots: ME II, 597

mel̃nîgsnẽjs: auch AP., Planhof, Ramkau.

Avots: EH I, 799

mel̃niķis, ein (kleiner) Rappe.

Avots: ME II, 597

mel̃nin, Adv., schwarz (oft zur Verstärkung von me̦l̃ns): zeme melnin me̦lna izpuvusi Sil. tautās bija mellin (Var.: me̦lli 16472) raibas (guovis), schwarzgefleckte, schwarzgestreifte Kühe BW, 16471.

Avots: ME II, 597

mel̃ninât, tr.,

1) schwärzen, schwarz anlaufen lassen:
dzijas;

2) anschwärzen, tadeln, verleumden:
tautas mani melnināja kâ dubļainu kājas autu Paul. izaudzina, izbaltina, duod tautām melnināt BW. 17895.

Avots: ME II, 597

mel̃nis,

2): auch (mit èl ² ) Kaltenbr.

Avots: EH I, 799

mel̃nis, f. -ne, Demin. verächtlich melnelis, f. -ele,

1) der (die) Schwarze, Brünette:
meitas mani melli (Var.: melni) sauca, kad man mellis (Var.: melnis) kumeliņš; labprāt ietu pie tā meļļa (Var.: meļņa), kad tik mellis (Var.: melnis) bildinātu BW. 11309;

2) der Rappe:
seši meļņi pūru vilka BW. 16737, 1. vecene sēdās melnelim mugurā LP. VII, 657; das Fem. melnīte, ein Frauenzimmer von dunkler, brauner Hautfarbe, eine schwarze Stute, eine solche Kuh.

Avots: ME II, 597

mel̃nišķis, ein Mensch von schwärzlicher Hauftfarbe, ein Brünetter Lös. n. Etn. IV, 146.

Avots: ME II, 597

mel̃nišķs: mèlnišks ² Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 74, Kalupe n. FBR. XVIII, 39.

Avots: EH I, 799

mel̃nišķs, schwärzlich, brünett Lub.

Avots: ME II, 597

mel̃nît Janš., = mel̃ninât.

Avots: ME II, 598

mel̃nkrekliņš, ein unreines Hemd; wer ein unreines Hemd trägt: atve̦duse mel[n]krekliņ[a] cilvēciņ[u] BW. 26853.

Avots: ME II, 598

‡ mel̃nkrēte Janš. Dzimtene II ² , 85, eine weibliche Person mit schwarzem Haar.

Avots: EH I, 799

mel̃nmeža àlksnis, me̦l̃nàlksnis, die Schwarzerle: brūnu krāsuoja melnmeža alkšņu mizas Etn. III, 59. [-mež- wohl assimilatorisch aus -miž-.]

Avots: ME II, 598

mel̃nmizis, mel̃mizis, (gen. plur.) mel̃ (n) mizu,

1) schwarzrindig, schwarzschalig:
izrubina mellmizu rutkam caurumu JK. VI, 48;

2) die Schwarzerle;
[mellmižu kuoks, Schwarzellernholz Bielenstein Holzb. 315.]

Avots: ME II, 598

mel̃sika, comm., der Schwätzer, Aufschneider, die -in: tu tāds melsika Matkuln; mel̃siķis, f. -ķe, Kand.

Avots: ME II, 599

nùomel̃nêt: ābuliņš nuomelnējis AP.

Avots: EH II, 67

nùomel̃nêt, nùome̦lnuôt, intr., schwarz werden: nuomelnējušas ruokas R. Sk. I, 92, MWM. VIII, 589; nuome̦lnuojuši luogu stikli A. XI, 178. tautiņās nuome̦lnuoju zaļu mauru staigādama BW. 18753.

Avots: ME II, 818

nùomel̃nêt, nùome̦lnuôt, intr., schwarz werden: nuomelnējušas ruokas R. Sk. I, 92, MWM. VIII, 589; nuome̦lnuojuši luogu stikli A. XI, 178. tautiņās nuome̦lnuoju zaļu mauru staigādama BW. 18753.

Avots: ME II, 818

‡ nùomel̃šât Nötk. "Lügen erzählen; durch Lügen ausweichen".

Avots: EH II, 67

nùosmel̃têt Spr., tr.,

1) abprügeln;

2) zerbröckeln, zerkrümeln.

Avots: ME II, 854

‡ pamel̃nêt, schwärzlich werden: vizulīši pamelnēja nasājuot Tdz. 39071, 1.

Avots: EH II, 155

‡ pãrmel̃deris AP., pā̀rmèlderis ² Sonnaxt, = pẽrminderis, ein Kirchenvormund Jauns. B. gr. ³ I, 65.

Avots: EH II, 206

‡ pel̃mel̃deris Orellen n. FBR. XI, 40, Seyershof, = ‡ pẽrmiñderis.

Avots: EH II, 221

‡ pẽlmel̃deris Allendorf n. FBR. XIX, 81, Wainsel n. FBR. XIV, 86 Orellen, Salis, = ‡ pẽrmiñderis.

Avots: EH II, 227

pìemel̃nêt: dvieļi ātri piemelnē Frauenb.

Avots: EH II, 261

pìemel̃nêt, ganz schwarz, schmutzig werden: istabas piemelnējušas; jāizvitē ar krītu Sassm.

Avots: ME III, 271

samel̃nêt Ahs.; samelnêt Spr.; Fest., mundartlich auch samel̃lêt, bei Baltpurviņš I, 141. ein praet. samelna, intr., schwarz, dunkel, schmutzig (Spr.) werden (perfektiv): lai samell (Var.: nuomell) tā meitiņa kâ tie mani zābaciņi! BW. 15282. sazilēj[u]se, samelnēj[u]se sudrabiņa nesējiņa 21627. ilgi papļauts siens sāk melnēt un samelnê Fest. viņš galīgi samelnēja, un palika vairs tik ē̦na nua agrākā... sārtvaidzīgā puiša Veselis Tīruma ļaudis.

Avots: ME III, 682

samel̃ninât, same̦l̃nuôt, tr., schwarz, unsauber machen (perfektiv): same̦lnuotuo pārtikas kuli Veselis Saules kapsē̦ta 95.

Avots: ME III, 682, 683

‡ smel̃knains > smel̃kne̦ns Seyershof, staubartig, "trausls": s. sniegs.

Avots: EH II, 535

smel̃knêt Bauske, Grütze von den Hülsen (sē̦nalas) schüttelnd absondern Naud. n. Etn. I, 121.

Avots: ME III, 958

smel̃knis Bauske, ein winziges Abfallteilchen: acu kaktiņā būs iebiris kāds spaļa smelknītis Asp. Z. kl. 19.

Avots: ME III, 958

smel̃kte, feiner Heu-, Spreu- oder Mehlabfall Roop.

Avots: ME III, 958

I smel̃têt Bornsmünde, schöpfen Für. I, mit dem Kochlöffel von oben langsam schöpfen Doblen n. Etn. I, 121.

Avots: ME III, 959

‡ vẽjmel̃deris Ahs., der Inhaber oder Leiter einer Windmühle.

Avots: EH II, 775

‡ meldiens Wessen, = mel̃dija.

Avots: EH I, 798

meldziris,

1) s. melddziŗa;

[2) mel̃dziris (?) "eine der
smilga ähnliche Pflanze an trockenen Stellen" Treiden.]

Avots: ME II, 595

me̦l̃le̦nãjs Wolmarshof, N. - Peb., mel̃lenājs PS., Trik.], aus mel̃nenãjs, der Schwarzbeerstrauch: mellenāji, zilenāji un citi purvu augi aug pa apakšu Kaudz.

Avots: ME II, 595

mellīga, aus mel̃nīga, die Schwarzbeere Selsau.

Avots: ME II, 596

melmenãjs (für mel̃nenãjs, mel̃lenãjs), der Scwarzbeerstrauch Erlaa, Lub.

Avots: ME II, 596

‡ me̦lnamas zâles L., Vitriol; me̦l̃namās zâles Siuxt, ein schwarzer Farbstoff (zum Wollefärben): m. z. pirka lieliem gabaliem. Vgl. mel̃nît.

Avots: EH I, 798

melnīce (unter mel̃nĩca): auch (mit èl ² ) Sonnaxt.

Avots: EH I, 799

mèlnine ² Warkl., Warkh., mel̃line Dunika, Rutzau, die Scwarzbeere.]

Avots: ME II, 597

me̦l̃ns,

1) schwarz:
me̦lns kâ čigāns, krauklis, uogle, pagale, ruovis, pe̦lnu rušķis, ve̦lns, zeme. mati me̦lni kâ nakts A. Sprw.: ne tik daudz, kâ od. ne tik, cik me̦lns aiz naga, nicht einen Deut. viņi ņe̦mas me̦lnās miesās oder me̦lnām mugurām, auch ņe̦m me̦lnu, sie arbeiten im Schweisse ihres Angesichts, aus allen Kräften. netaisi me̦lnu, kas balts! aiz dusmām vai me̦lnu spļauj. Oft in Verbindung mit zils, blau: zila, me̦lla tautu meita Ltd. 1438. viņš tīri zils, me̦lns nuo dusmām, er ist schwarz vor Ärger. tas zils un me̦lns uz gultas gulējis LP. VII, 356;

2) schwarz, schneelos:
tas viņas (gubas) pieve̦d ar re̦gavām pa me̦lnu zemi Etn. III, 72. kur pavasarī, me̦lnā laikā (wenn der Schnee abgeganden ist), se̦sku ņemsi? LP. VII, 1252;

3) schwarz, schmutzig, unrein, nicht gewaschen:
me̦lns kre̦kls, palags, unreines Hemd, Laken; me̦lnas acis,

a) schwarze Augen,

b) ungewaschenes Gesicht;
kurmis me̦lns nuoracies LP. II, 77. kur, tautieti, tu redzēji mani me̦lnu staigājuot? BW. 1223. me̦lns darbs, balta maize. me̦lnu nuotaisīt, pataisīt, schwärzen, anschwärzen, verleumden: viens tautas darbinieks uotru nuotaisa me̦lnu kâ zemi R. Sk. II, 91;

4) böse, schlimm im Gegensatz zu
balts, weiss, gut: [me̦lnas dienas U., Unglückstage.] ne baltu, ne me̦lnu vārdu nesacīt, weder ein böses, noch ein gutes Wort sprechen, überhaupt nicht reden: es nee̦smu par viņu ne baltu, ne me̦lnu vārdu teicis. vai atsakies nuo baltā (der Gute, Gott) un paliksi visu mūžu pie me̦lnā (der Böse, Teufel)? Etn. I, 107. [Nebst le. mẽļš] zu li. mė̕lynas "blau", "mel̃svas "bläulich"], apr. melne "blauer Fleck", [acc. s. mīlinan "Fleck", gr. μέλᾱς "schwarz", μολύνω "besudele", ai. maliná-ḥ "unrein, schwarz", mala- "Schmutz", kymr. melyn "gelblich", mhd. māl "Fleck" u. a., s. Walde Wrtb. ² 500 f., Boisacq Dict. 622 f., Lidén Stud. 87, Trautmann Wrtb. 178, Persson Beitr. 674 f.]

Avots: ME II, 598, 599

mèlša C., mel̃ša [Jürg.], Smilt., Kand., [Līn., Wohlfahrt],

1) die Faselei, leeres Gerede,
gew. Plur. Mat.: tik gluži neticams viss izklausās, ka laikam būs tik ļaužu melšas vien Rainis;

2) comm., der Faseler, Schwätzer, Flunkerer, die -in:
melša, melša, bāleliņ! sak [i] māsiņu piedzē̦rušu BW. 23001. kuo tās melšas klausiet! Vēr. II, 7.

Avots: ME II, 600

meltne,

1) ein Schöpfgefäss [?]:
es paķēru meltnīti Lind.;

[2) meltne A. - Schwanb., mel̃tne Blieden, mel̂tne ² Treiden, = mentne (wohl hieraus dissimilatorisch entstanden), mente 1;

3) "miltu pabiras" Stuhrhof].

Avots: ME II, 600

nùome̦l̃nuôt,

1): auch Iw.; sietavas auduši baltas un tad nuome̦lnuojuši me̦lnas AP.;

2) (s. unter nùomel̃nêt): nuome̦lnuojuši skursleņi Jauns. Raksti VI, 52.

Avots: EH II, 67

III samaldît, Brot, Lebensmittel besorgen, ins Haus schaffen L. (urspr. Wohl: zusammenbetteln). Zu li. mel̃sti "bitten", maldýti "fortgesetzt bttten" , poln. modła (wenn aus urslav. *moldla) "Gebet"; über die welteren Zusammenhänge s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 289 und Būga KSn: I, 143.

Avots: ME III, 680

same̦l̃nuôt (unter samel̃ninât), ‡

2) = samel̃nêt: uz same̦lnuojuošuo debess malu Virza Straumēni ³ 284. same̦lnuojušie portreti A. Upītis Pirmā nakts 92. kâ zemei same̦lnuot BW. 8432 var.

Avots: EH II, 429

smeldzinât,

1) "?" : (tuvības sajūta) tīksmīgi smeldzināja A. Brigader Daugava I, 1205;

2) staubregnen
(mit el̂ ) Festen, (mit el̃ ) Siuxt; besprengen, anfeuchten (vor dem Beuteln) Arrasch (mit el̂ );

3) "stechen
(dzel̂t)" Tadaiken: nātres smeldzina; smel̃dzinât ( dzeldinât) ar nātrēm A.-Autz;

4) "schmerzen"
(mit el̃ ) Luttringen. Zur Bed.2vgl. sme̦lganât und smildzinât I, zur Bed. 3 - li. smel̃gia "stichelt" KZ. LII, 253.

Avots: ME III, 956, 957

smelgt, -dzu (das prs. sme̦ldz [li. smel̃gia "stichelt" KZ. LII, 253] kann auch zu smeldzêt 1 gehören),

1) schmerzen
(mit el̃) Bl. (namentlich von Zähnen): zuobi sme̦ldz Memelshof, Lubn. dikti vairs nesāp (nach einem Schlag); tik tâ drusku vēl sme̦ldz Naud. sirdī atkal klasi sme̦ldz vâts A. kājas viņam sāka sāpēt un smelgt Turg. Pav. ūd. 57. izmežģītā kāja smagi sme̦ldz (sāk smeldzin) Saikava, Luttringen. sirdī sme̦ldz sāpes Vēr. I, 695. roze sme̦ldz Br. 182. kas viņus aizkar tam sme̦ldz R. Sk. II, 79. klusi sme̦ldzuošas sāpes A. Up. J. I. 38. uz sāpēm asām, sme̦ldzuošām Apskats v. J. 1903, S. 150;

2) smel̂gt ² Bornsmünde, sich sehnen, dürsten, gelüsten
(vgl. li. smelgti "jucken"): sme̦ldz dūša pēc zivīm Balt. Vēstn. 1901, No 83. pēc brandvīna tev rīkle sme̦ldz Alm. Balt. Vēstn. man dūša vien sme̦ldz tev kraut pa ausi! Nebst smildzêt 2 und smelkt I zur Wurzelform smel- "schwelen" (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 691)?

Avots: ME III, 957

I smelkne,

2): auch (smel̃knes) Dunika; žagaru, labības smel̂knes Grob.; (smel̃knes) Getreidehülsen, die beim Mahlen abfallen
Seyershof.

Avots: EH II, 535

I smelkne Schlehk n. FBR. VII, 46,

1) "smalks mežs" Treiden, (mit el̂ ) Festen, Warkl. (vgl. smalce);

2) smelkne Kandau, meist im plur. (smelknes Iw. n. FBR. VI, 54), das feine Mehl, das beim Grützemachen abfällt
U., (smelkne) Wolmarshof, Ronneb., Drobbusch, Raiskum, (mit èl ² ) Warkl., Festen, Meiran, (smel̃knes) Bornsmünde, Grünwald, Deg.: viņš jau ne smelknes ("smalkas sē̦nalas") nevīdē nuo putraimiem atškirt Alksn.-Zund.; smelknes "visādi smalkumi (pe̦lus u. c.) " Stenden, Erwalen, "smalkas pe̦lavas" Dond., "siena (Dond., Wandsen, Matthiä), ābuoliņa, salmu, pe̦lu u. c. smalkumi" Kurs., Nachbleibsel, gemengt mit Staub und Sand; "smalki (siena, pe̦lu) izbirumi, mazas sēkliņas u. c." Nigr., (smel̃kne) Schrunden, Upesgrīva, "Malm" Karls.: uz kūtsaugšas nav vairs ne pe̦lu saujiņas; smelknītes vien vēl pa škirbiņām atlikušās. kūts priekšā, kur sìenu bāza, sakrājies liels pulks smel̃kņu Janš. saslaucījis smelknes nuo apcirkņiem un izcepis maizi LP. III, 92. pie miltiem jauca klāt smalkās pe̦lus, sìena smelknes Janš. Dzimtene ² II, 16. sagrābi smelknes un saber maisuos! Dond. skaidas, smelkni (Schutt?) LP. I, 149. matu smelknes VII, 674. smelknes Feilstaub L., Sägespäne U., Pulverstaub LD. n. U., Malm, (dzelzs smelksnes Dr.) Eisenfeilicht V. dzelzs smelkne, kaltuves atkritumi Konv. ^l 173. visu sieku dzelzs smelkņu iebēra vecītim acīs Pas. II, 116 (aus Siggund). smelkne "smalka smilts" Dienas Lapa 1891;

3) winzige kleine Exemplare:
zaķu smelkne (mit el̃ Bauske, mit el̂ Gr.-Buschhof) jūs! Bārda Zem. d. 100. kuo tu, bagātnieks, ar tādām smelknēm (kleinen, unbedeutenden Leuten) ielaidies? Stenden. Zu smalknes, smalks.

Avots: ME III, 957, 958

smelte,

1) smèlte ² KL, smelte Oppek. n. U., smeltes U., = smelkne(s) 2; smèlte ² Mar., Gr.-Buschhof, fein Zerriebenes, namentlich unreiner, unbrauchbarer, mit Sand gemengter Mehlabfall; Getreideabfall Nerft: saslauki apcirknī smelti! Mar. n. RKr. XV, 136, smèlte ² Golg., Saikava, Selsau, Adl., Warkh., Warkl., Pilda, Gr.-Buschhof "putraimu atliekas" Kalz., Meiran, Memelshof, der feine Abfall beim Grützemachen Etn. II, 1; feiner Heuabfall, Heusamen Celm., (mit èl ²⁾ Saussen, Kreuzb.; Zusammengefegtes, Staub Spr.; der feine Abfall beim Dreschen (mit èl ²⁾ Saikava: es biju (rijā) smelti stūmis Jauns.; stūmām (rijā ar grābekļiem) plašuo smeltes klājienu vienā gubā Jauns.;

2) Adv., smèltē ² Warkh., Warkl., sme̦ltu smeltē Infl. n. U., ganz und gar:
smèltē ² sapuvis Saikava. kruogs nuodega sme̦ltu smeltē; siena kaudze smeltē sadega Bers., Laud., Lasd., Fest. smeltē izpuostīt Lubn. smeltē nuoplēst drānas Celm. smel̃tē sadauzīt C., smèltē ² (Warkh., Gr.-Buschhof, Saikava) oder smeltēs (Meiran) sasist. Zu smìlts; vgl. li. žẽmė priẽ sméltei (Dusetos) "супесок".

Avots: ME III, 958, 959

III smèltêt ² (Warkl., Bers.) ķieģeļus, Ziegel brennen Infl. n. U., Lubn., (mit èl ²⁾ Saikava (hier auch: sm. bļuodas). Nebst smel̃têt Grünwald, smel̂têt ² Schibbenhof "(Fett) schmelzen" Alksn.-Zund., Gr.-Sessau aus mnd. smelten "schmelzen"?

Avots: ME III, 959

I smèltne ² : "klijas; dažādas maliena atbiras" N.-Peb. n. Latv. Saule 1043; Abfall beim Grützemachen in der Mühle Erlaa: kad taisa putrāmus dzirnavās, tad tīk s. (mit el̃ ) Ramkau. cepe karašu nuo labās smel̃tnes AP. smalku smeltņu šķipsnis Sudr. E. Apsk. 1903, S. 222.

Avots: EH II, 536

I smèltne ² Prl., Abfall beim Grütze-machen Erlaa, (smeltne) Ronneb., Mehlstaub Lis., Golg., (smeltne) N.-Peb. n. Latv. Saule 1925, S. 378, (smel̃tne) Smilten, C.; Heuabfall, Heusamen (mit èl ² ) Lis.; smeltne Serb., Peb. n. U., smeltnes Lemsal n. U., = smelkne(s) 2: tie arī jāsagrūž smeltnē Vīt. 52. glāzi smeltnēs trieca (zertrümmerte) MWM. VI, 486. pats dailnieks veidu lauzt var smeltnēs Plūd. Rakstn. I, 77. ezeriņš sit atpakaļ saulstaru smeltnes Sudr. E. Apskats v. J. 1903, S. 447; Abfall vom Korn, Reisig u. a. Bers.

Avots: ME III, 959

I zilene(s), = glãzene(s), Blaubeere(n) L., U., Mag. IV, 2, 81, AP., Bers., Frauenb., Lubn. (in Lubn. auch: galvene), Meiran, Memelshof, Nötk., Orellen, Ruj., Segew., Trik., Wolm. (unbek. in Arrasch, Dunika, Golg., Cir.-Buschh., Jürg., Kaltenbr., Kl., Mahlup, Schnehpeln, Selg., Sessw., Stenden, wo dafür glāzene(s), in Warkh., wo dafür gailine, in Oknist, wo dafür ģirtuokle); = mel̃nene(s), Schwarzbeeren (vaccinium myrtillus) Arrasch, Drosth.

Avots: ME IV, 719