I mirene [Nigr.], eine Art Kopftuch (acc. s. mireni) RKr. XVII, 29.

Avots: ME II, 632

I mirene: mirenes bij tādas drānas: pirktas; zaļas, sarkanas, puķainas; ar gaŗām bārkstīm Frauenb.

Avots: EH I, 817

II mirene, masc. mirenis, ein hinfälliges, dem Tode nahes Lebewesen: mušas rudeni iet apkārt kâ mirenes N. - Schwanb.; mirenis "ein nachlässiger und träger Mensch" Grenči.]

Avots: ME II, 632