atmurgot
‡ atmurguôt, (halb eingeschlafen) undeutlich entgegenmurmeln Stenden, Wandsen: pa miegam uotram kuo a.
Avots: EH I, 157
Avots: EH I, 157
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'murguôt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'murguôt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (4)
pamurgot
[pamurguôt,
1) ein wenig oder eine Weile
mùrguôt: p. pusmiegā N.-Peb.;
2) eine Zeitlang (in der Nacht) nicht recht schlafen:
p. kāzās Bauske.]
Avots: ME III, 74
1) ein wenig oder eine Weile
mùrguôt: p. pusmiegā N.-Peb.;
2) eine Zeitlang (in der Nacht) nicht recht schlafen:
p. kāzās Bauske.]
Avots: ME III, 74
samurgot
samurguôt, tr., zusammenphantasieren: niekus. Subst. samurguôjums, verworrenes Zeug, das Hirngespinst.
Avots: ME II, 690
Avots: ME II, 690
šmurgot
šmurguôt, = šmurgât. Refl. -tiês, = šmurgâtiês: bē̦rnam nav jāšmurguojas tur MWM. VIII, 243.
Avots: ME IV, 87
Avots: ME IV, 87
Šķirkļa skaidrojumā (2)
morgāt
morgât,
1): auch (mit or̂ 2 ) Stenden: ja nemāki rakt (grāvi), tad labāk nesāc pasauli m. (verhunzen)!
‡
2) lärmen (in berauschtem Zustand)
Stenden; ‡
3) "plappern"
Ropen n. FBR. XVI, 112; = murguôt Dond. n. FBR. V, 126. ‡ Refl. -tiês Stenden,
1) = morgât 1: izira ve̦zums; bija jāmorgājas visu nakti, kamē̦r pārbraucām;
2) = morgât ‡ 2. Zur Bed. 1 vgl. ‡ mùrgâtiês 2 .
Avots: EH I, 827
1): auch (mit or̂ 2 ) Stenden: ja nemāki rakt (grāvi), tad labāk nesāc pasauli m. (verhunzen)!
‡
2) lärmen (in berauschtem Zustand)
Stenden; ‡
3) "plappern"
Ropen n. FBR. XVI, 112; = murguôt Dond. n. FBR. V, 126. ‡ Refl. -tiês Stenden,
1) = morgât 1: izira ve̦zums; bija jāmorgājas visu nakti, kamē̦r pārbraucām;
2) = morgât ‡ 2. Zur Bed. 1 vgl. ‡ mùrgâtiês 2 .
Avots: EH I, 827
murdēt
mùrdêt Smilt., [mùrdêt 2 Kl.], mur̂dêt C., [Kr., Kreuzb., Prl., Fest.], mur̃dêt Kand., -u, -ẽju [Pixtern], intr.,
1) knurren, brummen, faseln, murren
[Zaļmuiža], Spr., [mur̃fêt Ruj.]: viņi vienmē̦r murd un rūc Vīt. murdēja apjaucis kaut kuo pratī A. XII, 749. tarkšķ un murd cauru dienu it kâ vaļas ļaudis Alm. murdēja padebesis liesmaini karsts Egl.; ["undeutlich sprechen" Wessen];
2) sprudeln
[Kreuzb., ur̃dêt Jürg., Schujen, mur̂dêt C.], rieseln, brodeln Serb.: muca te̦k murdē̦dama BW. 26239. e̦ze̦rs vārījies, murdējis visu dienu LP. VII, 479. nuo turienes nācis ūdens murdē̦dams laukā LP. VI, 302. [akmens murdē̦dams (ar truoksni burbuļus me̦zdams) nuogāja ūdenim dibe̦nā Nötk.] asinis nāca nuo de̦guna murdē̦damas Ramk., Plm.;
3) phantasieren (= murguot) [Kreuzb.];
4) durch die Massenhaftigkeit ein Geräusch erheben, wimmeln
[AP.]: viss e̦ze̦rs murd vien nuo zivīm Wolm. arī kungu bijis, ka murd vien Alm. Refl. -tiês, nicht schlafen, schlaflos, in Phantasien die Zeit zubringen: puisis, visu nakti izmurdējies pa kāzām, grib gulēt Dond. [In der Bed. 1 Reimwort zu ņurdêt (vgl. auch murmêt); in der Bed. 2 (Reimwort zu burdêt) auch Bezzenberger BB. XXVII, 152 zu li. murdýnas, "eine quellige Stelle"; in der Bed. 3 vielleicht aus murguôt und muldêt kontaminiert.]
Avots: ME II, 668
1) knurren, brummen, faseln, murren
[Zaļmuiža], Spr., [mur̃fêt Ruj.]: viņi vienmē̦r murd un rūc Vīt. murdēja apjaucis kaut kuo pratī A. XII, 749. tarkšķ un murd cauru dienu it kâ vaļas ļaudis Alm. murdēja padebesis liesmaini karsts Egl.; ["undeutlich sprechen" Wessen];
2) sprudeln
[Kreuzb., ur̃dêt Jürg., Schujen, mur̂dêt C.], rieseln, brodeln Serb.: muca te̦k murdē̦dama BW. 26239. e̦ze̦rs vārījies, murdējis visu dienu LP. VII, 479. nuo turienes nācis ūdens murdē̦dams laukā LP. VI, 302. [akmens murdē̦dams (ar truoksni burbuļus me̦zdams) nuogāja ūdenim dibe̦nā Nötk.] asinis nāca nuo de̦guna murdē̦damas Ramk., Plm.;
3) phantasieren (= murguot) [Kreuzb.];
4) durch die Massenhaftigkeit ein Geräusch erheben, wimmeln
[AP.]: viss e̦ze̦rs murd vien nuo zivīm Wolm. arī kungu bijis, ka murd vien Alm. Refl. -tiês, nicht schlafen, schlaflos, in Phantasien die Zeit zubringen: puisis, visu nakti izmurdējies pa kāzām, grib gulēt Dond. [In der Bed. 1 Reimwort zu ņurdêt (vgl. auch murmêt); in der Bed. 2 (Reimwort zu burdêt) auch Bezzenberger BB. XXVII, 152 zu li. murdýnas, "eine quellige Stelle"; in der Bed. 3 vielleicht aus murguôt und muldêt kontaminiert.]
Avots: ME II, 668