nùoprecêt, tr., heiraten (perfektiv): tumsā sievu nuoprecēju BW. 13297, 9.

Avots: ME II, 834

nùoprecêt ‡ Refl. -tiês, eine Fehlheirat machen Aps.: skrīveris tiešām būs šķībi nuoprecējies Atputa № 635, S. 7.

Avots: EH II, 78