noraisīt

nùoràisît [li. nuraišýti], tr., losbinden, abknüpfen, ablösen: lakatu nuo galvas, kakla drānu, priekšautu. Refl. -tiês, sich ab-, loslösen: gaļa nuo kauliem nuoraisījusies Kav. kāja nuoraisījusies Kav.

Avots: ME II, 836


noraisīt

nùoràisît, Refl. -tiês,

1): guovs nuoraisījusies nuo valga Vank. kāja nuoraisījusies, das Schuhwerk hat sich losgelöst
Vank.; ‡

2) sich (dat.) ab-, loslösen, -binden:
n. spranceni nuo galvas Janš. Bandavā II, 16.

Avots: EH II, 79