Paplašinātā meklēšana

izpičkât, tr., verunterzieren, mit Zeichen versehen: šīs zīmes vēl izpičkātas jaunām zīmēm Zalkt.

Avots: ME I, 779

‡ nuopičât Frauenb., = nùopḕrt 2. Refl. -tiês ebenda, = nùopḕrtiês 1.

Avots: EH II, 74

piča, die Badstube (in der Kindersprache): iesim uz piču pičāties! Ahs. n. RKr. XVII, 46. pičaks, ein Stück, Fetzen: še ir viens pičaks drēbes, var˙būt pietiks ielāpam Dond.

Avots: ME III, 212

‡ *pičakât, zu erschliessen aus sapičakât (unter sapičakuôt).

Avots: EH XIII, 230

pičakuôt "taisīt pičakus" Dond.

Avots: ME III, 212

pičāpaunā (unter pičpaũnā): auch Kegeln.

Avots: EH XIII, 230

‡ pičât Diet., baden (in der Kindersprache). Refl. -tiês (ME. III, 212),

1): bē̦rni pičājas ("sit ar ruokām pa ūdeni") NB. Zur Bed. vgl. auch ‡ nùopičât.

Avots: EH XIII, 230

pičâtiês,

1) ein wenig plątschern (in der Kindersprache)
Wain.;

2) in der Badstube baden (in der Kindersprache):
bē̦rniem tīk pičā pičāties Ahs. n. RKr. XVII, 46.

Avots: ME III, 212

pičiņās iet, sich waschen, baden gehen (in der Kindersprache) Wain.

Avots: ME III, 212

‡ pičinât "lē̦ni sist ar sluotu" Iw.

Avots: EH XIII, 230

‡ pička NB. "dauzuoņa; kas daudz skrej": tas ir traks p.

Avots: EH XIII, 230

‡ *pičkât, zu erschliessen aus izpičkât.

Avots: EH XIII, 230

pičpaũnā Sassm., Dond., in Salis pičāpaunā, auf dem Rücken: paņe̦m savu kungu pičpaunā un aiziet LP. V, 322. Vgl. pikpaunā.

Avots: ME III, 212

‡ piču paču iet Dunika, = pičiņās iet.

Avots: EH XIII, 230

II pičuks, ein kleines, schlecht gearbeitetes Lehmgefäss; eine kleine Blechlampe; ein Lampenreservoir Mar. n. RKr. XV, 130.

Avots: ME III, 212

I Pičuks, Demin. (geringschätzig) zu Pēteris.

Avots: ME III, 212

sapičakuôt, sapičakât PS., vielfach versiegeln: kuo viņš te sapičakuojis: uzlicis pičaku uz pičaku! Dond.

Avots: ME II, 698

spička, spičks, = sẽ̦rkùociņš, Zündhölzchen: burkāni kâ spički A. XX, 5. "rupjais" darbs jauneklim spička (eine Kleinigkeit) J. R. 1V, 73. Ans r. спичка dass.

Avots: ME III, 994

‡ spička AP., = spička.

Avots: EH II, 655

trakapička, wer lärmt, anruhig ist N.-Bartau.

Avots: ME IV, 218

nùočur̃kstêt, intr., eine kurze Weile laut rieseln, plätschern, knistern, knattern: Krišs izrāpās uz sausas zemes, nuošļurkstēja un nuočurkstēja vien Dok. A. rijkuris sakausējis alvu labu šķidru un tad gāzis ve̦lnam acīs, ka nuo- čurkstējis vien LP. VI, 147. nuočurkst spičķa MWM. VIII, 541.

Avots: ME II, 771

pabružât, pabružuôt, tr., etwas reiben: viņš pabružāja spičku MWM. VI, 255. ar cimda virspusi viņš pabružāja de̦gunu AU. Refl. -tiês, sich reiben, sitzend sich hin- und herbewegen: viņš pabružuojas uz beņķa nuo vienas puses uz uotru AU. kundze pābružājās uz sava krē̦sla Vēr. II, 1399.

Avots: ME III, 10

picāpaunā Salisb:, = pič(ā)paunā.

Avots: ME III, 211

pikņîtiês "saumselig, sich schämend od. scherzend etwas machen" Lös. n. Etn. IV, 164. pikpaunā Ramelsh., pikāpaunā, auf dem Rücken (rittlings): tiek pace̦lts gaisā, uzsviests lielam lācim pikāpaunā Duomas IV, 338. Vgl. pičpaunā.

Avots: ME III, 213

šļicķêt "plätschern, klitschern, spülen" Preipič 17.

Avots: ME IV, 71

*slīta od. *slīts, die Stelle "wo ein Zaun niedriger ist": kad tik Pičuks vārtus atvē̦rtu! citādi jau pārlēks pār slītu (?) JK.

Avots: ME III, 937

špicka U. u. a., = spička.

Avots: ME IV, 101

spîdinât: tuo (scil.: istabiņu) spīdina tautu māte Tdz. 46584. izkapti pār ple̦cu spīdinādama (glänzen lassend) Jaun. Ziņas 1938, No 14. saule spīdināja baltuo krūti A. Brigadere Sk. v. 89. ‡ Refl. -tiês, wiederholt aufleuchten machen: bē̦rni spîdinājas ² ar spičkām (Zündhölzchen entzündend) Seyershof. ‡ Subst. spidinâšana, das Glänzenmachen: uguņu dedzinašanā un spīdināšanā Atpūta, No 373, S. 7.

Avots: EH II, 552

spîdums, der Glanz, das Leuchten U.: spīdēj[a] mans vaiņadziņš..., pa spīdumu (dem Glanze folgend) tautas nāca BW. 6132. laupītājs duomāja, ka spīdurns ir spičku sē̦rs LP. VI, 244. spīdums nāca ar+vienu tuvāki 535. viņa gāja tiešām uz spīdumu Dīcm. pas. v. I, 27.

Avots: ME III, 1001