aizpaunāties
‡ àizpaũnâtiês, nach saumseliger Vorbereitung mit seinen Habseligkeiten wegziehen (intr., verächtlich) Siuxt: nu jau reiz aizpaunājās ar.
Avots: EH I, 41
Avots: EH I, 41
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'paunā' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'paunā' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (11)
iepaunāt
[ìepaũnât, (hineinsetzend) gut einhüllen: bē̦rnu ratuos Salis. Refl. - tiês, sich (hineinsetzend) gut einhüllen: sieva jau iepaunājusies ratuos Nigr.]
Avots: ME II, 50
Avots: ME II, 50
nopaunāties
nopaunāties
nùopaũnâtiês, sich dick bekleiden, sich bepacken: sieva tâ nuopaunājusies, ka knapi var paiet Ahs. n. RKr. XVII, 42.
Avots: ME II, 827
Avots: ME II, 827
paunāt
paunât, ‡
3) dick ankleiden
(mit aũ) Siuxt. Refl. -tiês,
1): naktī kŗaujuoties un paunājuoties uz braukšanu Janš. Apsk. 1903, S. 97;
2): auch Siuxt; ‡
3) "?": debeši paũnajas, mākuoņi veļas Salis.
Avots: EH XIII, 185
3) dick ankleiden
(mit aũ) Siuxt. Refl. -tiês,
1): naktī kŗaujuoties un paunājuoties uz braukšanu Janš. Apsk. 1903, S. 97;
2): auch Siuxt; ‡
3) "?": debeši paũnajas, mākuoņi veļas Salis.
Avots: EH XIII, 185
paunāt
paunât,
1) auf dem Rücken tragen
Lems. n. U.;
2) prügeln, schlagen Neik. n. U. Refl. -tiês,
1) mit dem Krame zu schaffen haben, z. B. beim Umzuge U.; sich mit etwas abgeben:
pašam nee̦suot kuo ēst, vēl paunāties ar suņiem LP. IV, 86;
2) auch paũnuôtiês Arrasch, sich übermassig dick und warm ankleiden: kuo nu paũnājies kâ ve̦cmāte! Naud., Nigr., Bauske.
Avots: ME III, 128
1) auf dem Rücken tragen
Lems. n. U.;
2) prügeln, schlagen Neik. n. U. Refl. -tiês,
1) mit dem Krame zu schaffen haben, z. B. beim Umzuge U.; sich mit etwas abgeben:
pašam nee̦suot kuo ēst, vēl paunāties ar suņiem LP. IV, 86;
2) auch paũnuôtiês Arrasch, sich übermassig dick und warm ankleiden: kuo nu paũnājies kâ ve̦cmāte! Naud., Nigr., Bauske.
Avots: ME III, 128
picāpaunā
pičāpaunā
pičpaunā
piepaunāt
pìepaunât, vollkramen: p. visu istabu pilnu, das ganze Zimmer mit paunas anfüllen Lautb.
Avots: ME III, 278
Avots: ME III, 278
sapaunāt
sapaunât,
1) zusammenpacken, Kleider in ein Bündel binden
U.;
2) durchprügeln
Neik., Erlaa, Peb. n. U. Refl. -tiês, sich stark verpacken Kokn., Erlaa, Salis, Salisb. n. U.; in Schnickern dafür sapaûņâtiês 2 .
Avots: ME II, 697
1) zusammenpacken, Kleider in ein Bündel binden
U.;
2) durchprügeln
Neik., Erlaa, Peb. n. U. Refl. -tiês, sich stark verpacken Kokn., Erlaa, Salis, Salisb. n. U.; in Schnickern dafür sapaûņâtiês 2 .
Avots: ME II, 697
Šķirkļa skaidrojumā (13)
apkrāmēt
apkrãmêt, ‡
2) bestchlen
Bers. ‡ Refl. -tiês,
1) = ‡ apkŗavâtiês: apkrāmējies kâ žīds ar paunām Dunika, Kal., Rutzau;
2) mit dem Kramen (mit den Hausarbeiten) fertig werden
saimniece vēl nav apkrāmējusies Dunika, Rutzau, Salis u. a.
Avots: EH I, 93, 94
2) bestchlen
Bers. ‡ Refl. -tiês,
1) = ‡ apkŗavâtiês: apkrāmējies kâ žīds ar paunām Dunika, Kal., Rutzau;
2) mit dem Kramen (mit den Hausarbeiten) fertig werden
saimniece vēl nav apkrāmējusies Dunika, Rutzau, Salis u. a.
Avots: EH I, 93, 94
buks
buks, Demin. buciņš, auch bucītis, verächtl. buķelis,
1) der Bock, das Männschen mancher Vierfüsler:
kazas, stirnas b., der Ziegen -, Rehbock. Das Demin. buciņš, bucītis als Schmeichelwort für kleine Kinder. Sprw.: ve̦cam bukam stīvi ragi, das Alter ist eigensinnig. palaižas kâ buks uz ragiem;
2) fig., wie das echt
lett. āzis u. d. Bock:
a) der Sägebock der Säger,
b) der Eisbock, Eisbrecher,
c) der Dachreiter,
d) Joch, Tragbalken an brücken,
e) euph. Nasenschleim:
bē̦rnam buki pie de̦guna Dond.,
f) Bock beim Kartenspielen,
g) bukuos iet = ķe̦katās iet Grob. bukuos iet jeb le̦c Gruobiņas apriņķī tikai jaungada naktī Konv. 2 1702. ziemas svē̦tki..."bukiem lēca" PS.;
h) buķelis = buciņš, der schwedische Pflug;
3) in genitivischen Verbindungen: buku dārzda, Borstengras (nardus stricta L.);
buku lapas, Schlangenkraut (calla palustris) RKr. II, 68, in Dond. scabiosa succisa L. III, 72; buku luoki, Ackerlauch (allium vincale L.); buku uogas, Bocks- (ribes nigrum) Mag. IV, 2, 32; buku saknes pimpinella saxifraga Peņģ.; buku vītuols, Korb - Weide (salix viminalis L.) RKr. II, 77. buku paunā nest, auf dem Rückn tragen: bē̦rns lūdzas aukli: nes mani buku paunā Ahs. [Nebst estn. pukk aus mnd. buck "Bock".]
Avots: ME I, 346, 347
1) der Bock, das Männschen mancher Vierfüsler:
kazas, stirnas b., der Ziegen -, Rehbock. Das Demin. buciņš, bucītis als Schmeichelwort für kleine Kinder. Sprw.: ve̦cam bukam stīvi ragi, das Alter ist eigensinnig. palaižas kâ buks uz ragiem;
2) fig., wie das echt
lett. āzis u. d. Bock:
a) der Sägebock der Säger,
b) der Eisbock, Eisbrecher,
c) der Dachreiter,
d) Joch, Tragbalken an brücken,
e) euph. Nasenschleim:
bē̦rnam buki pie de̦guna Dond.,
f) Bock beim Kartenspielen,
g) bukuos iet = ķe̦katās iet Grob. bukuos iet jeb le̦c Gruobiņas apriņķī tikai jaungada naktī Konv. 2 1702. ziemas svē̦tki..."bukiem lēca" PS.;
h) buķelis = buciņš, der schwedische Pflug;
3) in genitivischen Verbindungen: buku dārzda, Borstengras (nardus stricta L.);
buku lapas, Schlangenkraut (calla palustris) RKr. II, 68, in Dond. scabiosa succisa L. III, 72; buku luoki, Ackerlauch (allium vincale L.); buku uogas, Bocks- (ribes nigrum) Mag. IV, 2, 32; buku saknes pimpinella saxifraga Peņģ.; buku vītuols, Korb - Weide (salix viminalis L.) RKr. II, 77. buku paunā nest, auf dem Rückn tragen: bē̦rns lūdzas aukli: nes mani buku paunā Ahs. [Nebst estn. pukk aus mnd. buck "Bock".]
Avots: ME I, 346, 347
dundulis
iztauņāt
‡ II iztauņât, herauswickeln, von grossen, dicken Kleidungsstücken befreien Widdrisch: jāiztauņā nuo paunām laukā.
Avots: EH I, 488
Avots: EH I, 488
kraut
kŗaũt: auch Blieden n. FBR. XVI, 103, Lesten n. FBR. XV, 20, Puhren n. FBR. XIV, 46, Ahs., Frauenb., Siuxt, Strasden,
1): errichten, bauen:
muiža... kŗāva jaunus laidarus Janš. Bandavā II, 373;
2): es tev kŗaušu! Frauenb. k. pa kaklu Siuxt. kŗāva bez gala virsū, er prügelte ihn ohne Ende
Lennew. n. BielU.; kŗaujamais, ein Stock zum Schlagen Ahs.: tu dabūsi ar šuo kŗaujamuo pa muguru. Refl. -tiês,
1): sich (von selbst) packen, laden:
manta pati kŗausies pa luogiem, pa durvīm iekšā Pas. XII, 355;
3): auch Siuxt; ‡
4) = kŗaũt 1: paukarē saka k. (Heu auf die Fuhre laden); līdz pā`rbrauca, gaisma bij Frauenb. kad viņi brauca uz tirgu, tad te kŗāvās visu dienu Strasden. kŗaujuoties un paunājuoties uz braukšanu Janš. Apsk. 1903, S. 97.
Avots: EH I, 665
1): errichten, bauen:
muiža... kŗāva jaunus laidarus Janš. Bandavā II, 373;
2): es tev kŗaušu! Frauenb. k. pa kaklu Siuxt. kŗāva bez gala virsū, er prügelte ihn ohne Ende
Lennew. n. BielU.; kŗaujamais, ein Stock zum Schlagen Ahs.: tu dabūsi ar šuo kŗaujamuo pa muguru. Refl. -tiês,
1): sich (von selbst) packen, laden:
manta pati kŗausies pa luogiem, pa durvīm iekšā Pas. XII, 355;
3): auch Siuxt; ‡
4) = kŗaũt 1: paukarē saka k. (Heu auf die Fuhre laden); līdz pā`rbrauca, gaisma bij Frauenb. kad viņi brauca uz tirgu, tad te kŗāvās visu dienu Strasden. kŗaujuoties un paunājuoties uz braukšanu Janš. Apsk. 1903, S. 97.
Avots: EH I, 665
lādēt
lâdêt: lād nuo paunām ārā Siuxt. Refl: -tiês, ‡
2) einen Eid ablegen (aus einem Manuskript).
Avots: EH I, 726
2) einen Eid ablegen (aus einem Manuskript).
Avots: EH I, 726
nezinot
pauna
II paũna,
3): auch (sing. paũna) Dunika;
4): zâļu p. (Var.: nasta) mugurā BW. 32431 var.; ‡
6) paũnas "sīkās ābuoliņa sē̦klas kuopā ar pe̦lavām, kuŗas vētījuot neizduodas iztīrīt" Seyershof: es ar paunām sẽju, un e̦buoliņš dīgst kâ traks; ‡
7) siena p. "siena šķūnis" Lubn.; ‡
8) comm., ein Trödler Siuxt:
kuo tu te paunājies kâ tāds p˙!
Avots: EH XIII, 185
3): auch (sing. paũna) Dunika;
4): zâļu p. (Var.: nasta) mugurā BW. 32431 var.; ‡
6) paũnas "sīkās ābuoliņa sē̦klas kuopā ar pe̦lavām, kuŗas vētījuot neizduodas iztīrīt" Seyershof: es ar paunām sẽju, un e̦buoliņš dīgst kâ traks; ‡
7) siena p. "siena šķūnis" Lubn.; ‡
8) comm., ein Trödler Siuxt:
kuo tu te paunājies kâ tāds p˙!
Avots: EH XIII, 185
pempelēt
pempelêt, -ẽju,
1) "niekuoties, tūļuoties" Peb., Lös.; (auch reflexiv) "ar paunām tūļuoties" Nötk.;
2) mürrisch widersprechen
(mit em̃) N.-Peb.
Avots: ME III, 199
1) "niekuoties, tūļuoties" Peb., Lös.; (auch reflexiv) "ar paunām tūļuoties" Nötk.;
2) mürrisch widersprechen
(mit em̃) N.-Peb.
Avots: ME III, 199
pikņīties
pikņîtiês "saumselig, sich schämend od. scherzend etwas machen" Lös. n. Etn. IV, 164. pikpaunā Ramelsh., pikāpaunā, auf dem Rücken (rittlings): tiek pace̦lts gaisā, uzsviests lielam lācim pikāpaunā Duomas IV, 338. Vgl. pičpaunā.
Avots: ME III, 213
Avots: ME III, 213
pipaunē
pipaunē "auf dem Rücken" bei Bezzenberger BB. XXVII, 177; mit pip- aus pikp- (vgl. pikpaunā)?
Avots: ME III, 221
Avots: ME III, 221
puza
savīstīt
savīstît U., (mundartl. mit eingeschobenem k) savīkstît, tr.,
1) zusammenwickeln
V., zusammenfalten; einwindeln U., einwickeln: Dīdeklis paņe̦m... drēbes, savīsta muskulī A. XX, 723. savīkstīts drēbes gabals Stari II, 360. karuogs savīstīts MWM. VIII, 43. tā... saķēra sava vaļējā kre̦kla apkakli, tuo cieti savīkstīdama Alm. Meitene nuo sv. 57. savīstīja mani siltās se̦gās D. Kleinb. J. 76. savīkstīja bē̦rnu lupatiņās Fas. IV, 116 (aus Domopol). tēja savīkstīta sarkanā papīrītī Turg. Muižn. per. 66;
2) dūres savī(k)stīt, die Fäuste ballen;
3) = samîcît, salùocît, saspiest: kad viņš man ķērās pie rīkles, tad viņu savīkstīju De̦glavs Ve̦cais pilskungs 23;
4) = atluocît: savistît 2 bikses līdz ceļiem Dunika. Refl. -tiês, sich einwickeln: savīstījusies vecene Ezeriņš Leijerk. I, 264. savīkstījies paunās (ve̦cās drēbēs) Nerft.
Avots: ME III, 790
1) zusammenwickeln
V., zusammenfalten; einwindeln U., einwickeln: Dīdeklis paņe̦m... drēbes, savīsta muskulī A. XX, 723. savīkstīts drēbes gabals Stari II, 360. karuogs savīstīts MWM. VIII, 43. tā... saķēra sava vaļējā kre̦kla apkakli, tuo cieti savīkstīdama Alm. Meitene nuo sv. 57. savīstīja mani siltās se̦gās D. Kleinb. J. 76. savīkstīja bē̦rnu lupatiņās Fas. IV, 116 (aus Domopol). tēja savīkstīta sarkanā papīrītī Turg. Muižn. per. 66;
2) dūres savī(k)stīt, die Fäuste ballen;
3) = samîcît, salùocît, saspiest: kad viņš man ķērās pie rīkles, tad viņu savīkstīju De̦glavs Ve̦cais pilskungs 23;
4) = atluocît: savistît 2 bikses līdz ceļiem Dunika. Refl. -tiês, sich einwickeln: savīstījusies vecene Ezeriņš Leijerk. I, 264. savīkstījies paunās (ve̦cās drēbēs) Nerft.
Avots: ME III, 790