pieguldīt
pìegul˜dît,
1) zu-, hinzubetten;
2) fällen:
ne lē̦ti tu lāču pieguldīsi, du wirst nicht leicht einen Bären fällen Für. I unter lācis;
3) vollbetten.
Refl. -tiês, sich hinzulegen, -betten: daļiņas neļaujas pieguldīties Pūrs III, 62.
Avots: ME III, 252
1) zu-, hinzubetten;
2) fällen:
ne lē̦ti tu lāču pieguldīsi, du wirst nicht leicht einen Bären fällen Für. I unter lācis;
3) vollbetten.
Refl. -tiês, sich hinzulegen, -betten: daļiņas neļaujas pieguldīties Pūrs III, 62.
Avots: ME III, 252