piejāt

pìejât, zu-, herzu-, hinzureiten: raudāj[a] mana līgaviņa,... upīti piejādama BW. 29635. piejāju pie vārtiem 13646, 6. es piejāju lazdu krūmu, nuošķinuos riekstu sauju; es pieāju meitu ciemu, metu sauju istabā 13914, 2.

Avots: ME III, 254


piejāt

pìejât, ‡

2) vollreiten:
sȩ̄tsvidus piejājis svešu jātnieku Oknist.

Avots: EH II, 252