piekausēt
pìekausêt,
1) hinzuschmelzen:
piekausē̦ts citiem metaliem Konv. 2 502;
2) vollschmelzen;
3) ermüden, abmatten, abspannen, schwächen
U., Wain., Nerft: brangs bērītis, bet tikai jau peļņā braukšanas piekausē̦ts Purap. Kakt. 92.
Avots: ME III, 256
1) hinzuschmelzen:
piekausē̦ts citiem metaliem Konv. 2 502;
2) vollschmelzen;
3) ermüden, abmatten, abspannen, schwächen
U., Wain., Nerft: brangs bērītis, bet tikai jau peļņā braukšanas piekausē̦ts Purap. Kakt. 92.
Avots: ME III, 256