pieklumburēt

pìeklum̃burêt MSil., pieklumbarût Ekau, pieklumburuôt Mitau, N.-Peb., humpelnd od. watschelnd hinzugehen: pieklumburēja pie gultas Vēr. I, 1495, Ronneb., Bers., Libau.

Avots: ME III, 258