piemilzt

piêmil̂zt 2 Ahs., vollrieseln, vollfliessen, verschüttet werden: grāvis jau stipri piemilzis Dond. (e̦ze̦rs) piepuosējis, zâlēm pieaudzis vietu vietām, drīzumā piemilzīs pa˙visam LP. V, 386. mežā e̦suot piemilzuse aka VI, 820.

Avots: ME III, 272


piemilzt

piêmil̂zt 2 : piemil̂zis 2 dīķis Frauenb.

Avots: EH II, 262