Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'pipari' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'pipari' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (8)
papirkšķis
papirkšķis Blied. n. Etn. I, 122, papirkšis Peb., papirksnis Kurs., papirksniņš, papirkstiņš, ein wenig, ein bisschen, "papirksnis - nuo kādas smalkas vielas (beŗamas vielas), p. p. nuo sāls, pipariem u. c. - tik daudz, cik var ieņemt īkšķa un rādāmā pirksta galuos": es šuoreiz tikai tādu papirksni sāls iemetu Kurs. uz krāsni uzmeta trīs papirkšņi sāls JK. VI, 18. ar labās ruokas īkšķi un rādītāja pirkstu izņēma labu papirkšķi samai tas tabakas RA.
Avots: ME III, 81
Avots: ME III, 81
pipars
I pipars: vēl sīvāks pipariņš BW. V, S. 622, № 200611. aitu pipari Seyershof, = spiras I 1; "ņiprs zē̦ns" Dunika: tāds p. visu kuo var padarīt.
Avots: EH XIII, 235
Avots: EH XIII, 235
pipars
I pipars, gew. Pl., der Pfeffer: piparus berzt, Pfeffer stossen Grünh. lauka pipari, die Schafgarbe (achillea millefolium): lauku piparus liek, svaigu gaļu vāruot, dažreiz piparu tiesā klāt Dond. meža pipars (vgl. estn. mets-pipar dass.), asarum europaeum Dobl. n. RKr. III, 69. cūku pipars,
1) körniger Steinbruch (saxifraga granulata)
U., RKr. II, 77, Mag. IV, 2, 45;
2) Niesewurz
Harder n. U. piparu lapa od. zâle, Haselwurz (asarum europaeum) U. - Der Pl. pipari, Schelte, Prügel: vai nu dabūji piparus uz asti? Alm. māte de̦vusi Lienei niknus piparus virsti A. XX, 305. Nebst estn. pipar zunächst wohl aus dem Germanischen.
Avots: ME III, 221
1) körniger Steinbruch (saxifraga granulata)
U., RKr. II, 77, Mag. IV, 2, 45;
2) Niesewurz
Harder n. U. piparu lapa od. zâle, Haselwurz (asarum europaeum) U. - Der Pl. pipari, Schelte, Prügel: vai nu dabūji piparus uz asti? Alm. māte de̦vusi Lienei niknus piparus virsti A. XX, 305. Nebst estn. pipar zunächst wohl aus dem Germanischen.
Avots: ME III, 221
pipars
pipars
pipuri
rūcināt
rũcinât PS., Bauske, ŗûcinât Līn. Nigr., Dunika, rùcinât Wohlfahrt,
1) rūcenêt Spr., ŗûcinât 2 Ahs., intr., freqn., wiederholt ein wenig brüllen, brummen, tosen; sausen, brausen Ahs.: pē̦rkuoniņš rūcināja (Var.: ŗūcinaja) visu gaŗu vasariņu BW. 28826. stiprs vējš ŗūcina cauru nakti gar ē̦ku pakšķiem Ahs. n. RKr. XVII, 49;
2) ŗūcinât Wid., tr., fakt., brummen, dröhnen machen, lassen :
lē̦ni tautu (sc.: dzirnus) rūcināju BW. 22478, 1 var. pipari kuoda mutē un rūcināja vē̦daru Duomas I, 229;
3) erbittern
U. zu rùkt.
Avots: ME III, 566
1) rūcenêt Spr., ŗûcinât 2 Ahs., intr., freqn., wiederholt ein wenig brüllen, brummen, tosen; sausen, brausen Ahs.: pē̦rkuoniņš rūcināja (Var.: ŗūcinaja) visu gaŗu vasariņu BW. 28826. stiprs vējš ŗūcina cauru nakti gar ē̦ku pakšķiem Ahs. n. RKr. XVII, 49;
2) ŗūcinât Wid., tr., fakt., brummen, dröhnen machen, lassen :
lē̦ni tautu (sc.: dzirnus) rūcināju BW. 22478, 1 var. pipari kuoda mutē un rūcināja vē̦daru Duomas I, 229;
3) erbittern
U. zu rùkt.
Avots: ME III, 566
virca
II virca Spiess n. U., Plur. vìrcas 2 Kl., virces Mag. IV, 2, 156, virči, das Gewürz: virči - kâ pipari, sinepe, pa daļai arī vārāmais sāls MWM. IX, 596. Nebst estn. wūrts aus d. Würze.
Avots: ME IV, 604
Avots: ME IV, 604