Paplašinātā meklēšana

abraskrãpis Purap., abruskrãpis, das Instrument, mit dem der Teig zusammengeschabt wird. Nach Ulm. auch abruskrāpīte.

Avots: ME I, 6

‡ aizburas, = àizbars 3, Gerstengrütze Lubn., Meiran.

Avots: EH I, 12

‡ àizdrasêt, jodelnd sich entfernen.

Avots: EH I, 19

‡ àizdziras, die Verlobung Warkl.

Avots: EH I, 21

‡ àizgrasîtiês, ein wenig drohen Vīt.

Avots: EH I, 25

àizprasît,

1) : auch Saikava: biju par maz aizprasījis P. W. Šis ar mani tiesāties? 23;

4): auch Saikava; ‡

5) "heischen"
Segewold. ‡ Refl. -tiês,

1) um Erlaubnis (oder Urlaub) bitten, irgendwohin hin-, wegzugehen:
aizprasījusies uz kapsē̦tu Pas. VI, 84;

2) nach dem Wege sich erkundigend hin-, weggelangen;

3) eine Frage stellen
Golg.;

4) für die Zukunft sich ausbitten
Kal.: a., lai ļauj rītu nenākt darbā.

Avots: EH I, 43

àizprasît, tr.,

1) vorfragen
(ce̦nu) AP., Bers.;

2) durch Fragen hinderlich sein, hemmen, ein böses Omen sein:
tur tecēju, kur vaj'dzēja; kam celiņu aizprasīju aizprasīji tecēju vietā = tecēja BW. 1104;

4) vorher fragen, früher bitten:
kad kāds prasa, kuo jau kāds cits izprasījis, tad atbild: tas jau aizprasīts Brandenburg;

4) einladen
[als Slavismus, vgl. sl. zaprositi] (viesus) Zb. XVIII, 410, gew. ieaicināt.

Kļūdu labojums:
tecēju = tecēja
aizprasīju = aizprasīji
4) vorher fragen = 3) vorherfragen

Avots: ME I, 44

‡ àizrasât Dunika, Kal., àizrasuôt Siuxt, = àizrasuôtiês.

Avots: EH I, 45

àizrasuôtiês, beschlagen: luogi aizrasuojušies.

Avots: ME I, 46

àizrast, verlernen, sich entwöhnen: ja nebūtu tik smieties aizradis Rain. aizruon te vientulībā runāt Alm. aizruon nuo daudz lietām Alm. tuo es e̦smu aizradis Alm.

Avots: ME I, 45, 46

aparas: auch in Saikava.

Avots: EH I, 71

aparas, Pl. t., die Vollendung des Pflügens; aparas svētīt, die Beendigung des Pflügens, die Bepflügung feiern, Doblen, Etn. III, 129.

Avots: ME I, 75

‡ apdraskât C., Lemburg, Nitau, Sesslv. u. a., = apdraiskât.

Avots: EH I, 78

apdziŗas [li. apgirios "чемерица"], apdziras, apdzires, apdzirenes N.-Schwanb., apdziŗu- oder apdziru- zāles (in Gr.-Autz dafür nach U. adziras), Bärlapp, Waldfarrenkraut L., Tannen- Bärlapp (Lycopodium selago) RKr. II, 73; XII, 10; Etn. I, 109; nach Birsmann Lycopodium annotinum; apdziŗu laksti (herba Lycopodii annotini); nach Konv. ¹ apdz., Kohlen-Bärlapp (Lycopodium clavatum), ain wichtiges Heilmittel in der lettischen Volksmedizin. apdziŗas auguot priežu mežuos un e̦suot līdzīgas staipekļiem LP. VI, 149.

Avots: ME I, 84

apdziras, die Verlobung Infl. Konv.

Avots: ME I, 84

I apdziras (unter apdzīŗas): auch Ramkau, Wessen.

Avots: EH I, 79

‡ II apdziras AP., Bewern, N.-Peb., Sessw., Reste von Getränken, die gewöhnlich bei einer Nachfeier konsumiert werden.

Avots: EH I, 79

‡ apprasît (slav. oprositi) Spr. u. a., (eine ganze Anzahl von Personen) befragen (verhören, ausfragen): visus bē̦rnus apprasuot, pagāja labs laiks.

Avots: EH I, 106

apprasîtiês, sich erkundigen: es viņam par šuo un tuo apprasījuos Rain.; appr. pēc darba; mit einem abhäng. Satz: appr., kas darāms.

Avots: ME I, 112

‡ aprasât (li. aprasoti) Dunika, Kal., Rutzau, = aprasuôt. Refl. -tiês Kal., = aprasuôtiês: rūte aprasājusies.

Avots: EH I, 108

‡ apracinât, aufwühlen lasseu Trik.: a. kartupeļu lauku (palaižuot cūkas savā vaļā).

Avots: EH I, 107

aprasinât, mit Tau bedecken, betauen, etw. nass machen, benetzen: pļavas, zāli. iznāca katram knapi kuo lūpas aprasināt Alm.

Avots: ME I, 113

aprasuôt,

1) tr., betauen;
aprasuoti kuoka zari JR. IV, 132;

2) intr., mit Tau bedeckt werden:
aprasuojuse pļavas puķīte Lautb. visa zeme aprasuojusi Latv. Refl. -tiês, sich benetzen: tad dzirdē̦tājai acis aprasuojās A. XI, 127.

Avots: ME I, 113

aprast, sich an etw. gewöhnen, mit Acc. und mit ar: jau es biju apradusi svešas mātes valuodiņu BW. 4276. ļaudis aprada ar viņu LP. VI, 43. Refl. -tiês, sich gewöhnen: bij ar jauniem dzīves likumiem jāapruonas Aps. IV, 46.

Avots: ME I, 113

‡ apvāras Warkl., der Schaum: nuosmalsti tās apvāras!

Avots: EH I, 125

aras, das Aufpflügen eines bestimmten Stückes Ackers zur Gehorchszeit Naud., Etn. II, 129. [U. gibt auch ara und are "Ackerland": tīrumus ietaisīt uz četri arēm "das Ackerland in vier Felder teilen".]

Avots: ME I, 140

atbiras: Kornabfälle beim Mahlen Latv. Saule, S. 1043.

Avots: EH I, 135

[atbiras, minderwertige Kornabfälle beim Windigen. Adleenen, Neuermühlen u. a.]

Avots: ME I, 151

atprasît, Refl. -tiês,

1): atprasījās nuo tē̦va (bat den Vater um Erlaubnis wegzugehen)
Pas. IX, 306.

Avots: EH I, 159

atprasît (li. atprašýti, [russ. отпросить]), tr.,

1) abfragen:
galvasgabalus, uzduotuo dziesmu Vēr. II, 519;

2) zurückbitten, -fordern:
miltus LP. VI, 276. lai zeņķis atprasuot ķēniņam viņa tē̦va naudu LP. VII, 212. Refl. -tiês,

1) sich frei-, losbitten:
nuo skuolas uz mājām;

2) bis zum Überdruss bitten.

Avots: ME I, 182, 183

atprast [li. atpràsti], wieder zur Einsicht kommen, erkennen, begreifen: gan tagad Skaistīte atprata labi, ka nu tai laiks būtu atpakaļ griezties Lautb. Refl. -tiês, inne werden, sich erinnern: atpraties par savu lieluo spē̦ku Lautb.

Avots: ME I, 183

atrase, eine Blume Kat. Kal. 120.

Avots: ME I, 184

atraslis, ein Findelkind. Ronneb.

Avots: ME I, 184

atrast, Refl. -tiês,

3): tūliņ atruonas (entsteht)
liels kalns Pas. III, 135; ‡

4) wiedergefunden werden, wieder auftauchen, sich wieder einfinden
Segew.: kâ gājis, tâ nav atradies Segew. atkal atruodas pilī Pas. VIII, 59; ‡

5) a., ka, zufällig die Erfahrung machen (bemerken), dass ...
Segew.: viņa atradās, ka kurpes nav Pas. VI, 89. viņš atradies Segew. "er ist des ihm gestohlenen Gutes gewahr geworden"; ‡

6) sich erweisen:
(galdiņš) atruonas pilns visaidu edieņu Pas. VIII, 103. sāka vien maks plānāks mesties un pats mierīgāks tapt ..., kamē̦r atradās (oder mit der Bed. 5?) vien, ka bij izplēnējis gluži Kaudz. Izjurieši 106.

Avots: EH I, 161

atrast [li. atràsti],

1) tr., wieder auffinden, wiederfinden,
jetzt meist für das wenig gebräuchliche Simplex rast, finden: gan gāja meklēt, bet nekur atrast LP. VII, 41. es atradu atradnīti, ich fand ein Fund. Ar. 1834. atrast mieru LP. IV, 22, paduomu I, 88, žē̦lastību Sprw.: atradu gardu, apēdu pats. atruon kā dūci makstī, es war leicht zu finden;

2) intr., sich entwöhnen:
nuo darba; zirgi atraduši pucēšanu, verlernt, sich putzen zu lassen; mit abhäng. Inf.: viņš atradis strādāt. Refl. -tiês,

1) sich finden:
abi viens uotru atradušies BW. III, I, 42;

2) sich befinden:
ve̦lns nezinājis, kur atruonas, kur ne LP. VII, 106;

3) sich einfinden, geboren werden:
sievai atruodas dē̦ls, ķēvei kumeļš.

Avots: ME I, 184

atrastãm, Adv. von atrasties, sich weiter weg befindend, in, aus der Ferne: atrastām var labāki nuoskatīt, nekā tur klāt PS.

Avots: ME I, 184

‡ atrastins, befindlich Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH I, 161

atšķiras (s. atšķira),

1): auch Warkl.

Avots: EH I, 174

aûgstkrastains, hohe Ufer habend: augstkrastaina upe A. Brigader Druva I, 24.

Avots: ME I, 217

‡ azbaras Lubn., Meiran, = àizbars 3.

Avots: EH I, 191

baras, die Abgabe, der Tribut, die Kornschüttung: visi baras (Var.: berus) nuode̦vuši RKr. VII, 866. Nach U. bara, atbara, Zugabe auf geliehenes Getreide. [Zu bērt.]

Avots: ME I, 263

bezkrasta e̦ze̦rs, ein uferloser See A. XX, 272.

Avots: ME I, 284

brasa: s. dazu Zēvers IMM. 1928 II, 312.

Avots: EH I, 238

brasa, eine Schlafstätte zum Schlafen mehrerer Personen: gar visām sienām sataisītas brasas Smilt., Peb.; [in Ruj. nur brasas

Avots: ME I, 324

‡ brase, die Menge, der Haufe, das Rodel: visa b. ( = lieli pulki briežu) devās uz kruogu J. Bankins šis un tas II, 11 (1875).

Avots: EH I, 238

brasêt, ‡ Refl. -tiês, = brasêt: dē̦li grib priecāties - brammēties un b. Janš. Atpata № 371, S. 8.

Avots: EH I, 238

brasēt, - ēju, intr., schwelgen, aufleben, [saufen U.], sich wichtig geärden: dzeram, brāļi, brasējam Miežumača alutiņu BW. 19601. kaut pliks un izsalcis, kad tik var brasēt Purap. kur jāj cauri brasē̦dams BW. 32129. arastā brasēšana valudā Alm. Wahrscheinlish gleichbedeutend damit brašât: braucam, brāļi, brašājam tē̦va pirktis kumeliņis Rutz. n. RKr. XVI, 111. [Aus brassen "lärmen, prassen".]

Avots: ME I, 324

brasku, lautnachahmende Interjektion: brisku brasku jauni kungi par tiem liepu zariņiem BW. 33474. [Vgl. braškė´ti "knacken".]

Avots: ME I, 324

I brasla (unter brasls I), ‡

4) ein mit Gesträuch bestandenes, morastiges Gelände
Sonnaxt.

Avots: EH I, 238

‡ II brasla "?": meitas gāja savilkušās kâ braslas (hatten viele Kleidungssttücke an und sahen darum dick aus) AP.

Avots: EH I, 238

I brasls [C., PS., Ruj., braslis Iwanden.], braslājs, auch brasla [Ronneb.],

1) die Furt, die Stelle, wo man durchwaten
(bradāt) kann: nav visur braslas, kur straujš ūdens. brasli izbridām BW. 35440;

2) ein kleiner mit Gras bewachsener Bach, den man durchwaten kann
Naud.;

3) akmeņu brasls, eine lange reihe von Steinen, ein Steindamm:
stiepjas šaurs akmeņu brasls (akmeņu rinda), pa kuru var tālu ieiet kājām Alaukstā LP. VI, 449.

Avots: ME I, 324

[II brasls St., untief, seich.]

Avots: ME I, 324

brasma,

1) die Natur, der Charakter
(daba) Etn. II, 177;

2) ein hartherziger Mensch
Naud.;

[3) ein Kuhname
Erwahlen.]

Avots: ME I, 324

brasmanis, ein Stutzer [?]: brāļi mani, brasmanīši (Var.: brammanīši), zābakaini sienu pļāva BW. 3857 var.

Avots: ME I, 324

‡ braste OB., brasts Dunika, Kal., = brasls I 1. Vgl. li. brastà "Furt".

Avots: EH I, 238

‡ brastīgs, flott, mit Bravour, keck (?): brastīgi uzprasīja E. Dünsbergs Joc. pasaciņas un stāstiņi S. 18.

Avots: EH I, 238

I buŗas (unter buŗa): auch Sarraiken n. BielU.: buru audumiņu BW. 30785. - Zur Etymologie vgl. auch Mikkola IMM. 1930 II, 442.

Avots: EH I, 256

‡ II buŗas "alte Gebäude" Frauenb.

Avots: EH I, 256

caũras, caũrãs, [caurais Dond., Selg., Segew., Salis, U.], Seitenstich(e), Stich(e) in der Brust: caurā vārdi:"cauras man duŗ, es duŗu caurām" Etn. IV, 109.

Avots: ME I, 364

‡ càu[r]daras ² Wessen n. FBR. XIII, 87, = caũrdure.

Avots: EH I, 261

ceñceres: auch in Blieden (von Kinderbeinen!); ceñcere Frauenb. "cilvē̦ka kāja" (spöttisch).

Avots: EH I, 265

ce̦ras, auch ceres,

1) die Andacht, Ehrfurcht, Inbrust:
svē̦tām cerēt pildīts. ar lielām cerēm dziedāt Elv. [ar lielām ce̦rām runāt L. "in grossem Affekt reden"; ar lielam ce̦rām dievu lūgt L. "mit Inbrust und Zuversicht beten"]. par pazemes dieviem ieduomājuoties, zemkopim baigas viesās krūtīs un ce̦ras Pūrs I, 111. buolī velnišķās acis dusmu ce̦rās, wälze die Teuflichen Augen ingrimmig im Kopf herum Rainis; [anscheinend zu ce̦ri "Glutsteine, Gluftang];

2) = cerîbas, die Hoffnungen *:
ve̦ltas ceres, eitle Hoffnungen Blau.

Avots: ME I, 374

čiras, das Gezwitscher: putni čiras nemitīgas jautrā vainadziņā saista Plūd.

Avots: ME I, 414

I čuras: auch AP., Erlaa, Festen, Popen, Sonnaxt.

Avots: EH I, 296

I čuras, Grieben: čuras dabū cūku taukus kausējuot Etn. I, 44, Trik., Feht., Lennew.

Avots: ME I, 422

II čuras, Krausen, Falten am Rocke Ogern n. Etn. I, 44.

Avots: ME I, 422

‡ III čuras Tirs., Sommersprossen: ģīmī me̦tas č.

Avots: EH I, 296

I daĩras, daires,

1) unheimliches Gefühl, unbehagliches Grauen, Angstgefühl
Lub.: reizām viņai uznāca savādas dairas Janš. man bailes nav, bet tik daires Etn. III, 18. [Der Anklang an la. dīrus "grausig" ist wohl nur zufällig, denn. le. dairas ist wohl eine Ableitung von le. dairīties 1.]

Avots: ME I, 432

II dairas "kuoka augums" [wohl = Jahresringe, Jahrwachs der Bäume]: kuoks ar smalkām dairām Etn. III, 18.

Avots: ME I, 432

‡ daprasîtiês "izlūgties" Kaltenbr.: da prasījās pi Baluoža, lai juos māca.

Avots: EH I, 307

[darast Drsth., sich gewöhnen an: d. pie darba.]

Avots: ME I, 438

drasêt: Sehwers hält es Zeitschr. für slav. Phil. VI, 333 für entlehnt aus nd. drossen "viel gehen, laufen".

Avots: EH I, 330

drasêt, -ēju, drasât, -āju, drasuôt,

1) jodeln, fröhlich sein
[auch drasâties Nauditen]: dziedât, drasēt. šķē̦pus mest Aus. I, 3. dze̦rdams alu, drasādams es dabūju līgaviņu BW. 589. ballēs drasēt Rīg. Av.;

[2) wichtig tun, hochmütig sein
(in dieser Bedeutung auch refl. -tiês) Wid. Aus dem Germanischen? vgl. etwa schwed. dial. drassa "faul sein, sich herumtreiben".]

Avots: ME I, 490

drasīgs, [mutwillig, ausgelassen Nauditen]: drasīgās lavīnas skrien.,. pa priekšu P. Blau Druva II, 399.

Avots: ME I, 490

draska,

2): lakats saplīsa drasku draskās Linden in Kurl.

Avots: EH I, 330

draska,

1) ein unruhiger Knabe; ein gewaltiger Arbeiter
Freiziņ;

2) ein Lump
U., Fetzen: drasku draskām iet U., zerlumpt einhergehen; lec ar visām draskām! BW. 24196, 1, [auch in Salisb. u. Kolzen];

3) "?": nu būs draska Kav. Zu li. dreskiù "reisse", [draska "дранка, дранина",
bulg. дрáскам "kratze", norw. trask "Abfall", trase "Lappen, Lumpen" u. a., s. Berneker Wrtb. I, 220 und Fick Wrtb. III ^4, 170 f.]

Avots: ME I, 490

draskât, -āju, tr., iter., reissen, zerreissen (Kleider); streichen, abstreichen: linu ziedus draskādama (Var.: braucīdama) BW. 7631. Refl. -tiês, sich reissen, balgen, toben: ar meitām draskāties BW. 12677.

Avots: ME I, 490

‡ draskuôtiês Dunika, = draskâtiês.

Avots: EH I, 330

drasku in drisku drasku iet U., zerlumpt einhergehen.

Avots: ME I, 490

drasuôt (unter drasêt): nuo pakaļas drasuo ("?") spuožuos mundieŗuos viņa kaŗaspē̦ks Pas. IV, 482.

Avots: EH I, 330

drastîgs "?": meitietis tāds drastīgs un pļāpīgs Saul.; [in Selsau, Setzen, Bers. und Mar. bedeute es: ausgelassen, unruhig in Mar. auch:

1) betrunken;

2) kas ar visiem"drastuojas" (aus d. russ. здравствуй "sei gegrüsst"!), der alle zu begrüssen pflegt.]

Avots: ME I, 490

[drasts Bers., jem., der unruhig und ausgelassen zu sein pflegt. Wohl zu draskât.]

Avots: ME I, 490

drisku drasku, zerlumpt, in tausend Stücke: plīst kažuoki drisku drasku BW. 15627, 7. [Vgl. li. drìsku drìsku sudrãskė skẽpeta, Jušk.]

Avots: ME I, 500

dumbras, quellige Stellen Mag. IV, 2, 114.

Avots: ME I, 514

‡ duŗas, = dures: saguvies kauluos d. Janš. Līgava I, 486.

Avots: EH I, 344

duras, dures, = caurdures, Seitenstiche: zâles pret durām Aps. V, 38; selten d. Sing.: pret duru RKr. XII, 8.

Avots: ME I, 519

‡ durastība "Dummheit" Gr.- Buschh.: d. iznāk, vairāk ni˙kas.

Avots: EH I, 343

dzindras, Hammerschlag (Sinter) Infl., Podunay. [Wohl aus mnd. sinder "Rückstand von Verbranntem".]

Avots: ME I, 551

dzīras: Sing. dzîra ² Frauenb.

Avots: EH I, 361

[dzīras U., dzîras ² Bl.], dzîŗas ² [Nigr.], Kand., [LP. IV, 57], dzìres PS., der Sing. dzīra BW. 28824. [Manz. Post, I, 527], ein Gastmahl, Trinkgelage, Schmaus (z. B. Hochzeit, Taufe u. a.): dzīŗas darināt, turēt, [Nebst li. gyra "Trinkgelage" oder (bei Bezzenberger GGA. 1885. 937) gýre "Familienfest" nach V, d. Osten-Sacken IF. XXIV, 242 (vgl. auch Walde Wrtb. ² 840 unter vireō und Boisacq Dict. 187 unter διερός) zu slav. žiti "leben" (le. dzît). aksl. жиръ "Weide", r. жиръ "Fett", жиры "Wohlleben" ai. jīra-h, "lebhaft" u. a. Aber einen Stamm * gīro-, von dem dies le. Wort abgheleitet sein könnte, kennt man aus dem Baltischen nicht, und auch die Bed. des le. Wortes weicht stark ab. Eher also wohl zu le. dzert "trinkend feiern"; zum Vokalismus vgl. le. svìris: sveŗu u. a. Le. Gr. 61.]

Avots: ME I, 557

e̦r̃rastība (unter er̃restība): pēc jums lielas e̦r̃rastības būs Siuxt.

Avots: EH I, 370

gaŗastaîns, langschwänzig: gaŗastainie pērtiķi.

Avots: ME I, 605

gaŗaste, s. gaŗastis.

Avots: ME I, 605

gaŗastene, die Langschwänzige: lai manai pādītei trejādas avis: spruogainas, vilnainas, gaŗastenes BW. 1317,1.

Avots: ME I, 605

gaŗastis, fem. - ste, Demin. dial. auch gaŗastiņš,

1) der (die) Langchwänzige (beliebter Beiname der Elster):
žagatīte, gaŗastīte, tā ir jūsu lakstīgala BW. 583. gaŗastes tē̦vs, gaŗastes māte, sīki mazi bērniņi (Rätsel). zaķītis, gaŗastītis. tu, suniņ, gaŗastiņ BW. 12795;

2) gaŗastīte, die Schwanzmeise (parus caudatus)
Natur. XXXVII, 83;

3) gaŗaste, garaška [mit hochle. šk aus šķ], die Eidechse
Aahof, Peb.

Kļūdu labojums:
zagatīte... 583 = žagatiņa.. 28161

Avots: ME I, 605

gàužasaras, bittere Träne: raud māmiņa, gaužasaras BW. 16965, 9.

Avots: ME I, 614

guoras "das Sich-Rekeln": tādam, kam jāguorās, ir guoras Fest.]

Avots: ME I, 692

grasât, - ãju, drohen Kalleten: viņš dusmīgi grasāja ar cirvi labdarim LP. VI, 850. [Zu grasît, li. grasojimas "minatio" Rad XL. 124 (aus Bretkun), grasà "угроза".]

Avots: ME I, 638

‡ grasēniešii, in der Verbind. bē̦rnam g. sabraukuši, das (kleine) Kind hat Nücken Lubn., N.-Schwanb.

Avots: EH I, 398

grasis,

1): ze̦lta grasi BW. piel. ² 33143, 4. pieci graši nemaksāja BW. 988, 9. same̦tam pa grašam 2228. Nach Zēvers IMM. 1928 II, 305 aus nd. grosse.

Avots: EH I, 398

grasis, [grašs Stenden],

1) der Groschen:
Sprw. grasis arī nauda. netaisns grasis apē̦d taisnu mantu. kas grasi netaupa, pie rubļa netiek. rubļu kâ dubļu, naudas ne graša. bij atkal naudas grasis kabatā. viņam nav ne graša, od. ne plika graša, od. ne sarkana graša pie dvēseles od. kabatā. tu nuo manim nedabūsi ne sarkana graša Grünh.;

2) grasīši, eine Pflanze.
Entlehnt nebst li. grāšis [und estn (k)rošš zunächst wohl aus dem Slavischen.]

Avots: ME I, 638

grasît, Refl. -tiês,

2): auch Salis, Siuxt, Sonnaxt, Wessen.

Avots: EH I, 398

grasît, - u, - ĩju, intr., drohen Spr.: uzsauc ienaidniekiem grasuot Aps. Gew. nur refl. -tiês,

1) drohen ["namentlich mit der Hand oder Rute vor der Nase drohend herumfahren"
U.]: divi deŗ, divi skatās, divi grasās (Rätsel). [viņš grasās iet sūdzēt U.];

2) drohen, sich anschicken, sich anstellen, in Begriff sein:
suns grasās viņam klāt skriet A. XX, 939. saule jau grasījās nuoiet Seibolt. grasījās līt. Jānis grasījās runāt Stari III, 220. meitas grasījās iet liet laimes A. Up. [bē̦rns jau grasās (versuchen) iet U.] cielvē̦ka pirmā, vienpadsmitā un divpadsmitā riba grasās izzust Vēr. II, 84. viņš man grasījās sist Kurs.;

3) mit uz, absehen auf jemand:
tie jau uz viņu grasījās visu laiku MWM. [Nebst grasât zu li. grasùs "drohend", gresiù "verbiete streng", grasìnti "drohen" u. a.; vgl. Trautmann Wrtb. 95.]

Avots: ME I, 638

‡ II grasîtîês "?": uz vietas kustē̦damies un luocīdamies, grasīdamies un gruozīdamies Janš. Dzimtene III ² , 114. kuoki luokās, gruozās, grasās un kâ dejuot dejuo V, 409. Gleich grasîtiês I 2?

Avots: EH I, 398

grasti "?": neizciešami zem ikdienības grastiem Stari II, 454.

Avots: ME I, 638

idras: auch Grob. (hier auch der Sing. idra ), dat. s. idrai BW. 794, 8.

Avots: EH I, 428

idras, idres, idri, Leindotter (camelina sativa): kad pūriņu piedarīju, idri (Var.: idras, idres, idriņi), egļi saaudziet! BW. 28278, 2, 3. saplūkusi idru sauju, duod manam kumeļam Ltd. 911. izmin idras, izmin usnas, lai aug tīra labībiņa BW. 32560, 15. - Vgl. judras dass.

Avots: ME I, 702

‡ iedzīras Diet. "Einweihung".

Avots: EH I, 512

[ìegrasîtiês,

1) sich anschicken:
iegrasījās uz skriešanu, bet netika N. - Peb.;

2) drohend eine Absicht äussern:
iegrasījās sūdzēt Jürg.;

3) zu schlagen sich anschicken:
iegrasījās uz mani Wolm., Bauske.]

Avots: ME II, 18

‡ iekuŗas, Hausweihe ramsden. Vgl. li. į dass.

Avots: EH I, 524

ìeprasît, gew. refl. - tiês, eine Frage tun, sich erkundigen: viņš nekaunējās ieprasīt, kâ tas pa latviski saucams Dok. A. kur tad nu? uotrs brālis ieprasās LP. IV, 138.

Avots: ME II, 53

ìeprastiês, hinter etw. kommen, erlernen, Gewandheit erlangen: viņš iepraties kuoka darbu Janš. [iepratušies ar mācībām Janš. Dzimt. ² 444. ja zirgu mituošanā jau laikuus neiepruotuoties... 338.]

Avots: ME II, 53

ieprasts, ziemlich ordinär Spr.

Avots: ME II, 53

ìerast, sich gewöhnen (mit d. Lok., Akk., Gen. u. Dat.): ruokas ieruod darbā; grūta darba, visu darbu ieradušas BW. 5114; 6851. muižas meitas ieradušas slinkumā (Var.: slinkumu, slinkumam) BW. 3309; 12132. ieraduse (guovs) ābuolā, neē̦d tautu rāves zāli 16515. ierast man tuo darbiņu, kuo nebiju ieradusi 22494. es jau biju ieraduse ar māmiņas cē̦lumiņu. Refl. - tiês,

1) sich einfinden, erscheinen:
tur ieradies viens vecis LP. VII, 908. viņi ieradās jāšus, braukšus;

2) geboren werden:
viņiem ieradās dē̦ls;

3) gewohnt werden
(gew. ierast): [kas ieruodas uz citiem skundēt Glück Sir. 23, 21.] Subst. ìerašanâs, das Erscheinen.

Avots: ME II, 55

ìerasts, Part. pass. von ierast,

1) gewohnt, gewöhnlich:
juo dzīvuoju, juo man tika ierastā vietiņā BW. 395. lai brauc mana līgaviņa ar ierastu kumeliņu 11495. mājenieki nuovilcināja bruokastis pāri ierastam laikam. ierastā baznīcas mācība;

2) sich gewöhnt habend:
ierastam te dzīvuot, neieradis (Var.: neierasts) nevarēja BW. 6941; 26003.

Avots: ME II, 56

I iras, die Ruder Linden.

Avots: ME I, 708

II iras, die aus einem wollenen od. baumwollenen Gewebe ausgezupften Fetzen, die Charpie Lub.

Avots: ME I, 708

izbiras: metienu taisīja nuo izbirām un citiem salmiem, kas paliek rijā Siuxt; was beim Kämmeln der Wolle abfällt Lös.; izbiru dzijs, aus diesen Abfällen gesponnenes Garn PV.

Avots: EH I, 434

izbiras Kastran, Hofzumberge, etwas Ausgestreutes, Abgefallenes viņa laukā izbiras neciešu LP. V, 308. šur tur sitās zvirbuļu bari ap siena izbirām A. XVI, 700. saimniece izvārīja izbiru putru. [siena izbiras Fest.]

Avots: ME I, 716

izdraskât vilnu pa istabu Nigr., olle im Zimmer auseinanderwerfen. Refl. - tiês, zur Genüge toben.]

Avots: ME I, 728

izdrasuôtiês,

1) wandernd froh die Zeit verbringen:
viņš Jāņu nakti izdrasuojies;

2) sich austollen, austoben:
kustuonīši izdrasuojās pēc sirds patikas.

Avots: ME I, 728

izgrasîtiês, sein Wesen treiben, scherzen, toben: puiši un vīri vēl izspārdās un izgrasās kâ nekâ pa plānu RKr. VI, 115.

Avots: ME I, 739

izgudras, izgudres, die List, Tücke; gew. im Instr. izgudrãm, izgudrẽm, izgudriẽm, izgudreimi BW. 14675 [aus N. - Bartau], vorsätzlich schlau, listig, tückisch: tautiet[i]s jāja izgudrām (Var.: izgudrēm, izgudriem) manu guodu lūkuoties. es tautieša izgudrām (trotzdem der Tücke) salmiem namu izkaisīju (Var.: es pret tautu izgudrām salmiem namu pakaisīju JK. I, 146) BW. 14234; 10760; 11846; 14674. darīja tuo izgudram II Kön. 10, 19.

Avots: ME I, 741

‡ izprasinât (aus einem handschr. Vokab.), = izprašinât.

Avots: EH I, 474

izprasît [li. išprašýti, aksl. isprositi], tr., erbitten, ausfragen: palīgu. ne˙vienam nere̦dzuot un neaizprasuot, jāpārne̦s uogle JK. VI, 10. [Refl. - tiês, lange (meiste vergeblich) fragen.]

Kļūdu labojums:
fraze no JK. VI, 10 (kur neizprasuot jāpārlabo par neaizprasuot) jāizmet (zu streichen die Phrase aus JK. VI, 10).

Avots: ME I, 785

izprast (li. išpràsti), tr., ins Klare kommen, begreifen, fassen, verstehen: tas nav ne˙maz izpruotams Kaudz. M. ve̦cais tē̦vs nu tik izpruot visa lē̦ruma cē̦luoni A. XI, 477. nevarē̦dams izprast, kādēļ tas tâ nuotiekas, apstājās ar malšanu JK. V, 150.

Avots: ME I, 785

[izrasinât Bers., = izslacinât: kulu vai grīdu ar ūdeni izrasināt.]

Avots: ME I, 789

‡ izrastiês (li. išsiràsti),

1) herauskommen, sich einstellen
Frauenb.: vakarā atkal izruonies uz lauka!

2) entstehen:
kur tu tik svē̦ts izradies? Zaravič. citi sivē̦ni izruonas (sich erweisen?) taidi ar sausiem zuobiem Auleja.

Avots: EH I, 476

‡ izvàras Ramkau, = izvāres (z. B. von ausgekochtem Tee gesagt).

Avots: EH I, 494

‡ izviras, Eisenschlacken in der Schmiedt Kaltenbr.

Avots: EH I, 496

jaûnatrasts, neuentdeckt: jaunatrastie x - stari MWM. VI, 392.

Avots: ME II, 99

jeiras, jèires ² Ekegr., Liewenh., jeiris [wohl nom. s.] U., das Gerüst, auf welchem die Querstange der Schaukel ruht Selb. Wohl mit präfigiertem j - zu aire (s. dies).

Avots: ME II, 109

judras kuoks, ein im Kern ausgefaulter Baum Sassm.

Avots: ME II, 115

judras (li. jùdros) N. - Autz u. N. - Sessau n. U., judres [Dond.], judri, Leindotter (camelina sativa): judrītēm (Var.: judriņiem) te izaugt, ne labiem liniņiem BW. 28321. izmin judras, izmin lāčus, lai aug mani tīri rudzi BW. 32560, 12. [Unklar ist das Verhältnis zu estn. judr und liv. juďrøs dass.; nach Thomsen Beröringer 175 sind diese aus dem Baltischen entlehnt.]

Avots: ME II, 115

karas, ‡

3) karas, eine aus Stricken angefertigte Schaukel
Dunika.

Avots: EH I, 587

karas,

1) lange Schnüre od. Stangen, worauf etwas gehängt wird Bers.
A. XVI, namentlich etwas gehängt wird Bers. A. XVI, namentlich die Stangen, auf denen die Netze getrocknet werden N. - Bartau, Lasd.; [Turnstangen Dunika;]

2) etwas Aufgehängtes:
vai tu šitās karas nevari saņemt Bers. Zu kārt.

Avots: ME II, 160

‡ karasa Oknist, = karũsa.

Avots: EH I, 587

[kaŗaspè̦ks, Kriegsmacht, Heer.]

Avots: ME II, 165

[kãraste,

1) ein Leckermaul
Serben, Sermus;

2) die Begriede:
man uznākusi kāraste pēc me̦dus Trik., Bers. ieduod man drusku kārastēm Wolmarshof, Trik.; kārastēm dabūt Peb. n., U., einen Imbiss erhalten. Vgl. kãrestes; zu kãrs.]

Avots: ME II, 194

‡ ķe̦draste Frauenb., eine Art Mause.

Avots: EH I, 693

[ķĩbaras Stuhrhof, = cĩbari.]

Avots: ME II, 387

‡ klaras Dunika, eine Art Hosen.

Avots: EH I, 610

‡ krasa, ein Regenschauer Salis: kāda k. nuolīst, tad atkal saule spīd. lietus līst ar krasām (strichweise). vakarā uznāca viena k.

Avots: EH I, 642

‡ krasakās braukt Dünsb. Apakš Ziemassvētku eglītes III, 10 "?".

Avots: EH I, 642

krastaîns, mit steilen Ufern versehen.

Avots: ME II, 260

krastãjs, ein sich lang hinziehendes Ufer Vēr. 1904, 638.

Avots: ME II, 260

krastiniẽks, der Uferbewohner: ak upīte, cik laimīgs biju es tavs krastinieks St.

Avots: ME II, 260

‡ krastiņš Berzgale, ein häufchen: izliek (sc.: naudu) pa galdu krastiņuos Pas. XI, 371 (aus Eglūna). Vgl. krasts ‡ 2.

Avots: EH I, 642

krastît, = kraistît: krastīja krējumu nuo piena Mag. II, 3, 81, [Stuhrhof ("šķidru putru vāruot nuosmalstīt putas")].

Avots: ME II, 260

krastîtiês "?": truoksnis bija tāds, ka krastījās [?] gaiss Dünsb.

Avots: ME II, 260

krastmala: auch BW. 9223, 2 var.

Avots: EH I, 642

krastmala, - male, - malis, der Rand des Ufers: parādīju raibus cimdus krastmalē stāvē̦dama BW. 12060. siļķes sāk krastmalā nērst.

Avots: ME II, 260

krastmalniẽks, der Uferwohner.

Avots: ME II, 260

‡ II krastuolis Diet., krastuols Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 71, die Kasserolle.

Avots: EH I, 643

‡ I krastuôlis ² Lesten n. FBR. XV, 31, (mit uõ ) Puhren, die Kastanie.

Avots: EH I, 643

krasts,

1): jūras krasta maliņā BW. 2697. 5 var. stãvi krasti 18319 var. uz Daugavas augsti krasti 17063 var. akmeņu krastā 2530; ‡

2) ein Haufen
Serbig.: sacirst lielu krastu žagaru.

Avots: EH I, 642

kŗasts: auch Zabeln n. FBR. IV, 66, Siuxt.

Avots: EH I, 664

krasts (li. krãštas), das Ufer: upei augsti krasti. [Aist. St. 141 hat Būga dies Wort zu li. krèšti "siccari" gestellt, wozu jedoch li. krãštas in der Bed. "Seite (eines Bettes)" Lit. Mitt. II, 258, "Seite, Richtung" LChr. 380, 35 nicht gut stimmt, es sei denn, dass die letztere Bedeutung sekundär ist.]

Avots: ME II, 260

[kŗasts Lautb., = krasts.]

Avots: ME II, 295

kuraste Etn. II, 108, kūrasts, ein netzartiger Fischbehälter.

Avots: ME II, 321

kūrasts, s. kuraste.

Avots: ME II, 337

ļe̦nkaras, ļe̦nkares, die Fetzen, Lappen: ļe̦nkarēm (in Fetzen) kāja pakaļ le̦c Saul.

Avots: ME II, 536

[ļe̦ras, leeres Geschwätz Aahof: par tuo nu visiem lielas ļe̦ras Janš. Dzimtene IV, 163.]

Avots: ME II, 538

‡ ļiras, Gerede, Geschwätz: klaušīties viņu ļe̦rās un ļirās Janš. Līgava I, 373.

Avots: EH I, 773

ļudras (so zu lesen statt ļudzas ME. II, 543): allzu grosse Hosen NB.

Avots: EH I, 773

maduras, [eine Art Pflanzen mit weissen Bliiten Kerstenbehm]: vai... neredzēja, nezināja, kâ auga lini, kâ maduras! A. Baltpurviņš Druva 11, 270. [madūras od. madūrītes "Jāņu zâles (sīkiem, baltiem ziediem, aug ceļmalās)" Stuhrhof.)

Avots: ME II, 547

mate̦ras [mit hochle. ā aus ē, ?], = mē̦tras.

Avots: ME II, 566

[mèldziras ² Bers. "eine Art Binsen"; me̦l˜dziras Grünh. "eine auf feldern wachsende Pflanze mit kleinen, rötlichen Blüten und kleinen, dunklen Blättchen."]

Avots: ME II, 595

mieturas, mietures, das Dazugezahlte beim Tausch Alksnis - Zundulis: kuo duosi mieturām?

Avots: ME II, 656

mintaras [??] "der Tritt am Webstuhle" Zehrxten.

Avots: ME II, 630

‡ mudaras (fehlerhaft für madaras?) BW. 7128, 1 (aus Gr.-Buschh.), = madaras.

Avots: EH I, 828

‡ mudraste Lubn. n. FBR. XVII, 128, mudrasts; -s Lubn. n. Celm., = steiga (Eile), ãtrums: ar mudrasti, eilig.

Avots: EH I, 828

naras, ‡

3) (auch nares ) eine harte Schlafstelle aus Brettern
Nikrazen.

Avots: EH II, 5

naras,

1) Hölzer, Stangen, die man auf den Schlitten legt
Mar.;

[2) ein alter, zerfetzter Anzug
N.-Peb. n. Latv. Saule 1926, S. 411].

Avots: ME II, 693

‡ nãras Nötk. "kuokā iecirsti ruobi, kuŗuos kuo iestiprina nuotēšanai vai izurbšanai". Zu nãrs.

Avots: EH II, 8

‡ ņaras AP., N.-Peb., Fetzen, Lumpen.

Avots: EH II, 112

ņauras, das Katzengeschrei: kaķi iet ņau rās, būs pali Schwanb.

Avots: ME II, 896

[ne-ìerasts, ungewhnt.]

Avots: ME II, 716

ņe̦m̂paras ² Fraueub. "ve̦cas drēbes, ķe̦skas".

Avots: EH II, 113

[neparasts, ungewohnt.]

Avots: ME II, 726

[nepìerasts, ungewohnt.]

Avots: ME II, 728

nerasmîgs: ne˙kādas ... nerasmīgas nevaras E. Melngailis Jaun. Ziņas 1938, № 139, S. 9.

Avots: EH II, 18

nerasmîgs, unergiebig: nerasmīga labība.

Avots: ME II, 729

ne̦r̃rastĩba, ner̃rastība, die Narretei, Narrheit, Geckerei: tāda ne̦rrastība nav paciešama Duomas I, 576.

Avots: ME II, 730

ņidras [N.-Peb., BW. 28321, 6 aus Tirs.], N.-Shwanb., ņidres BW. 28278, 3 var. und 28321, 4 var. [aus Lasd.], Selsau, Adsel, ņidraîns, = idras, idraîns II.

Avots: ME II, 902

‡ ņiras Lubn., Mahlup, Azand. 136, die Grieben.

Avots: EH II, 114

nùobiras,

1): mit nuõ- Frauenb.

Avots: EH II, 32

nùobiras [Kreuzb.],

1) der Abfall
[Fest.], Heu od. Klee, der beim Führen von der Fuhre heruntergefallen ist Drosth., Gold., Kastran, Hofzumberge;

2) Abgaben an Getreide, Schüttkorn
Naud.

Avots: ME II, 761

nùodrasât, tr., vertun, verschleudern: cita naudu Latv.

Avots: ME II, 776

nùodraskât: "= nuodraiskât 1" Dunika.

Avots: EH II, 40

nùodraskât, tr., zerfetzen, durchprügeln Spr.

Avots: ME II, 776

‡ nùodrasuôt "?": bāliņš ... kaŗa pulku nuodrasuoja Tdz. 52934.

Avots: EH II, 40

nuodziras, ‡

4) eine gewisse Arzeneipflanze fürs Vieh
(mit uõ ) Nötk.

Avots: EH II, 43

nuodziras,

1) [?]"die Nachfeier einer Hochzeit
(atkāzas) oder Beerdigung";

[2) nuõdziŗas MSil., nuôdziras ² Bauske, der Rest von Getränken
Sessw., Serben: pēc mājas guoda (viesībām) palika alus nuodziras N. - Peb.;

3) ein dünnflüssiges Futter für Kälber
Vank.].

Avots: ME II, 780

nùograsîtiês, dann und wann pranzelieren, drohen (von Pferden Spr.), sich vornehmen: nu, tâ˙pat jau nu nuograsās vienreiz, uotrreiz, bet ne˙kad nenuopē̦rk JR. IV, 82.

Avots: ME II, 786

[nuoguras Warkh., Warkl., nuôgurs ² Ruj., Ermüdung.]

Avots: ME II, 789

nuõkraste, der Uferabhag: brien pa gļuotu un visādu atkritumu pārklātām nuokrastēm Duomas III, 1318.

Avots: ME II, 801

nùoprasît, ‡

2) = àizrunât 4: viņš nuoprasījis tādu me̦lnu vistiņu Seyershof.

Avots: EH II, 78

nùoprasît, abfragen, abverlangen, verlangen, über-, verhören: saimnieks nuoprasījis par abru desmit dukātus LP. III, 42. es tam cieti nuoprasīju. skuoluotājs nuoprasīja uzduotuo gabalu. Refl. -tiês, sich losbitten, freibitten Spr.

Avots: ME II, 834

nùoprast [li. nupràsti "sich abgewöhnen"], nùoprastiês Spr., tr., inne werden, verstehen, begreifen: lai ļautiņi nenuoprastu, ka tā mana līgaviņa BW. 8634. strādnieki nuopratuši, ka še cilvē̦ka upuris vajadzīgs LP. VII, 374.

Avots: ME II, 834

‡ nuorasât Dunika, = nùorasuôt.

Avots: EH II, 80

nùorasinât,

1) tr., betauen, benetzen:
lapas ar ūdeni viegli jānuorasina MWM. X, 1395;

2) fein regnen:
šuorīt lietus nuorasināja Sassm.

Avots: ME II, 837

nùorasuôt, intr., betauen, mit Tau benetztwerden, beschlagen, beschwitzen: visi krūmi nuorasuoja BW. 2258. luogi nuorasuojuši. [piere... bija drusku nuorasuojusi Kr. Barona atmiņas 52.]

Avots: ME II, 837

nùorast,

1): auch Dunika;

2): auch Dunika;

3): nuoradis pīpēt Diet.

Avots: EH II, 80

nùorast,

1) tr., angewöhnen:
tas man nuorasts darbs Ahs. n. RKr. XVII, 42;

[2) gewohnt und abgehärtet werden:
e̦smu pret salu nuoradis Luttringen. mugura nuoradusi; ne˙maz vairs nesāp Gramsden. kas nav nuoradis maisus nest, tas nevar nešanu ilgi izturēt Vīt., Sessau, Kursiten;

3) sich entwöhnen
LKVv., Wid.: pa˙visam nuo darba nuoradis Vank., Wolgunt, Dickeln, Ar., Pampeln, Alschw.].

Avots: ME II, 837

nuõsẽ̦ras, ein Anflug von Wehmut: kaislība izplūst ilgās; mīlestība pāriet nuosē̦rās Zalkt.

Avots: ME II, 845

‡ nuovaras "?": dze̦nam, gani, kur dzìdami, dze̦nam dieva nuovarās (Var.: dārziņā, līdumā) BW. 28854, 1 var. Aus nuoaras?

Avots: EH II, 105

‡ nuoviras Strods Pareizr. vōrdn. 126, was siedend über den Kessel sprudelt.

Avots: EH II, 108

pabiras,

2): auch Zvirgzdine;

3): "izbiras, paliekas" N.-Peb.: tas jau tikai pabiriņas dabūja AP. cūkām jāduod siena p. Linden in Kurl. kad nuo strēķa ņe̦m sienu, tad iznāk pulka pabiru ebenda; "smalki salmi (pe̦lavas), kas paliek režģī, labību vētījuot° Ramkau; ‡

5) Blättchen der Flachsstengel
Frauenb.; ‡

6) = pabari 1 Frauenb., Orellen.

Avots: EH II, 121

pabiras [Nigr., Gr.-Essern, Warkl. (li. pabiros "подсыпь")], pabires [PS.],

1) was sich streut, abfällt, abrieselt, ausgerieseltes Korn
L.: [siena, ābuoliņa pabiras Fest.]. pabiras - rijā izkrituši graudi C., Laud., Mar, pāris si vē̦nu kušņāja paserē pabiras Vīt. vis˙vairāk me̦lnuo graudu ir pabirēs B. Vēstn. kūlu riju, neizkūlu, vēl palika pabiriņas BW. 18305;

2) unreif abgefallene Früchte, abgefallene Blätter:
kur ziedeja ābelīte pabirīšu nebirusi? BW. 27724;

3) Abfälle, Ūberbleibsel allerlei Art, z. B. vom Klee, Kohlen, Heusamen u. s. w.:
meklēja siena pabirās graudu LP. V, 119. mīļa Māŗa dvieļus auda nuo liniņa pabirām BW. 28478. agrāk izdedzinātu uogļu pabiras Kaudz. paliku pusēdis, tādas pabiras vien te bija LP. V, 338. nuo skuju kuoku žagariem nuokritušās adatas sauc par pabirām;

4) der Schund, das Gesindel:
kuo šitie, mužiku pabiras! Duomas I, 574.

Avots: ME III, 8

pabrasêt, jein wenig (hoffärtig od. schwelgend) aufleben Nigr.]: tas gribēja duoties pasaulē, pablandīties, pabrasēt Alm.

Avots: ME III, 9

padrasêt, ‡ Refl. -tiês "pajāties" Schwitten.

Avots: EH II, 128

padrasêt, ein wenig tollen: pādrasējuot pa reizi biedru pul,kā JR. VII, 122. šurpu jūs, viļņi, nākat padrasēt ar putniem un mākuoņiem brašiem Plūd. [tagad jānuosēd pie mani tev, kad laiks iet padrasēt Juris Brasa 492.]

Avots: ME III, 18

padziras,

1): nuo rīteņa padzirām (Var.: paģirām) skaistu dziesmeņu dziedam BW. I, S. 851, № 740, 5. visu tuo slimumu, kuo tu padzirās ... jutis Lange Latv. Ārste 43; ‡

3) Getränk fürs Vieh:
guovs iztelza gan p. Vank.

Avots: EH II, 130

padziras [Warkl.], padziŗas (li. pãgirios),

1) der Rausch, Katzenjammer:
[padziras gulēt U., den Rausch ausschlafen]. padziru zāles, Stechapfel (datura stramonium) Mag. IV, 2, 78; Tollkraut (leucopodium selago): guovs piešempa padziŗas Etn. IV, 163; [2) padziras Gr.-Essern, Wandsen, Bauske, das von einem Getränk Nachgebliebene].

Avots: ME III, 22

paģiras [Nigr.], padziras, der Nachrausch, Katzenjammer, die Nachfeier: man šuodien lielas paģiŗas. šuorīt nelūdzu ne paģirās BWp. ² 22862. [Aus li. pãgirios "Nachrausch".]

Avots: ME III, 33

pagrasîtiês: auch (ein wenig drohen) Sonnaxt; sich nähern, sich anzurühren anschicken, eine kleine Bewegung machen Salis: kad tur pa krūmiem pagrasījās kāda stirna vai zāķis, tad zirgs le̦c kâ traks Salis. mācītājs ... ar izstieptu ruoku kaut cik pagrasījās, nuorādīdams ... uz ... Pas. VI, 304.

Avots: EH II, 134

pagrasîtiês, ein wenig drohen; versuchen: Liepa pagrasās ar cirvi AU. līdz pagrasījies pie apaušiem gruožu raisīt... LP. VI, 33. lai tik pagrasās guovs uz labības pusi Vēr. II, 1290.

Avots: ME III, 30

pakaras "?": bija nuokrauta tik liela vaiņagu un zâļu guba, ka bija jāme̦t divās pakarās, lai aizne̦stu pruom Ciema spīg. 238.

Avots: EH II, 140

pakraste: auch Segew., Seyershof.

Avots: EH II, 143

‡ pakŗaste "die Abdachung am Ufer" Spiess.

Avots: EH II, 145

[I panaras Blaum. "= panijas".]

Avots: ME III, 74

[II panaras Ar. "Lumpen, Fetzen".]

Avots: ME III, 75

paprasît: kalpūne paprasa kunga, lai jis atļaun jai ... paprasīt zemnieku atminēt Pas. XII, 330. paprasa (= ielūdz) vēl uotra kaimiņa Kaltenbr. paprasīju (lud ein) dzē̦rājiņu Tdz. 56256, 13. ‡ Refl. -tiês, = palùgtiês: pasaprasīja uz nakts mājām Pas. XIII, 19 (ähnlich V, 199). jī ... pasaprasīja pārgulēt V, 160 (ähnlich XII, 194, 352). paprasās (= izlūdzas atļauju iet) dievam atkal uz šuo pasauli XIII, 108.

Avots: EH XIII, 164

paprasît [li. paprašýti, slav. poprositi], fragen, bitten (perfektiv) - mit dem Akk. der Sache und dem Dativ der Person: es dievam paprasīju pilnu pūru ze̦lta naudas BW. 33659.

Avots: ME III, 83

paprast, ‡

2) = parast, gewohnt werden
PlKur.; papratis, gewohnt Preiļi (Kur. Nehrung). ‡ Subst. papratums PlKur., = paradums, Gewohnheit.

Avots: EH XIII, 164

paprast [li. papràsti "gewohnt werden"], tr., verstehen, auf etwas verfallen: nebūtu papratis bagātu sievu apprecēt, būtu izčibējis MWM. X, 569.

Avots: ME III, 83

‡ paprasts,

1) ziemlich einfach; minderwertig:
p. darbs;

2) p. cilvē̦ks "pusvientiesis" Dunika.

Avots: EH XIII, 164

‡ pãrasinât Peb. u. a., = ‡ attrĩt 2.

Avots: EH XIII, 196

pãrasmens: izkaptij izdevēs p. Heidenfeld, N.-Peb.

Avots: EH XIII, 196

‡ pãrasmiņi,

1) = pãrasmens: naža p. (plur. t.) Dunika;

2) "?": ar savām pārasmiņu acīm Dünsb. Koši spoži stariņi 45.

Avots: EH XIII, 196

pārasmins (unter pãrasmens): auch Wessen.

Avots: EH XIII, 196

‡ pārasniem (izkapts) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 89, pàrasnu ² (adv.) ebenda, = ar pãrasmeni. Mit -sn- aus -smn- ?

Avots: EH XIII, 196

parast,

1) finden:
man vainiņas neparada (Var.: neatrada), fand auch nicht die mindeste Schuld meinerseits BW. 23390;

2) gewohnt werden, sich gewöhnen:
[es ar viņu biju paradis U., ich war gewohnt mit ihm (zu leben). kalps arī citās reizās paruon aizbildināties De̦glavs Rīga II, 1, 111.] bija paraduši puiši pulcēties LP. VII, 137. parasts, gewohnt, gewöhnlich: parasts darbs. iekšā guļ man māmiņa parastuo palaunadzi BW. 27438, 5. parastam od. pa parastam, gewöhnlich: cik tāļu parastam pruot skaitīt? Etn. III, 105.

Avots: ME III, 87

pãrkaras (li. parkarà Gerullis-Stang 87): auch AP., (mit ā`r ² ) Fest., Warkl.

Avots: EH XIII, 202

pãrkaras [Vank.], pãrkari Mar., [Dricē̦ni, Rutzau], die Uberhängsel von zusammenhängenden Ruten über Heu-, Kornhaufen und über Dächern zum Schutz gegen den Wind: auzu gubas ar pārkarām nuoklātas Blaum. purā metu siena kaudzi, tai pārkaru nevajaga BW. 7445. Der Sing. pãrkars*, der Vorsprung: viņš steidzās uz klinšu pārkaru Laura 8. [Der loc. pl. pārkaruos und instr. pārkarām auch adverbiell (= pãrkaru): vasarājas statiņām pārkaruos stāv tām pārsviestie, tievgaļuos sasietie krūmāji Drosth.]

Avots: ME III, 159

pãrprasît,

1): pārprasījuši manai meitai Frauenb.; ‡

4) mehr als den Wert für eine Sache fordern
Diet. Refl. -tiês,

2): viņš pārprasījās, un meita nemāk atbildēt Seyershof.

Avots: EH XIII, 208

pãrprasît,

1) über allerlei in weitem Umfang, aber oberflächlich befragen, namentlich ein Kind über etwas Gelerntes:
viņi ar mani runāja, pārprasīdami par pagājušuo dzīvi Latv.; [2) noch einmal, von neuem fragen: "Mietu purvu?" pārprasīja Arturs Veselis Saules kapsē̦ta 66];

3) bittend umstimmen:
svešas mātes nepārprasu ne gaudām asarām, vgl. BW. 3949, 1. [ jie (= viņi) pārprasīja juo (= viņu) Pas. II, 52]. Refl. -tiês,

1) sich fragend überanstrengen;

2) sich fragend versehen.

Avots: ME III, 171

pãrprast,

2): es nepārpratu, kuo tu teici Oknist. vientiesīgs cilvē̦ks, kas tuo lietu nepārpruot, gan˙drīz viņiem var ticēt Pēt. Av. I, 197.

Avots: EH XIII, 208

pãrprast,

1) missverstehen:
Lūdzu te manis nepārprast A. XX, 141;

2) geistig übersehen
(das ganze Obj.), verstehen Für., wohl verstehen L. Subst. pãrprašana, das Missverstehen, - das Verstehen Für.; pãrpratẽjs, wer missversteht; pãrpratums, das Missverständnis: tam nācās izskaidruot pārpratumus Kundz.

Avots: ME III, 171

pā`rrastiês, sich einfinden, nach Hause kommen: vīrs pārradies mājā LP. VII, 1038. zirgi vien pārradās AU.

Avots: ME III, 172

‡ pe̦ñtaŗas Frauenb., = peñteres 2 , leeres Geschwätz, Lügen: kuo tu te pe̦ntaŗā savas p˙!

Avots: EH XIII, 223

peŗas,

1): p. un nuomazgāšanas tev pienākas L. L. Ārste 22.

Avots: EH XIII, 225

peŗas,

1) das Bad
L.;

2) "Badegäste" (für Badequäste?)
U.

Avots: ME III, 202

pieberas, pieberes, = piebe̦rmas; piẽbe̦ras C., piêberas ² Ruj., Hinzugeschüttetes: duot piebe̦rām Bauske.

Avots: ME III, 238

pìedraskât N.-Peb., piedrašķīt, vollschnitzen, vollspalten: piedrašķīt istabu šķēpelēm, mizām, cukuru Gr.-Sess.

Avots: ME III, 245

piẽkaras (pie ve̦zuma, kaudzes, drēbēm), etwas Überflüssiges, Unnützes Ronneb., Drosth., N.-Peb., Mitau: puisis nuoņe̦m auzu ve̦zumam piekaras, lai nepiekaisītu ceļu; "unnützer Schmuck am Pferdegeschirr" Vank.; "bārkstis, izruotājumi gar lakatu un vilnaiņu malām Ronneb.

Avots: ME III, 255

piẽkraste Drosth., Nigr., Bauske, piekraste Arrasch, piēkraste ² Adiamünde, das Ufer samt der nächsten Umgebung, das Ufergebiet: vīnuogas, kuru dzimtene ir Kaspijas jūras dienvidus piekraste A. v. J. 1899, S. 68. smilšainajā Baltijas piekrastē Jaunā Raža IV, 11. viņš atruodas piekrastes malā A. v. J. 1898, S. 349. viņi nāca tuvāk un tuvak piekrastei Vēr. v. J. 1904, S. 646.

Avots: ME III, 259

piekrastnieks, ein Bewohner des Ufergebiets: jūras piekrastnieki Plūd. Llv. 25.

Avots: ME III, 259

piêkrasts ² Salis, Widdrisch, = piekraste: Gaujas piekrastā atruonas . . . ciems LP. V, 413. Borneas piekrastiem maz līkumu Konv. ² 407.

Avots: ME III, 259

pìeprasît, anfragen, fordern, verlangen: uzrakstat man pieprasītuo izskaidruojumu! Rainis Göte VI, 21, šī nuoraušana pieprasa spē̦ku Pürs III, 135. Subst. pieprasīšana, das Anfragen, Fordern; pieprasĩjums, die Anfrage, Forderung; pieprasītãjs, wer anfragt, fordert: darba pieprasītājs.

Avots: ME III, 281

pìeprast, verstehen, können: kādu darbu pieprasi. kas vēd nuo tiem rakstiem kuo piepruot A. XX, 645. parādus ietaisīt un zirgus skriet šie vīri piepruot A. v.J. 1896, S. 755. labību sijā ruokas sietā, ap Bē̦rzuoni sievieši, re̦ti arī vīrieši, kas tuo piepruot Etn. III, 73. .

Avots: ME III, 281

pìerasuôt, pìerasinâtiês Bers., sich mit Tau bedecken: lapuotie, pierasuojušie zari R. Kam. 156. kuoku zari pierasuojuši pilni rasas lāšu D. Kleinb. J. 47. ar alus pierasuotām ūsām un bārzdām De̦glavs Riga II, 1, 292.

Avots: ME III, 283

pìerast, sich gewöhnen: viņš pie tā ir pieradis. mēs ļaudis cienīt pieruodam Apsk. v. J. 1903, S. 813. Part. pierasts, gewohnt: tas man pierasts, ich bin an ihn (daran) gewöhnt.

Avots: ME III, 283

pìerastiês, sich finden, einfinden, sich dazu-, hinzugesellen: man šī lieta pieradusēs, ich habe diese Sache gefunden Libek Pūķis 51. pieradās arī daži nuovada ļaudis, kam tika paklausīties Alm. Kaislību varā 127. mediniekam pieruonas jaunskungs LP. VII, 475. tam pieruodas biedrs I, 51. pieradās pilns (wurde voll von sich einfindenden Tänzern) plāns dancuotāju Rkr. XVI, 219. pieradies ve̦lns itin sadedzis LP. V, 131. cik nuodzeruot (nuo mucas), tik pieruonuoties V, 239.

Avots: ME III, 283

pìeviras, der Ansatz beim Kochen Dr.

Avots: ME III, 311

piras: aitu p. Seyershof.

Avots: EH XIII, 236

piras, die Exkremente von Schafen und Hasen Salisb.; vgl. pires.

Avots: ME III, 222

pļuŗas zeme, ein schlechtet Lehmboden ; in and. - pluŗas z., feuchter, schiechter Sandboden.

Avots: ME III, 374

prasĩba, die Forderung, Anforderung: pātarus tu gan varbūt dzirdēsi, bet ne manu prasību pret Rāvu Alm. Kaislību varā 49. - pēc jaunlaiku prasībām, den neuesten Anforderungen gemäss. jaunlaiku prasībām izrādās nuoderīgi tuorņu kuģi Konv. ² 454. prasību od. prasības apmierināt, eine Forderung befriedigen, einer Anforderung genügen.

Avots: ME III, 377

prasît (li. prašýti "fordern, bitten", slav. prositi "bitten"); -u (od. -ĩju BW. 7088 var.), -ĩju, tr., intr.,

1) fragen;
(Pilskalne im Kr. Illuxt) bitten (mit dem Dat. der Person): Sprw. kuo nabags nabagam prasa, - lai prasa bajāram! prasi suņam de̦su! vai auns prasīs vēzim vilnas? nāve neprasa pēc gadiem, der Tod fragt nicht nach dem Alter. prasīts makā ne˙krit. paduomu, atbildi, gala vārdu prasīt. ceļu prasīt, sich nach dem Wege erkundigen. atļauju prasīt, um Erlaubnis bitten. uz manim (gew.: man) māte prasa, vai ir laba sveša māte BW. 23171. ja gribat, ņe̦mat mani, pēc pūriņa neprasiet! BW. piel. ² 4945, 2. prasīt prasu kaimiņam, nesēj zirņu ceļmalā! BW. 29119, 1;

2) fordern:
prasi nuo brāļa savu daļu, verlange vom Bruder dein Teil! U. prasīt savu tiesu, sein Teil fordern: vē̦de̦rs prasa savu tiesu LP. IV, 6;

3) bitten, laden, einladen, auffordern:
uz kāzām prasīt BW. V, S. 216. mūsu saimnieki arī bija kāzās prasīti Jauns. Vārds v. J. 1913, S. 22. Refl. -tiês,

1) für sich bitten:
vai ar naudu es nuopirku [mūžu], vai nuo dieva prasījuos BW. 9241;

2) verlangen
(intr.): viņš sajūt uz mēles kaut kuo, kas prasās uz āru Duomas IV, 365. par gada laiku dē̦ls atkal prasījās iet pasaulē LP. VI, 391. bē̦rns prasās Ar., das Kind will auf den Topf. bē̦rns prasās laukā, das Kind bittet um Erlaubnis, hinausgehen zu dürfen. lai prasuoties uz darvas katlu, er möge um Erlaubnis bitten, zum Teerkessel zu gehen LP. VII, 101. - Subst. prasîšana, das Bitten, Fragen, Fordern; prasĩjums, das einmalige Bitten, Fragen, Fordern; die Frage, die Forderung: gribē̦dama atsvabināties nuo zē̦na prasījumiem un stāstījumiem Kaudz. M. 12. apmierituzt mūsu prasījumus Latvju Tauta XI, 1, 5; prasîtãjs (li. prašýtojis), wer fragt, bittet, fordert, Anforderungen stellt. Nebst pirslis zu ai. praš̍ná-ḥ "Frage", pṛccháti "frägt", arm. harc̣, ahd. forsca "Frage", la. precārī "bitten", procus "Freier", g. fraíhnan "fragen", fragiƥ "πειράζετε" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 44.

Avots: ME III, 377

prasme,* das Verstehen, Verständnis, die Handfertigkeit, Kunstfertigkeit.

Avots: ME III, 377

prast (li. pràsti "verstehen; gewohnt werden"), prùotu, pratu, verstehen, begreifen, merken U.: tu viņus varēji prast, du konntest sie verstehen Manz. Sprw.: nepruot ne mū, ne bē, (versteht gar nichts). lasīt, rakstīt prast, zu lesen, zu schreiben verstehen. nuo galvas prast, auswendig verstehen. nuo manim meitas bēga, bēga liela, bēga maza; maza bēga neprazdama (Var.: maza bēga, nesaprata; mazas bēga muļķībā), k˙āda ve̦lla lielas bēga? BW. 13346, 4. guodu prast, wissen, was zum Anstande gehört, Lebensart besitzen U.: vajaga jau arī guodu prast Kav. kaunu prast, sich schämen, Schande haben: Sprw. kas kaunu nepruot, tas badu nemirst. sievas, pruotiet kaunu, eit[a] papriekšu sētiņā! BW. 26I40. juokus prast,

a) zu scherzen verstehen,

b) Scherz, Spass verstehen:
juokus tu ne˙maz vairs nepruoti Jaunais mežkungs 68. = Das Part. Praes. prazdams oft zur Verstärkung von prast und den dazu gehörigen Komposita:- Andrējs nevarēja mātes izturēšanuos ne prazdams izprast A. v. J. 1900, S. 679. Refl. -tiês, verstehen, begreifen, merken, eine Gelegenheit wahrnehmen, benutzen: tu nepruotais ne˙nieka, du verstehst nichts Manz. pruoties, meitu māmulīte, kuo vajaga tautietim: apklāj savu liepu galdu, uzliec saldu mielastiņu! BW. 14680. pruoties, mans kumeliņš, kad es gruožu kustināju; pruoties, mana līgaviņa, kad es acis mirkšķināju! 22811. bē̦rniem jāpruotas duot ve̦cākiem guodu. pruoties. pacelt ve̦cākam cilvē̦kam krē̦slu! Grünwald, Ekau. lai tik pate pruotuoties savu laimi saņemt Janš. B. 208. tâ iet, kad laikā nepruotas un gadu nuo gada nekuopjas un nepravījas ebenda 200. guodu, kaunu prasties, = g., k. prast: sieva, pruoties guodu, ej pa priekšu sētiņā! BW. 26140, 1. pruoties kaunu, atkāpies, man jau cita sade̦rē̦ta! 11502, 2. - Subst. prašana, das Verstehen, Begreifen; pratẽjs, wer versteht, begreift, der Verständige, der Sachkundige: pratējam, mākuošam, tam dzīvuot šai vietā; kas neprata, nemācēja, ne dieniņas nedzīvuoja BW. 26003, l. tē̦vs bij liels gramatnieks un labs ve̦cuo valuodu pratējs Latvju Tauta XI, 1, 39. - Nebst pràts (s. dies) zu apr. issprestun, got. fraƥjan "verstehen", fraƥi "Verstand", frōƥs "verständig" u. a., vgl. Walde Vergl. Wrtb. II, 86. Der baltische Vokalismus weist am ehesten auf eine Wurzelform pret-: prot-, was gegen die Verbindung mit mir. rorathaig "er bemerkte" spricht, wenn das a in diesem ir. -rath- eine alte Kürze ist.

Avots: ME III, 377, 378

prastĩba,

1) die Gemeinheit, Gewöhnlichkeit, Einfachheit;

2) die Grobheit, grobe Redensart:
kas ar zemnieku ielaižas, tik prastības mantuo MWM. v. J. 1897, 683.

Avots: ME III, 378

prasts, gemein, gewöhnlich, einfach; prasta sieva, ein Weib,das nicht schwanger ist U. Būga hält KSn. I, 88 das diesem le. Wort entsprechende li. prãstas "gewöhnlich, gering" nebst slav. prosis "einfach, gemein" für ein altes Verbalnomen (zu li. pràsti "gewohnt werden") mit der Bed. "gewohnt > gemein". Aber die Bed. "gewohnt werden" hat sich wohl aus der Bed. "verstehen" entwickelt (vgl. li. gùsti "klug werden; gewohnt werden") und ist aufs Li beschränkt, und das Slavische kennt überhaupt kein dem entsprechendes Verbum. Daher wohl eher nebst li. prãstas entlehnt (man beachte die Übereinstimmung in der Bed˙!) aus slav. prostъ, das wohl ein Kompositum ("gerade, aufrecht stehend") ist.

Avots: ME III, 378

pretkrasts, das entgegengesetzte Ufer: pretkrastā stiepās gaŗa rinda kailu klints ragu Vēr. II, 152.

Avots: ME III, 389

pretprasĩjums Dr., die Gegenfrage.

Avots: ME III, 389

‡ puras AP., = kratas 2, dre̦buļi: taisi duris cieti! man p. nāk. nuo taukas gaļas man nāk p.

Avots: EH II, 327

‡ pusgrasis Frauenb., ein halber Groschen (ehemalige Münze).

Avots: EH II, 332

puspaģiras Brig. Ceļa jūtīs 86, halber Katzenjammer.

Avots: ME III, 431

putrasdancis Fest., der Hitzkopf.

Avots: ME III, 443

rasa,

1): uznāk kāda lietus rasiņa Seyershof. kur guoteņas es ganīju, tur raseņa(s) mirdzināja Tdz. 50895.

Avots: EH II, 354

rasa (li. rasà, slav. rosa "Tau"), der Tau; der Tropfen; der feine Regen U.: liela rasa, grosser Tau. lai iznīkst sāpes kâ rīta rasa siltā dieniņā Br. 83. esi žigls kâ rasa pār puķēm! 585. nuokalsti kā rīta rasa! 7. izput kā rīta rasa vējā 165. peldēja rīta rasa pa zālītes galiņiem Biel. 2168. tuo nuoņēma dēlu māte, kā saulīte rīta rasu 2419. viņa pierē izsitās sviedru rasiņa. kam tu liji, lietutiņ, kam rasiņu rasi-nāji? BW. 8510. - ne rasiņas, nichf ein Tröpfchen, gar nicht(s): bērniņš tik slims, ka ne rasiņas nav ēdis. bērniņam, kamē̦r vēl ne rasiņu nav baudījis, vaidziņus apmazgā JK. VI, 20. - rasas svētki, die Zeit vom 25. Mai bis zum 25. Juni, da man zu Gott um Regen und Tau für die Felder betete N.-Rosen n. Etn. II, 178. Nebst lat. rōs "Tau" entweder zu ai. rasā "Feuchtigkeit" und ae. rœsc "Regenschauer" (s. Fick Wrtb. III ⁴ , 340, Walde Wrtb. ² 658, Trautmann Wrtb. 237), oder aber (s. Johansson KZ. XXX, 418) zu mir. frass "Regen".

Avots: ME III, 478

rasaîns, tauig: rasainā zāle Stari I, 316. upes rasainuos krastuos Vēr. II, 945.

Avots: ME III, 478

‡ rasât Dunika, = rasuôt.

Avots: EH II, 354

‡ *rasavīte, = rasene (?): es saviju ganīdama rasavīšu vaiņadziņu Tdz. 38945 (aus Marienhausen).

Avots: EH II, 354

rase, der (Regen)tropfen: lietus ne rases Lis. n. FBR. I, 30.

Avots: ME III, 478

rasene, rasenīte Zbiór XV, 278, Sussei, Frauenmantel, Sinau (alchemilla vulgaris L.) U., Buschh., Kl., Mag. IV, 2, 27; 76, RKr. III, 69 (aus Lös.), A. XI, 13; Sonnentau (drosera) RKr. II, 70; Karls:; dze̦lte̦nās rasenes, Drachenwurz Dr.; lauku rasenīte, alchemilla arvensis Scop. Druva III, 735, Edwahlen; saules rasene, drosera longifolia Mag. IV, 2, 38; iris pseudacorus L. Konv. ¹ 800: rasa atruodama uz rasenēm Etn. II; 135. ejuot pa pļavas celiņu, kas bija apaudzis ar zaļziedu rasenēm ... un citām puķītēm Janš. Dzimtene ² I, 156. viju, viju, nenuoviju rasenīšu vainadziņa BW.15494. Zu rasa.

Avots: ME III, 478

rasêt, -ẽju U.,

1) tauen,

2) staubregnen.

Avots: ME III, 478

‡ rasêtiês "?": bārgs ar darbu rasējās BW. 21760 (aus Lennew.).

Avots: EH II, 354

rasi (li. ràsi) Dunika u. a., n. U. auch rase (?), Adv., vielleicht: rasi viņš vēl ies, rasi viņš vēl darīs. jāsim, brāļi, simtu jūdžu, ras[i] māsiņu panāksim BW. 13646, 1. rasi ar dieva palīgu es viņu pārspēšu JK. III, 1. vecītis cerēja, ka rasi dabūs daudz maz atspirgties Dicm. pas. v. I, 19. viņa sauca, lai rasi sagaidītu kādu atsaucamies Druva II, 714. vai rasi e̦suot redzējušas, kā raušus ce̦p? LP. VI, 27. II s. fut. Zu rast "fīnden".

Avots: ME III, 478

rasija Vēr. II, 933, eine Pflanze.

Avots: ME III, 478

rasiņas, Nachbleibsel von geschmolzenem Schweinefett Drosth. n. Etn. II, 136, N.-Peb.

Avots: ME III, 478

rasinât: träufeln Lng.; nieseln Orellen, Warkl.; tī rasiņa nenuovīta, - citu dievs rasināja Tdz. 54761. ‡ Refl. -tiês, nieseln: gan˙drīz kâ migla rasinājās lejup Jauns. J. un v. 395. klusas sē̦ras ... rasinājās ("?") luogu rūtīs un paluodās Atpūta № 650, S. 7.

Avots: EH II, 354

rasinât, tr., intr., tauen U., mit Tau bedecken; befeuchten; staubregnen U., Lis. n. FBR. I, 30: kad uzlika galviņā, (rasenīšu vainadziņš) rasināt rasināja BW. 5846. ik˙katrs ruožu krūms vai vientul[i]s stāds juo rūpīgi . . . rasināts Juris Brasa 89. lietiņš lija, rasināja BW. 26777, lietus līt nemācēja, rasināt rasināja VL. aus Edwahlen. kam tu liji, lietutiņ, kam rasiņu rasināji? BW. 8510. debess slīka rasināt smalku lietutiņu Vēr. II, 304. Subst. rasinātājs, feiner Regen Ar.

Avots: ME III, 478

‡ rasine Kalupe, Oknist, rasinīte Wessen, Tdz. 39183, 50895, = rasen(īt)e.

Avots: EH II, 354

raskata "vaina, padarījums" Wessen.

Avots: ME III, 478

‡ II raskata "pūlis" Gr.-Buschh.: tur bija liela r. čigānu.

Avots: EH II, 354

raskrētiņa Tdz. 38309 (aus Sissegal), raskretiņa 53311 (aus Ringmundshof), = raskrīte.

Avots: EH II, 354

raskrīte, raskrēte, raskrētīte Memelshof, drosera rotundifolia Kokn. n. Etn. IV, 52: es nuoviju vainadziņu nuo tīrām raskrītēm (Var.: rasenīšu vainadziņu) BW. 5845, 1. raskrītēm un citām . . . zālēm Janš. Dzimtene ² III, 277. ar rasu, kuŗa atruodas uz raskrētēm Etn. IV, 52.

Avots: ME III, 478

rasma Für., U., Freiziņ, Bewershof, rasme L., U. (li. rasmė˜ "урожай" PФB. LXXIII, 342), das Gedeihen, die Ergiebigkeit Ruj. n. U., die Trefflichkeit L.; die Ernte: mēs piedzīvuosim kuplu rasmu Kundziņš Kronv. 79. rasmas netrūktu Vēr. II, 603. caur . . . vērša spē̦ku nāk lielas rasmes (da ist viel Einkommens; bei Manz.: ... tur... daudz ražas) Glück Spr. Sal. 14, 4. Zu rast(ies), vgl. Būga PФB. LXXIII, 342 und Mikkola Balt. u. Slav. 35.

Avots: ME III, 479

rasmêtiês, gedeihen.

Avots: ME III, 479

rasmĩba* "?": rasmības (Fruchtbarkeit?) pilnu pūru Rainis Seif. Chrest. III, 3, 211.

Avots: ME III, 479

rasmîgs: r. laiks, fruchtbares Wetter Diet. - "rasmīga dzīve" ME. III, 479 zu verbessern in "rasmīga ... dzīve".

Avots: EH II, 354

rasmîgs (li. rasmingas Lit. Mitt. V, 201), ergiebig, was gut und rasch gedeiht, wohl fortkommt, zunimmt U.: rasmīga veģetācija Dr. rasmīga dzīve BW. 3194 var. kur veiklīga māmuliņa, tur rasmīga mājas dzīve RKr. VIII, 30.

Avots: ME III, 479

rasminât, = rasinât, staubregnen Ahs.

Avots: ME III, 479

rasuols, feiner Regen, Staubregen: rasuols lē̦ni smidzina Smilt. Zu rasa.

Avots: ME III, 479

rasuôt,

4): lieti līņā, rasuo rūtis Skalbe Raksti II (1938), 69.

Avots: EH II, 355

rasuôt (li. rasúoti "betauen"),

1) sich mit Tau bedecken, tauen:
dārzā vēl tik rasuo J. R. III, 2;

2) staubregnen
U.;

3) tröpfeln
(intr.): sviedri rasuo nuo pieres Janš. Čāp. 34. me̦dutiņš pil un rasuo ārā nuo šūnām un kārēm Janš. Dzimtene V, 47;

4) beschlagen (von Fenstern)
Spr. Part. praet. rasuôts (li. rasúotas), = rasains, tauig, mlt Tau bedeckt: rasuota zâle Vēr. II, 1190. zeme bija rasuota Zalkt. I, 51. tautiet[i]s mani bridināja pa rasuotu rudzu lauku BW. 13727, 1.

Avots: ME III, 479, 480

raspuodiņš, alchemilla vulgaris L. Birsman, Latv.

Avots: ME III, 479

rast,

2): viņš nav tâ radis Ramkau, Saikava. Refl. -tiês: jau munā laikā radās mašīnas Kaltenbr. tik auksts vējš radās Trekņi. vai viņš nav vēl radies? Gramsden. atstāju gan, bet gaidi, ka tur vairs rasies! ebenda. nuovāķ tuo puôdu! citādi tev rasies tukšs ebenda. ne˙kur nepamuks, - te˙pat jau rasies ebenda. rutki radās (erwiesen sich)
gardi ebenda. kad es pārnācu, viņš radās jau sastipis ebenda. tikkuo aiznesu teļam dzert, viņš radās jau izdzēris ebenda. radusies upe priekšā Kl.-Gramsden n. FBR. IX, 111. zirgam ve̦cuma galā ienāši radās Grob. brauc pa tuo ceļu vien! tad tur ruonas Ķīburnieku ciems ebenda. ezītis pa ziemu rijā spaļuos ruonas ("?") ebenda. kad kuce̦nu kaitina, tad viņš ruonas (= kļūst) ar tāds sirdīgs Seyershof; "dzimt" Orellen, Sonnaxt, Zvirgzdine; ‡

2) ergiebig sein
(rasmes duot, izduoties) Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "ergiebig").

Avots: EH II, 354

rast (li. ràsti "finden"), rùodu od. ruonu, radu,

1) tr., finden, vorfinden:
es neradu (Var.: neruodu) pūriņā vienu daiļu gabaliņu BW. 7678. dievs, duod man rāmu rast sev maizītes arājiņu! 10580. traucies, manu kumeliņ, ...lai man rast tautu meitu vēl gulam, nemaļam! 13989, 2. grūtas radu, smagas radu svešu ļaužu dzirnaviņas 22504. vai dieviņ, kad es rastu dzīvu dē̦la māmuliņu! 23143, 1. priekšā radu svešu māti 23320. ne kalnā, ne lejā neruod savu arājiņu 27838. neruon vainu bāleliņi 25809. tik vien varu vainas rast 32847, 1. ruonu... tautas dēlu sē̦dam galda galiņā 13590, 1. kambarī ruonu krē̦slus izcilātus 13245, 1. tad ir manu dziņu mērķis rasts!

2) gewohnt sein, werden
U.: tuo nee̦smu radis, das bin ich nicht gewohnt. viņi atkal sēdēja, kur bij raduši Smilga Aizsn, ceļi 32, viņš grūtumus radis A. v. J. 1896, S. 357. nee̦smu prasta darba raduse Seibolt. ilgāki tai viņa dusēt ļāva kā rasts Apsk. v. J. 1903, S. 304. tik rupji pie mums nav rasts ebenda S. 376. Refl. -tiês, sich finden, sich einfinden, vorgefunden werden: naudiņa ruonas ruonama, das Geld kommt massenweise zusammen Biel. n. U. Sprw.: kur ir, tur ruodas. gan jau rasies kāds, kas arī tev spēs krūtis pretim griezt Alm. Kaislību varā 124. kungi vēl neruodas Vēr. II, 1403. nu reiz laba ganu meita radusēs Dīcm. pas. v. I, 29. ruonas virszemē cilvē̦ki LP. VII, 1144. kur tad tā labība tâ varē̦tu rasties? LP. VII, 729. tikai lopdzinējam valuoda radās Kaudz. M. 11. suolījies tikai trešā dienā mājā rasties LP. VII, 140. septiņi bē̦rni Jurim . . . radušies VI, 61. guovij teļš radies, die Kuh hat gekalbt; ķēvei kumeļš radies Ar. lai ruodas man telītes (Var.: lai telītes vairuojas), kā skudrītes pūlītē BW. 28960 var. bārenīte radās stipri nuogaidījusies Janš. viņš tam varus turpmāk sugadu rasties (sich als nützlich erweisen) Pas. II, 178 (aus Ober-Bartau). Nach Trautmann BB. XXIX, 308 f. und Wrtb. 236 in der Bed. 1 zu got. wratōn "gehen, reisen", an. rata "reisen; treffen, finden". Die Bed. "finden" dürfte aus der Bed. "gehen" im präfigierten Verbum entstanden sein, wie denn noch jetzt im Le. in der Bed. "finden" gewühnlich atrast gebraucht wird. Und zu rastiês "sich (ein)-, finden" dürfte ie. radît, slav. roditi das Kausativ sein (wie nahe einander diese Verba stehen, zeigt le. radīties "rasties"); ähnlich auch Būga bei Преображенскiй Этим. словарь русск. яз. II, 209. Auch die Bed. "gewohnt werden" (wofür gewöhnlich ierast, parast, pierast) dürfte aus der Bed. "gehen" entstanden sein, und zwar gleichfalls ursprünglich im präfigierten Verbum ; zur Bed. vgl. z. B. lat. ingredī "anfangen" (diese Bed. könnte zunächst auch le. ierast gehabt haben). Demnach müsste im Slavischen ein dem balt. rast(i) entsprechendes Verbum geschwunden sein.

Avots: ME III, 479

rastaga, eine schwere Arbeit, ein schweres Leben: tas jau vairs nebija darbs, bet tīrā rastaga AP.

Avots: ME III, 479

rastîgs Salisb. n. U., gedeihlich, ausgiebig: Ie̦pni līguojas rastīgu graudu piebrieduse vārpa Kaln. Uozuolk. mac. 25.

Avots: ME III, 479

rasvīle (wohl ans *rasp-vĩle), rašvīle, rašvĩlis PS., die Raspel U.

Avots: ME III, 480

‡ rîtrasiņš ² Pussen, alchemilla vulgaris.

Avots: EH II, 377

sabiras, Zusammengefegtes, Überbleibsel Grünh.: starp gružiem un sabirām Jansuona duomas 19. vairs tikai sabiras tūtā Duomas II, 872.

Avots: ME III, 593

sadrasêt, tr., verprügeln; zerschlagen: tev vajaga sluotas kātu ņemt, krietni sadrasēt Etn. II, 89; LP. VII, 545. mazie dīglīši sadrasē̦ti guļ bālajā kūlā Kaln. Uozuolk. m. 44.

Avots: ME III, 612

‡ II sadrasêt, = sabràukt 1 (?): tev sadrasējuši precinieki Sārts Jaun. Ziņas 1938, № 72.

Avots: EH XVI, 403

sadraskât: "saplêst, sasist, ievainuot" Salis: pakaļkāja sadraskāta.

Avots: EH XVI, 403

sadraskât, tr., zerreissen, zerfetzen: viņš paņēma paku nuosmulē̦tu un sadraskātu grāmateļu Saul. I, 60. sadraskāt drēbes Dunika.

Avots: ME III, 612

saprasît: auch Kaltenbr., Sonnaxt.

Avots: EH XVI, 438

saprasît, tr., zusammenbitten (einladen): zvirbul[i]s kāzas sataisīja un daudz gastu saprasīja BW. 2547. es vakar savus viesus gana mīļi saprasīju (Var.: aicināju) 26120 var. saprasīja (salūdza) visus pavalstniekus Pas. III, 386 (aus Bikava).

Avots: ME II, 706

saprast: es vēl nesapratu (= nepratu) putras izvārīt Linden in Kurl. Refl. -tiês,

1): meita ātri sapratās (kas darāms) Dunika. ne˙maz nesapruotas, ka vajag drānu Frauenb. pats ar nesapruotas (= neapzinās), ka ir tik grūti vājš Seyershof. viņa bija sapratusēs aiznest ... Janš. Mežv. ļ. I, 252. ja viņi saprastuos (kämen auf den Gedanken)
jāt uz jūrmalu Pas. VI, 336. sasapruoti ..., izgājuse tauteņās! pacel krē̦slu, apaun[i] kājas ve̦cākai ietaļai! Tdz. 47031. sasapruot[i] ..., kā vajaga Jumīšam! 50266. Subst. sapratẽjs: sapratēja biju (= pratu visu kuo) Višķi n. Ceļi IX. 380.

Avots: EH XVI, 438

saprast, tr., intr., verstehen, begreifen: valuodu, runu; cilvē̦ku. Sprw.: sapruot gan, bet nevar atbildēt RKr. VI, 708. kâ lai jūs sapruotu? Turg. Muižn. per. 151. te nav ne˙kā kuo nesaprast (nichts Unverständliches) LP. IV, 7. zvēla pa galvu tâ, lai sapruot V, 390. - Part. saprùotams, verständlich: sapruotama valuoda. Refl. -tiês,

1) verstehen, begreifen; eine Gelegenheit wahrnehmen, benutzen:
sapruoties (Var.: sapruot mani), neprašiņa, ka es tevis negribēju! BW. 1030;

2) einander verstehen:
lai mācītājs ar ļaudīm varē̦tu saprasties Kundziņš, Ve̦cais Stenders 36. Subst. saprašana,

a) das Verstehen;

b) der Verstand:
dieviņš duos saprašanu! RKr. VIII, 30. ar saprašanu var dabūt naudu, bet ne ar naudu saprašanu JK. II, 509; saprašanâs,

a) das Verstehen;

b) das gegenseitige Verstehen, das Einverständnis;
sapratẽjs, wer (eine Sache) versteht, begreift: muižnieks bij sapratējs, nuopietns zemkuopis Krišs Laksts 87.

Avots: ME II, 707

šaras, deutscher Anspann, Geschirr U.; aus r. шоры dass.

Avots: ME IV, 4

sarasinât, fein regnend durchnässen: lietus sarasināja sienu.

Avots: ME II, 712

sarasuôt, ‡

2) "?": lietus ... sarasuo nuo mākuoņiem Pēt. Av. I, 232. ‡ Refl. -tiês, sich in Tautropfen verdichten (?):
(uogļskābe) sarasuojās lāsēs Pēt. Av. I, 123.

Avots: EH XVI, 440

sarasuôt, = nuorasuôt (von mehreren Subjekten): visi luogi sarasuojuši.

Avots: ME II, 712

sarast,

2): viņi satuvuojās un sarada viens pie uotra Janš. Mežv. ļ. II, 184. Refl. -tiês, ‡

2) sich aneinander gewöhnen:
guovis saradušās Pas. XII, 459.

Avots: EH XVI, 440

sarast,

1) tr., finden
(perfektiv): bāliņš maizes nesarada man vienai māsiņai BW. 17960, 2;

2) sich aneinander gewöhnen; sich befreunden
Spr.: mēs abi tâ bijām saraduši Apsk. v. J. 1903, S. 512. krusttē̦vs ar tiem bij saradis kâ ruoka ar cimdu Alm. Meitene nuo sv. 6. zirgi kuopā saraduši Sackenhausen. ar tuo nav saradis, mit dem ist er nicht zusammen zu sein gewöhnt Biel. n. U. Refl. -tiês, sich zusammenfinden U., sich (ein)finden (auf eine grössere Anzahl von Subjekten bezogen): saradies liels ļaužu pulks LP. I, 22, saradušies milzumis vilku V, 189. puiši saradušies spē̦kuoties VI, 208. saruonas pilna rija ve̦lnu VII, 257. kur tie līdzgājēji tik daudz saradušies? Kaudz. M. 329. simti un atkal simti saruodas ar katru gadu tādu jaunekļu A. XXI, 696. jūŗas dibe̦nā saruodas nuogulumi Konv ² I 485.

Avots: ME II, 712

‡ šàuras ² Auleja "eine engere Stelle zwischen den Ufern eines Sees, z. B. an der Mündung oder am Ausfluss eines Flusses".

Avots: EH II, 622

saviras Aps., savires U., = savara(s).

Avots: ME III, 788

senparasts, längst gewohnt: senparastās skaņas A. XXI, 661.

Avots: ME III, 818

I sẽ̦ras: sūras s. BW. 8539.

Avots: EH II, 481

I sẽ̦ras Karls., Iw., sè̦ras ² Kl., Prl., auch der Sg. sē̦ra L., U., der Kummer, Harm, die Traurigkeit U.: uz... sejām bija lasāmas... dzijas sē̦ras B. Vēstn. ķēniņu bij apstājušas sē̦ras LP. VI, 503. sēru drēbes od. drānas, die Trauerkleider. sē̦ruojiet, bāleliņi,... paklājiet sē̦ru (Var.: trūves) deķi! BW. 17937 var. sāk bērinieki sabraukt sē̦ru mājā (im Trauerhause) RKr. XI, 80. sēru vēsts, die Trauerbotschaft. - sē̦ru vītuols Konv. ² 2099, die Trauerweide. Vgl. sē̦rs I.

Avots: ME III, 827

II sē̦ras, Schwefel Manz. Lett.: lika dievs uguni un sē̦ras nuo de̦be̦su līt Manz. Post. I, 19. upes pārvērtīsies par darvu un . . . pīšļi par sē̦rām Glück Jes. 34,9. - Vgl. sẽ̦rs II.

Avots: ME III, 827

III sē̦ras "eine Art Regen" (aus Livl. angegeben): šuogad būs sviesta gads: biezas sē̦ras (gelber Staub um Regenpfützen) nuolijušas Gaweesen. Wohl zu sẽ̦ras II.

Avots: ME III, 827

‡ sibras Frauenb. "paunas, ķe̦skas": tavas s. izsviestas laukā.

Avots: EH II, 485

širas, das preussische Pferdegeschirr, die Sihlen U., Bielenstein Holzb. 561: zirgu iejūdza širās Dunika.

Avots: ME IV, 18

sknaras, Lumpen, Fetzen: kad pē̦rkuons kuokā iesper, tad paliek sknaras Wandsen.

Avots: ME II, 883

skoras Dond.,

1) die Haferrispen
Dond.;

2) Lumpen: met visas savas skoras nuost! Dond. Vgl. skura I und *skurt, aber auch skara.

Avots: ME II, 883

*skrast, zu erschliessen aus nùoskratis; zu *skrest.

Avots: ME II, 888

skraste̦nãjs Serbigal, skrastinãjs PS., Trik., die Kastanie.

Avots: ME II, 888

‡ skrastenis Torney, = skraste̦nājs.

Avots: EH II, 507

‡ skrastuolis A.-Ottenhof, Gr.- Buschh., Oknist, Serbig., die Kasserolle.

Avots: EH II, 507

‡ skrastre̦nājs (?) Seyershof, = skraste̦nājs.

Avots: EH II, 507

I skrasts,

1): auch A.- Oltenhof, AP., Gr.-Buschh., Lasd., Lubn., N.- Peb., Oppekaln, Orellen, Roap, Trik.; ‡

2) eine Schicht od. Abteilung eines Getreide- od. Flachshaufens
AP.: labību kraujuot blāķī, krauj pa daļām ("skrastiem"), lai nesablīvē̦tuos. šie lielie skrasti labības, - kas tur būs graudu! kad lini izmalti, tuos saliek atkal desmitēs, sasien buntēs un saliek skrastā.

Avots: EH II, 507

skrasts Mar. n. RKr. XVII, 132; Serbigal n. FBR. IV, 54, Ronneb., Smilt., Karls., C., Wolm., Burtn., = krasts, das Ufer: upju skrastus piepildi Diez. Gaujas skrasti (Var.: krauji) man aŗami BW. 27994.

Avots: ME II, 888

skuras: auch Jürg.

Avots: EH II, 516

skuras, der Schauer, das Zittern Etn. IV, 97, Spr., Fest., Stelp.: B. nuodre̦b, it kâ viņam pārskrietu skuras Vēr. I, 1356. nuo riebīga skata nāk skuras Fest. (ābuoli) ir tik sūri un rūgti, ka iekuožuot vien skuras un kratas nāk Vit. 22. man tūliņ skuras nāk, kad tik par tuo ieduomāju vien Blaum. saltas skuras pārgāja pār kauliem id. Zu skurinât.

Avots: ME III, 905

‡ škuras AP. "trĩsas": man nāk š.

Avots: EH II, 628

*šķuras (erschlossen aus hochle. škuras) Fest., = atraugas: š. nāk.

Avots: ME IV, 55

snãbaras, Getreideabfälle auf dem Felde Stuhrhof; "Speisereste" Bauske.

Avots: ME III, 974

šoras: "ādas sakas un slejas, ar kuo jūdz bez luoka" Seyershof.

Avots: EH II, 654

šoras Bers., Saikava, Sessw., Pferdegeschirr: vienzirgu braucējiem zirgs ir sajūgts šorās B. Vēstn. Zunächst aus r. шоры dass.

Avots: ME IV, 100

I spiras,

1): (auch im Sing.) AP., Dunika, Kaltenbr., Sonnaxt, Warkl.;

3): Haferhülsen
Seyershof.

Avots: EH II, 551

I spiras (li. spìros "Schafmistkügelchen"),

1) Exkremente der Schafe
(U., Mag. XIII, 2, 62, Karls., Selb., Wessen), Ziegen (U.), Hasen (U., Karls.): aitiņa spiras me̦t (Var.: kaisa) BW. 25418 var.;

2) grosse graue Erbsen, Spiren
St., U.;

3) Rispen der Pflanzen
U.; Hülsen der Haferkörner Harder n. U., Salis; apiņu spiras, Hopfenhäupter Ü. Wenigstens in den Bedd. 1-2 zu nisl. sparđ "Schafmist", sperđill "Ziegenmist", gr. σπορϑύγγια· τά διαχωήματα τῶν αἰγῶν, ά' τινες σπυράδας χαλοῦσις Hes., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 672, Fick Wrtb. III ⁴ , 510.

Avots: ME III, 998

II spiras (?), Spieren der Schiffsmasten U. Nebst. estn. pīre dass. aus dem Germanischen.

Avots: ME III, 998

sprasts: auch Baltinow n. FBR. XI, 131, Borchow, Kaltenbr., Kalupe; Adv. sprastai "vienkārši" Kaltenbr.

Avots: EH II, 556

sprasts Mar. n. RKr. XVII, 132, Warkl., Schwanb., = prasts.

Avots: ME III, 1010

‡ stãrastene Orellen, die Frau eines stãrasts.

Avots: EH II, 573

stãrasts, stãrasta, comm., Demin. stārastītis BW. 2251, 6, der Aufseher (in der Landwirtschaft) Livl. n. U.; ceļa, tilta, lauku stārasts Karls. tur jāj kungi, tur stārasti BW. 13250, 2. nedrīkst kungi vārdā saukt, ne stārastas (Var.; stārasti) bildināt 3429, 1. Nebst li. stórastas aus r. староста "Ältester".

Avots: ME III, 1051

‡ stîgra(s) ² in der Verbindung asins s. Luttr. "geronnenes Blut".

Avots: EH II, 582

strastis Alswig, strasts (i- St.?) Mar. n. RKr. XVII, 132, Stomersee, die Zinken des Weberkamms. Aus r. трость "Schilfrohr" + li. strustis "ein Rohrspan im Weberblatt"?

Avots: ME IV, 1081

strasts (unter strastis): auch Zemzare Lejasc. 114, Liepna.

Avots: EH II, 584

šustaras Behrshof, šuste̦ras Lieven-Behrsen, šustari Kurl. n. U., šusteri Kurl. n. U., šusteru uogas Kurl. n. U., = sustarenes; šusteres Lieven-Behrsen, schwarze Johannisbeeren.

Avots: ME IV, 107

šustaras: auch Behnen, Grenzhof, Ziepelhof.

Avots: EH II, 658

švaras (?) Smilten n. U., = savāri; wahrscheinlich fehlerhaft für suovaras.

Avots: ME IV, 114

I trasa V., Plur. trasas U., der Tross: viņš ņēme kamieļus un ēzeļus tiem par trasu Glück Judith 2, 17. Entlehnt nebst estn. trośś dass.

Avots: ME IV, 223

II trasa, das (aus Draht gewundene) Flosstau U., Mag. IV, 2, 151, Lennew. Nebst estn. trośś "Tau" aus mnd. trosse "Tauwerk".

Avots: ME IV, 223

III trasa, eine grosse (zumeist weit vom Hofe im Walde gelegene), mit Riedgras bewachsene Wiese Nikrazen.

Avots: ME IV, 223

IV trasa "?": trasas maiss Golg., ein Sack zum Hineinstopfen von Heu oder Stroh.

Avots: ME IV, 223

‡ trasâtiês Saikava "trīties".

Avots: EH II, 691

trasiniẽks St., U., traseniẽks Wid., der Trosskerl, der Führer des Trosses.

Avots: ME IV, 223

traskans Gr. - Buschh., Wessen, trasks Wessen, = trausis, sprode, zerbrechlich: traskans bē̦rzs Gr.-Buschh. grib vītuols luocīties, traski vien žagariņi BW. 13038.

Avots: ME IV, 223

traskât N.-Bartau "binnēt" (?).

Avots: ME IV, 223

trasks: auch Dubena, Kaltenbr.

Avots: EH II, 691

trasks, s. traskans; zu trass.

Avots: ME IV, 223

trass, = trask(an)s: tev, elksnīti, trasa (Var.: trausla) miza BW. 21706, 2 var. Nebst tresêt "modem" zu li. trèšti "modem" und r. тресочникъ, s. Büga KSn. I, 294.

Avots: ME IV, 223

trešvasaras (gen. s.), im dritten Sommer stehend, drei Jahre alt: auzām labs, ne ceļam trešvasaras (Var.: trešā gada) kumeliņš BW. 22051 (ähnlich: 11639, 3).

Avots: ME IV, 232

‡ uzbaras Borchow "Grützkom (putraimi)".

Avots: EH II, 717

‡ uzbiras Frauenb., auf den Brotteig (im Backtrog) aufgeschüttetes Mehl: atnes vēl miltus uzbirām!

Avots: EH II, 718

uzburas: "putraimi" Borchow.

Avots: EH II, 719

uzburas "?": nuo miežiem taisa uzburas.

Avots: ME IV, 319

uzdrasât, aufjodeln; sich belustigen: uzdrasāsim nu! Golg.

Avots: ME IV, 325

uzdzeŗas, = uzdziras: taisies, bāliņ, uzdzeras (Var.,: uzdziras) dzert, dzer guovju, dzer vēršu, dzer labu laimi! BW. 25743 var.

Avots: ME IV, 328

uzdziŗas,

3): svē̦tki ar negaidītu uzdziŗu (Singular!) Janš. Līgava II, 384. Auch uzdziŗas 1 ist eigentlich ein "Zutrinken".

Avots: EH II, 722

uzdziras, s. uzdziras.

Avots: ME IV, 328

uzdziŗas,

1) "eine grosse Zeremonie während der Hochzeitsfeier"(das Trinken beim "Werfen" der Geldgabe für die Braut); die Nachfeier am Montag nach der Hochzeit
(uzdziras) Angermünde; "atkārtuota sadzeršarta pēc kādām dzīrēm" Erlaa (uzdziras), Irmelau: naudu me̦tuot dzeŗ uzdziras RKr. XVI, 145. ne tā visa tava nauda, kuo tu meti uzdzirās 146. dzer, tēviņ, dzer labas uzdziras, dzer guoves, dzer vēršus, dzer labas laimes! ebenda. uotrā dienā, tas ir sestdienā, dzēra uzdziŗas un meta velšu naudu BW. III, 1, S. 89. atnāca tētiņš... savam dē̦lam uzdziras dzert BW. 25737;

2) "Getränk nach der Speise"
(uzdziras) Austr., das Getränk, welches den Kühen nach dem trocknen Futter gegeben wird Schibbenhof: saimniece ielej uzdzirām katram mē̦ru piena Aps. V, 14;

3) das Zutrinken:
paldies par uzgausinājumu! es atkal dzeru tev uzdziras Janš. Mežv. ļ. II, 10;

4) = pate̦kas 1: ja nuo miežu iesala pagatavuo alu, alu nuolej un tad vēl reiz iesalam uzlej ūdeni virsū, tad dabū pate̦kas jeb uzdziras Odensee, N. - Peb.

Avots: ME IV, 329

uzdzīras, ‡

3) = uzdziŗas 1: dzer labas uzdzīras! BW. 25741.

Avots: EH II, 722

uzdzīras Mar., Stomersee,

1) = atkāzas;

2) ein Nachgelage am ersten auf ein Fest folgenden Sonntag oder Werkeltag, an dem man mit Nachbarn und Bekannten alles, was vom Fest nachgeblieben ist, aufzehrt.

Avots: ME IV, 329