Paplašinātā meklēšana

ķe̦kši, die Hechel: agrāki linu šaujai puogaļas nuocirta uz izkapts un tad tik vēl klāt palikušās uz susekļa. Duobeles apgabalā šuo susekli sauc par ķēkšiem Etn. III, 89.

Avots: ME II, 373

[kuogaļas "ein Unkraut im Getreide; pē̦rkuoņu sē̦klu pākstes gabali" Bauenhof. - Reimwort zu puogaļas.]

Avots: ME II, 342

lini (li. linaĩ), Demin. verächtl. lineļi BW. 32231, 1, der Flachs, Lein: [linu drēbes, leinene Kleider]. Der Sing. lins bezeichnet die einzelne Flachspflanze: augat, liniņi, lins lina galā! BW. 28279. nuo viena liniņa deviņi šķiedri 6897; zuweilen jedoch kollektiv gebraucht st. des Pl.: lina (st. linu) kre̦kls, Linnenhemd LP. III, 36, BW. 4715. liniņam (Var.: linīšam, st. liniņiem) vainu devu 6996. Arten des bearbeiteten Flachses: baltgalvju lini, Zinskron, zaļgalvju lini, Risting. dze̦guzes lini, Haarmoos (polytrichum) RKr. II, 76; pļavu od. caurejas lini (linum catharticum) Latv.; zaķu lini: izdegā aug tikai stiebri un zaķu lini AU.; liniņi Trik., linaria vulgaris RKr. III, 71. linus sēj, ravē, plūc od. rauj, save̦d slitā, sukā (nuosukā puogaļas), mērcē, izklāj, tilina od. balina, mīsta, kulsta, sukā. lini nāk ārā, der Flachs ist zu raufen Etn. III, 158. linu muokas LP. VI, 36. [Zu apr. lynno, slav. lьпъ, gr. λίνον, la. līnum, alb. (geg.) ľįni, ir. līn, ahd. līn "Flachs" u. a., vgl. Berneker Wrtb. I, 754, Walde Wrtb.2 434, Boisacq Dict. 582 f.]

Avots: ME II, 472

II pauga,

1) der Kopf
(pàuga ² Heidenfeld), der Nacken (paũga Arrasch), "plika galva vai kalniņš" in Lös. nach Etn. IV, 163: sadeva par paũgu (Salis), Druw. n. Etn. II, 161. "tam tik ir pauga; kuo viņš ņe̦m ruokā, tas iet" sagt man in Laud. und Kreuzb. von einem gescheiten Menschen; paũga, ein schwer begreifender Kopf Bauske;

2) paũga, = linu vai maguoņu galviņa, puogaļa Ruj., Wandsen;

3) ein eigensinniger, ungehorsamer Mensch
Laud. Wohl zu pauga I gehörig; vgl, auch r. пýга "гузка яйца".

Avots: ME III, 127

puõgaļa Karls., Wolm., Salisb., Ronneb., puõgalis, puoguļa, puogulis, die Knospe, der Knoten am Lein und an andern Gewächsen U., (puõgulis C., Arrasch, Jürg.) die Samenkapsel beim Flachs, "tāds duglis, kam čaumala atsprāgst un sē̦klas izbirst" Konv. ¹ 816: augai, mani gaŗi lini, dze̦ltainām puoguļām (Var.: dze̦ltainiem puoguļiem)1 BW. 28285. puišiem jānuosukā (t. i. jānuotīra nuo puogaļām) 2000 šauju [linu] par dienu Etn. III, 89. puogaļas grabēdamas nuobirst zemē Purap. Kkt. 19. puķe ar dze̦lte̦nām puogāļām Etn. IV, 166. Zu puõga.

Avots: ME III, 455

puoguļa, puoguļaîns, s. puogaļa, puogaļaîns.

Avots: ME III, 455

puogulis,

1) s. puogaļa;

2) Beiname des Flachses
im VL.: liniņam, puoguļam, ze̦lta puoga galiņā BW. 28338, 6.

Avots: ME III, 455

puolaîns, = puogaļaîns: īsāki (lini) maz˙lietiņ, bet kur tad puolaiņi! Vīt. 26. audziet, manas kaņepītes, apaļām galviņām, atjās mani precinieki puolainām ce̦purēm! BW. 9371.

Avots: ME III, 456

II puole,

1) = puola, puogaļa: augat, mani gaŗi lini, dze̦ltānām puolītēm! BW. 28382, 3;

2) puolītes, Spitzwegerich (plantago lanceolata
L.) Rkr. 11, 75.

Avots: ME III, 456

spuogalas St., U., spuogaļas Wid., Glanz von Firnis, Öl; spuogalas L. "der sogenannte Schweiss von Lichtenu.

Avots: ME III, 1034

I suka,

1): die Bürste
AP., A.-Schwanb.; ar linu suku nuocē̦rt liniem puogaļas Linden in Kurl., Salis. Plur. sukas,

1): linu s. (puogaļu nuociršanai) AP., Kaltenbr., Sonnaxt; ar sukām ruokā strādājam pie zirgu tīrīšanas Janš. Dzimtene V, 282. kumeļš zviedza ... mīkstas sukas (od. gen. s. ?) kāruodams Tdz. 59410; sukas "vilnas vē̦rptuve" (?) Saikava: sukās vilnu sukā, sprēž un šķeterē un veļ ar.

Avots: EH II, 600

suseklis: auch Skaista,

1): galvas s. AP., Kaltenbr., Sonnaxt, Warkl., BW. 26287; linu s. AP., Saikava, Salis, Sonnaxt, Warkl., (kulstītu linu sukāšanai) Kaltenbr.; uz linu susekļa liniem nuosukā puogaļas, un ar citu susekli izpaisītuos linus iztīra nuo spaļiem un pakulām Ramkau; linu susekļi (pl. t.) un vilnas susekļi (pl. t.) Mahlup; vilnas suseklītis AP.; linu aude̦klu gludina ar susekli - drēbju sukai līdzīgu daikta Siuxt;

2): auch Frauenb.; pa susekļam "sanīdušies" Druw.

Avots: EH II, 604

suseklis,

1) eine Bürste (aus Schweineborsten
Bielenstein Holzb. 706, Dond., Windau, Salisb.), eine Hechel Bielenstein Holzb. 373; ein Pferdestriegel Windau; die Wolltocke Kalzenau n. Bielenstein Holzb. 372: galvas suseklis, Kopfbürste U., Memelshof, Wolm.; drānas suseklis, eine Kehrbürste Manz. Lettus; linu suseklis Mērn. l. 21, Memelshof. agrāki linu šaujai puogaļas nuocirta uz izkapti un tad tik vēl klāt palikušās uz susekli nuosukāja Etn. III, 89. sukā villu ar ruokas suseklīšiem Vēr. I, 1453. ar susekli sukā galvu Dunika. saimeniece, glabā savu suseklīti! nu sanāca... susekliņa zadzējiņi; rītu... visiem mati jāsukā BW. 33451. susekli durt, ein Sgielchen Etn. III, 188; vilnas suseklis Lis., Golg., = kārstuvis;

2) eine Kratzbürste, ein zanksüchtiger Mensch
Nigr.; susekļa kāts, ein Zorniger Gr. - Buschhof;

3) suseklīši U., Etn. II, 82, suseklīte RKr. II, 69, Birsman, die Kornblume (centaurea cyanus);
suseklītis, eine Art lychnis. Etwa (vgl. Bielenstein LSpr. 1, 151) assimilatorisch aus *suceklis (zu sukât)?

Avots: ME III, 1125

II virsāji,

1) vìrsāji C., (mit ìr ² ) Erlaa, Golg., Lubn., Meiran, Sessw., (mit ir̃ ² ) Jürg., Ramkau, virsāji Adl., Aiviekste, Fehteln, Festen, Kalzenau, Kokn., Kreuzb., Mar., Meselau, Peb., Saussen, Vīt., virsēji Aiviekste, Butzkowsky, Fehteln, Kreuzb., Stomersee, die obere (verfaulte, verschimmelte, gefrorene) Schicht eines (Stroh- oder) Heuhaufens; die Strohschicht, mit der man das Getreide auf dem Felde zudeckt (mit ir̂ ² ) Ramkau: virsāji sienam (salmiem, labībai) sasaluši Vīt.;

2) "linu izkultās puogaļas ar stiebru augšdaļām" (mit ìr ) C., (mit ir ² ) AP., (mit ìr ² ) Golg., Saikava, Sessw.

Avots: ME IV, 611