Paplašinātā meklēšana

izskràidît (li. išskraidýti ), ‡

2) auseinanderlauten:
pagāni ... izskraida savmaļ kurš Daugava 1928, S. 321; platzend auseinanderfliegen: buca izskraidēja skambu skambām Pas. IX, 264.

Avots: EH I, 480

izskràidît, tr., im Laufe passieren, durchqueren, durchstreifen: malu malas izskraidīja slave̦nais tē̦va dē̦ls BW. 8672. Refl. - tiês, zur Genüge laufen: suns visu dienu izskraidījies pa mežu.

Avots: ME I, 798

nùoskràidît, ‡

2) = nùoskrìetiês 3: mūžīgi tev n. steigā un nevaļā! Pas. XIII, 37.

Avots: EH II, 86

nùoskràidît, tr., freqn., abjagen, abrennen: nuokavēju miegu savu, nuoskraidīju kumeliņu BW. 12532. [Bei Glück auch in der Bedeutung"fliehen": vai tiem! juo tie ir nuo manim nuoskraidījuši Hos. 7, 13.] Refl. -tiês, sich abrennen, sich müde laufen, sich abtummeln: sācis prasīt, kamdēļ tā nuoskraiduoties LP. V, 207.

Avots: ME II, 848

paskràidît(iês), intr., ein wenig umherlaufen: citi pirms paskraidījās pa lauku MWM. X, 577.

Avots: ME III, 100

paskràidît(iês), intr., ein wenig umherlaufen: citi pirms paskraidījās pa lauku MWM. X, 577.

Avots: ME III, 100

skràidît: auch AP., N.-Peb., Trik., (mit aî ² ) Dobl., Frauenb., Siuxt, Stenden, Ziepelhof, (mit aĩ ) Lemb., Lems., Ruj., Seyershof; zirgs ... varēja s. kai putins Pas. XV, 487.

Avots: EH II, 506

skràidît (li. skraidýti "hin- und herfliegend oder schnell reitend Kreise schlagen") Wolm., PS., C., Jürg., Arrasch, Ermes, skraîdît ² Schlehk n. FBR. VII, 54, Selg., Dunika, Dond., Bauske, Kurs., Bl., skraĩdît Salis, Widdrisch, Gr.-Essern, skràidît ² Kl., Prl., Lös., -u od. -ĩju, -ĩju,

1) intr., viel laufen, rennen
U.: pa svešām zemēm skraidīt Dīcm. pas. v. I, 34. pakaļ meitu skraidījuot RKr. XVI, 180. man auksti dre̦buļi skraida LP. III, 98. sniegs skraida, es schneit ein wenig Lubn.;

2) tr., laufen, rennen lassen:
Laime skraida kumeliņu Biel. 1370. - Subst. skraîdišana, das Laufen, Rennen; skraidîtãjs (li. skraidýtojis "wer sich in Bogen schnell bewegt"),

a) wer viel (hin u. her) läuft, rennt;

b) ein unbeständiger, unregelmässig auftretender Schmerz, der Fluss:
mātei tāds skraidītājs, te viņai ieskrej galvā, te atkal kājā, te ruokā, un visur tâ plēš Nigr. Zu skrìet.

Avots: ME II, 885

‡ izskraidâtiês, = izskràidîtiês: dabūju i. un izvaļuoties Janš. Bandavā I, 208.

Avots: EH I, 480

I raĩdît Līn., Tr., BL, Iw., Dond., Setg., Kandau, Wandsen, Gr.-Essern, Lautb., Ekau, Kurs., Jürg., Nitau, Salis" Ruj., PS., Serbigal, AP., ràidît ² Kl., raidît Prl., C., Saikava, Lis., Wolm., Arrasch, N.-Peb., Selsau, Gr.-Buschhof, Nerft., raîdît ² Widdrisch, Zögenhof, -u, -ĩju,

1) eilig senden, treiben, hetzen
U.: Sprw. vienu dienu raida, uotru gaida. ar ļauniem lāstiem tev[i] pruo-jām raidīja Aps. VI, 35. atstūmusi un raidījusi nuo istabas tuos ļaudis laukā Purap. Kkt. 175. "ejat nu laukā!" Vīkuļa kundze raidīja ļaudis A. XX, 859. kur likāt mūs[u] māsiņu? vai klētī ieslēdzāt, vai druvā raidījāt? BW. 13646, 19. ne cilvē̦ks kāds jāraida uz viņu pasauli Alm. gars skatienus tālumā raida Vēr. II, 37. tē̦ls raida savu miera pilnuo skatienu uz leju Japana 24. raidīt pasaule jaunas skaņas Vēr. II, 12, tāļumā debess spuoži vēl re̦tuos starus raid[u] Jaunības dzeja 50;

2) "loslassen, Abschied geben"
L.;

3) "schnell essen":
ē̦daža ē̦d, ka raîda vien Dond. Refl. -tiês,

1) eilen Neik. n. U.;

2) zappeln:
bē̦rns jau raîdās U., das Kind zappelt schon. - Subst. raidîtãjs, wer (schnell) sendet, schickt; wer hetzt: būt[u] es tada gājējiņa, kâ māmiņa raidītāja BW. 14872. In der Bed. "hetzen" (aus "bellen lassen") nebst rīdīt zu riêt (s. Leskien Abl. 280), dagegen ln den übrigen Bed. wohi (vielleicht nebst li. riedù "качусьs", s. Būga Aist. Stud. 77) zu aksl. rějǫ "ἐπείγω", rinǫti sę "ruere", serb. rȉnuti "stossen", ai. rīyatē "bewegt sich", la. rīvas "Bach", ae. ríƥ "Fluss", ir. riathor "torrens" u. a. bei Trautmann Wrtb. 243. Anders darüber (zu ahd. rîtan "reiten", ir. ríadaim "fahre" u. a.) Walde Vrgl. Wrtb. II, 348.

Avots: ME III, 469, 470