Paplašinātā meklēšana

àizraidît,

1) hin-, wegschicken, entlassen
(mit aĩ ) Ahs.: a. savu kalpuoni. a. meitu uz muižu pēc avīzēm; ‡

2) zustopfen
(mit aĩ ) Salisb.: a. zeķi ar diegu.

Avots: EH I, 44

‡ àizskraidît, = àizskraidelêt.

Avots: EH I, 48

‡ apskraidît, = ‡ apskraidelêt (aber nicht pejorativ): apskraidīja visu ciemu Pas. IX, 503.

Avots: EH I, 113

‡ atskraidît (li. atskraidýti), umherlaufend hergelangen Salis. Refl. -tiês, zur Genüge umherlaufen Salis.

Avots: EH I, 166

atspraidît, tr., (freqn. zu atspriêst), aufspreizen, durch etwas dazwischen Gestecktes breit machen: acis atspraidīt BW. 20266.

Avots: ME I, 196

ìeraidît, tr., hineinschicken: bē̦rnus istabā.

Avots: ME II, 55

ìeskraidît, oft hereinlaufen Spr.

Avots: ME II, 66

ìespraidît, die Gewölbsteine des Ofens hineinfügen Spr.

Avots: ME II, 70

izraidît, ‡

3) i. skuolu Dunika, Frauenb., Wandsen, zur Genüge die Schule besuchen lassen:
kad gans nāca lielāks, tad izraidīja skuolu. Refl. -tiês, ‡

2) i. bē̦rnus skuolās Autz, Sessw., die Kinder zur Genüge die Schule besuchen lassen.

Avots: EH I, 475, 476

izraidît, tr.,

1) hinausschicken:
tev bij mani appuškuot, tautiņās izraidīt BW. 27672. Edei darba radās pilnas ruokas, nevien izraiduot puišus un meitas Sudr. E.;

2) ausweisen, verschicken, verbannen:
jauneklis tiek nuotiesāts uz izraidīšanu nuo salas Vēr. I, 1408. Refl. - tiês, auseinandergehen, bersten, platzen: atvēra izraidīsjušās istabas durvis A. XI, 178. kad durvis sabriedušas, tad atkal sakaltušas, ka paliek šķirbas, tad tās ir izraidīsušās Druw. Etn. IV, 34, Bers., Serb., Nötkh. n. A. XV, 82. [sakaltis kuoka truks ir izraidījies.]

Avots: ME I, 788

paraidît,

1): paraidīšu savu meiteni Janš. Līgava I, 179.

Avots: EH XIII, 166

[paraidît,

1) hinschicken:
p. puiku kaimiņuos pēc rauga Nigr.;

2) wegjagen;
p. luopus nuost nuo ceļa.]

Avots: ME III, 87

pãrskraidît, ‡

3) zu lange läufisch sein (?):
guovs jāve̦d tūlīt uz vērsi: kad pārskraidīs, nepiejemsies Oknist.

Avots: EH XIII, 211

[pãrskraidît, freqn. zu pãrskriet,

1) wiederholt hinüber-, herüberlaufen;

2) tr., (mehrfach) durchlaufen, durcheilen:
tu esi daudz svešu zemju pārskraidījis Pas. II, 373.]

Avots: ME III, 175

pìeskraidît, mehrfach herbei-, hinzu-, dazulaufen. Refl. -tiês, zur Genüge, zum Überdruss laufen: piesaskraidīji (= pieskraidījies) pa pasauli Pas. II, 142 aus Kapiņi.

Avots: ME III, 291

I saraidît, tr.,

1) stark hetzen, zusammenhetzen:
s. vienu pret uotru;

2) zusammentragen (z. B. Heu)
Lems. n. U.;

3) zusammenbestellen, zusammenberufen:
s. ļaudis Ewers.

Avots: ME II, 711

saskraidît, ‡

2) wiederholt irgendwohin laufend erlangen
Seyershof: tuo ūdeni tâ˙pat saskraĩdīs, cik vajadzēs dzert un mazgāties.

Avots: EH XVI, 447

saskraidît, intr., längere Zeit hinund herlaufen: saskraidījis visu nakti LP. VII, 988. Refl. -tiês, hin und her laufend sich zu viel tun: nu vēl tajās bērēs saskraidījuos Stari II, 244.

Avots: ME III, 733

saspraidît,

1) verketten, verbinden
Spr., stützen: s. griestus, lai nebrūk Warkl.

Avots: ME III, 742

uzraidît,

1) (eilig) hin(auf)schicken, -treiben:
puišus uzraidīja uz kūtsaugšu gulēt. uzraidīt puiku kalnā, den Knaben zur Wirtsstube hinschicken;

2) auf den Hals senden:
svē̦tās meitas uzraida ādas slimību LP. VII, 652 (ähnlich V, 220);

3) aufhetzen (einen Hund)
RKr. XX, 64: u. kam suni.

Avots: ME IV, 370

‡ izriẽdît Dunika, = izraidît: i. čigānus nuo mājām. i. puišus pie darba.

Avots: EH I, 477

‡ nùokatelêt(iês) Lubn. "nuoskraidît(iês)".

Avots: EH II, 52

‡ nùokatelêt(iês) Lubn. "nuoskraidît(iês)".

Avots: EH II, 52

raîdinât Gr.- Buschhof, Ruj., freqn. zu raidît. mehrfach schicken. antreiben: es drīkstēju vārdā saukt, ir pie darba raidināt (Var.: radzināt) BW. 3429, 4 var.

Avots: ME III, 469

I raĩdît Līn., Tr., BL, Iw., Dond., Setg., Kandau, Wandsen, Gr.-Essern, Lautb., Ekau, Kurs., Jürg., Nitau, Salis" Ruj., PS., Serbigal, AP., ràidît ² Kl., raidît Prl., C., Saikava, Lis., Wolm., Arrasch, N.-Peb., Selsau, Gr.-Buschhof, Nerft., raîdît ² Widdrisch, Zögenhof, -u, -ĩju,

1) eilig senden, treiben, hetzen
U.: Sprw. vienu dienu raida, uotru gaida. ar ļauniem lāstiem tev[i] pruo-jām raidīja Aps. VI, 35. atstūmusi un raidījusi nuo istabas tuos ļaudis laukā Purap. Kkt. 175. "ejat nu laukā!" Vīkuļa kundze raidīja ļaudis A. XX, 859. kur likāt mūs[u] māsiņu? vai klētī ieslēdzāt, vai druvā raidījāt? BW. 13646, 19. ne cilvē̦ks kāds jāraida uz viņu pasauli Alm. gars skatienus tālumā raida Vēr. II, 37. tē̦ls raida savu miera pilnuo skatienu uz leju Japana 24. raidīt pasaule jaunas skaņas Vēr. II, 12, tāļumā debess spuoži vēl re̦tuos starus raid[u] Jaunības dzeja 50;

2) "loslassen, Abschied geben"
L.;

3) "schnell essen":
ē̦daža ē̦d, ka raîda vien Dond. Refl. -tiês,

1) eilen Neik. n. U.;

2) zappeln:
bē̦rns jau raîdās U., das Kind zappelt schon. - Subst. raidîtãjs, wer (schnell) sendet, schickt; wer hetzt: būt[u] es tada gājējiņa, kâ māmiņa raidītāja BW. 14872. In der Bed. "hetzen" (aus "bellen lassen") nebst rīdīt zu riêt (s. Leskien Abl. 280), dagegen ln den übrigen Bed. wohi (vielleicht nebst li. riedù "качусьs", s. Būga Aist. Stud. 77) zu aksl. rějǫ "ἐπείγω", rinǫti sę "ruere", serb. rȉnuti "stossen", ai. rīyatē "bewegt sich", la. rīvas "Bach", ae. ríƥ "Fluss", ir. riathor "torrens" u. a. bei Trautmann Wrtb. 243. Anders darüber (zu ahd. rîtan "reiten", ir. ríadaim "fahre" u. a.) Walde Vrgl. Wrtb. II, 348.

Avots: ME III, 469, 470

skraidât Wid., LKVv., (mit aĩ ) Frauenb., Siuxt, Ermes, (mit aî ²⁾ Dunika, = skraidît.

Avots: ME II, 885

skràidît (li. skraidýti "hin- und herfliegend oder schnell reitend Kreise schlagen") Wolm., PS., C., Jürg., Arrasch, Ermes, skraîdît ² Schlehk n. FBR. VII, 54, Selg., Dunika, Dond., Bauske, Kurs., Bl., skraĩdît Salis, Widdrisch, Gr.-Essern, skràidît ² Kl., Prl., Lös., -u od. -ĩju, -ĩju,

1) intr., viel laufen, rennen
U.: pa svešām zemēm skraidīt Dīcm. pas. v. I, 34. pakaļ meitu skraidījuot RKr. XVI, 180. man auksti dre̦buļi skraida LP. III, 98. sniegs skraida, es schneit ein wenig Lubn.;

2) tr., laufen, rennen lassen:
Laime skraida kumeliņu Biel. 1370. - Subst. skraîdišana, das Laufen, Rennen; skraidîtãjs (li. skraidýtojis "wer sich in Bogen schnell bewegt"),

a) wer viel (hin u. her) läuft, rennt;

b) ein unbeständiger, unregelmässig auftretender Schmerz, der Fluss:
mātei tāds skraidītājs, te viņai ieskrej galvā, te atkal kājā, te ruokā, un visur tâ plēš Nigr. Zu skrìet.

Avots: ME II, 885

spraîdît "vielfach oder wiederholt stützen"; "hier und da einstecken (Stöckchen)" Warkl.; nebst atspraidît vaufspreizen" zu spraids.

Avots: ME III, 1008

spraĩds,

1) eine Stelle, wo Leute zusammengedrängt stehen
("kur ļaudis saspriedušies") U.; le̦dus spraidi Erlaa, zu einem Haufen zusammengedrängtes Eis;

2) Gewölbe:
tilta šaurie spraidi ve̦d pie kalna virsuotnes Valdis;

3) ein zwischen den Vorderbeinen eines Schweins angebrachter Knüppel, der es am Laufen hindert
(mit aî) Warkl., Saikava;

4) Bretter unter einem zu mauernden Gewölbe, die nachher, sobald das Gemauerte hart und fest geworden ist, entfernt werden
(mit ai) Jürg., Arrasch;

5) spraîds, ein Hölzchen in der Weberspule, um welches das Garn gewickelt ist
Warkl. Nebst spraislis, spraidît zu li. sprainas "starr sehend" (wenn aus *spraidnas "die Augen aufspreizend"), an. sprita ada "auseinander sperren", ahd. sprīzan "in Stücken auseinander fliegen" (woneben mit ide. t mhd. sprīden od. sprīten "sich ausbreiten" u. a.), s. Persson Beitr. 393 und 874 und Walde Vrgl. Wrtb. II, 671 f.; vgl. auch spriesl(i)s und spriêst.

Avots: ME III, 1008

vadît (li. vadýti bei Būga KSn. I, 143, slav. voditi), -u, -ĩju,

1) führen, leiten
U.: kamē̦r spriguli vadījām, uz pirkšanu vien stāvam, seit der Dreschzeit müssen wir Korn kaufen U. vadīja gariņus LP. VII, 290;

2) das Geleite geben
L., geleiten, hinbringen U.; ciemiņš tuop vadīts L.;

3) = raidît 1 Siuxt: vadīt pie darba Siuxt. saimniece vadīja meitas linus plakt ebenda. vadi guovis dārzā! Mar. n. RKr. XV, 142;

4) "stopfen":
vadi sìenu šķūnī! Mar. n. RKr. XV, 142;

5) līdz Jurģiem mēs ar sìenu gan vadīsim, bis zu Georgi werden wir mit Heu ausreichen
U. Refl. -tiês,

1) einander führen, begleiten:
labprāt e̦sat kuopā un vadāties Janš. Bandavā I, 120;

2) auskommen (?):
skuolniece ar šām . . , drēbēm vadījās vairāk gadus Kaudz. Jaunie mērn. laiki I, 82;

3) = vadâtiês 4, kalben L.;

4) von statten gehen (?)
St.: tas vadās, das geht an St. (mit hochle. a aus e̦?); nach U. ist dafür vesties zu lesen. Subst. vadîtãjs,

1) ein Führer
U., ein Begleiter;

2) = vadâtājs 2. U. Zu vest.

Avots: ME IV, 430