Paplašinātā meklēšana

‡ atsklidinât Dunika, Rutzau, = ‡ atslidinât: ragutiņas atsklidināja uz šuo upes krastu. Refl. -tiês Dunika, Kal., Rutzau, = ‡ atslidinâtiês.

Avots: EH I, 166

‡ dūciņas, die Tränen, das Weinen (?): pilu, pilu, d., ragutiņas spēlē... BW. 2180 (Kinderreim. womit man ein weinendes Kind beruhigt). - Vgl. dũka I 4.

Avots: EH I, 345

griezene,

1) das Band, in das die Femerstange des Schlittens gesteckt wird
Lös. n. Etn. III, 177;

2) [in Üxkül griezenis], eine lange Stange, mit deren Hilfe ein an dieselbe befestigter kleiner Schlitten auf dem Eise in die Runde dreht wird:
griezenes ir grieztavas, ar kuŗām vizina ragutiņas riņķī (unb.); [

3) griezenes sakta (nach M. Siliņ zwischen Goldingen und Windau) " griezeniski savīta sakta"]. Zu grìezt.

Kļūdu labojums:
2. nozīmei jāskan (die Bed.2 muss lauten): griezenes, eine Vorrichtung, mit der man einen kleinen Schlitten an einer langen Stange auf dem Eise in die Runde dreht

Avots: ME I, 660

ìeskrìet, intr., herein -, hineinlaufen, wohin laufen: kas skriešus ieskrien, tas lēkšus aizle̦c. ieskrējis kâ circenis pe̦lnuos. kad tu ellē ieskrietu! krūtīs ieskriet, in die Braust fahren. Refl. - tiês,

1) einen Anlauf nehmen:
labi ieskrējies, viņš pārleca par grāvi;

2) in Bewegung, Schwung kommen:
ragutiņas, ieskrējušās, pāri upei aizslīdēja. zirgi bij ieskrējušies; viņus vairs ne˙maz nevarēja valdīt.

Avots: ME II, 66

ragavas, ragus (nom. pl.) Salisb., raguvas Wallhof, ragutas Katzd., Demin. ragaviņas, ragutiņas, raguotiņas Salis, verächtl. raguteles BW. 23552, die Ragge (prov.), der flache Holzschlitten (das Demin. bezeichnet meist den Rodel-, Kinderschlitten): Sprw. čīkst kâ ve̦cas ragavas. uzvilcis baļķi ar visām ragavām vajadzīgā vietā Upīte Medn. laiki. ielēcis saimniekam ragūs LP. VI, 76. kad puisīši mežā brauc, ciemā te̦k ragutiņu (Var.: ragaviņu) BW. 12742, 1. pieci puiši taisa vienas ragutiņas 7289. vienu slieci raguteles (Var.: ragaviņas) 23552. darīš[u] vieglas ragutiņas 29946, 1. - Als Bed. dieses Wortes gibt St. auch "Kinderfiedel" an. was wohl nur lokal vorkommen mag. Nebst li. rãgės dass. zu rags, s. Thomsen Beröringer 211; Bietenstein Holzb. 555 und Būga KSn. I 232; die Form ragutas ist auf Grund des Demin. ragutiņas (zu ragus) entstanden.

Avots: ME III, 465

ragutas: auch Schrunden n. FBR. XIII, 106, instr. pl. ragutām BW. 35318 var.; Demin. ragutiņas - auch Allend. n. FBR. XIX, 87, Schrunden, n. FBR. XIII, 106, Dunika, Frauenb., Siuxt, ragutiņi (Stammform?) Salis.

Avots: EH II, 350

ragutas, ragutiņas, s. ragavas.

Avots: ME III, 466

sagrûst,

1): kuŗa liga sagrūduse (hat zusammenkommen lassen)
taidus skuopus panāksneņus? Tdz. 57007, 1;

2): zerhacken:
usnes nuoplūc, sagrūž cūkām Ramkau; ‡

3) mit einem energischen Ruck in Bewegung setzen:
iesēdinājis viņu ..., sagrūda ragutiņas Janš. Dzimtene II, 392; ‡

4) eilig und flüchtig verrichten:
ātri jau padara gan, bet ne˙kāda labuma nav: visus darbus tik sagrūž Siuxt. Refl. -tiês,

2): tagad, lietum mituoties, visi darbi sagrūdās vienā reizē Aps. Raksti I2, 165. ja Daugava būtu pa likuse mierā ar pirmuo aizsalumu, tad viņa tâ nebūtu sagrūduses ("?") Linden in Kurl.; ‡

4) zerstossen, zerstampft, zerhackt werden:
kad kāpuostus grūž, tad silē če̦tras reizes grìež riņķī, lai labi sagrūžas, lai nepaliek lapas AP.; ‡

5) fig., aneinander geraten
Segew.

Avots: EH XVI, 410

saskriêdinât ² , zum Laufen veranlassen, laufen (gleiten) machen: puikas kumeļu labi saskriedināja un tad palaida vaļā Nigr., Siuxt. s. ragutiņas.

Avots: ME III, 733

sašļũcinât, gleiten machen (ingressiv): s. ragutiņas Widdrisch. sašļûdelêt, eine gewisse Zeit hindurch Schlittschuhe laufen. Refl. -tiês, zur Genüge Schlittschuhe laufen: labi sašļūdelēties Gr.-Buschhof.

Avots: ME III, 758

slìece C., PS., Neuenb., sliêce ² Karls., Dunika, Līn., Iw., slìece ² Kr., Kl., Prl.,

1) die Schlittensohle
U., Bielenstein Holzb. 555, Selb., Lasd., (mit ìe ) Wolm., Schlittenschleife Bielenstein Holzb. 27: vienu slieču ragutiņas BW. 23634, 4;

2) das Holz am Flügel des Zugnetzes Bielenstein
Holzb. 669 (mit Abbild.);

3) der Schweller am Wagenkorbe
L.;

4) Stütze
St. - In der Bed. 4 zu slìekt 1; in der Bed. 1-3 - wenn mit ie aus ei - zu slaika (s. dies), oder aber (nach Leskien Nom. 266 "vielleicht" und nach Trautmann Wrtb. 269) - wenn mit ie aus en - zu slīkt.

Avots: ME III, 937

I vil˜kât AP., Autz, Nötk., Popen, (mit il ² ) Fest., Laud., Meselau, N. Schwanb., -ãju, (wiederholt) schleppen, ziehen N.-Peb.: vilkāt ragutiņas nuo vienas vietas uz uotru Bers. vilkāt bē̦rnu pa istabu ebenda. sāka vilkāt mē̦slus Pas. VII, 430 (aus Rē̦zna). bē̦rni, jauni suņi vilkā, kuo tik aiz trāpdami: kuokus, drēbes u. t. t. Vīt. vilkājuši (akmeņus) pa ganībām FBR. IV, 82.

Avots: ME IV, 588