atsklidināt
‡ atsklidinât Dunika, Rutzau, = ‡ atslidinât: ragutiņas atsklidināja uz šuo upes krastu. Refl. -tiês Dunika, Kal., Rutzau, = ‡ atslidinâtiês.
Avots: EH I, 166
Avots: EH I, 166
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'ragutiņas' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'ragutiņas' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļa skaidrojumā (12)
dūciņas
‡ dūciņas, die Tränen, das Weinen (?): pilu, pilu, d., ragutiņas spēlē... BW. 2180 (Kinderreim. womit man ein weinendes Kind beruhigt). - Vgl. dũka I 4.
Avots: EH I, 345
Avots: EH I, 345
griezene
griezene,
1) das Band, in das die Femerstange des Schlittens gesteckt wird
Lös. n. Etn. III, 177;
2) [in Üxkül griezenis], eine lange Stange, mit deren Hilfe ein an dieselbe befestigter kleiner Schlitten auf dem Eise in die Runde dreht wird:
griezenes ir grieztavas, ar kuŗām vizina ragutiņas riņķī (unb.); [
3) griezenes sakta (nach M. Siliņ zwischen Goldingen und Windau) " griezeniski savīta sakta"]. Zu grìezt.
Kļūdu labojums:
2. nozīmei jāskan (die Bed.2 muss lauten): griezenes, eine Vorrichtung, mit der man einen kleinen Schlitten an einer langen Stange auf dem Eise in die Runde dreht
Avots: ME I, 660
1) das Band, in das die Femerstange des Schlittens gesteckt wird
Lös. n. Etn. III, 177;
2) [in Üxkül griezenis], eine lange Stange, mit deren Hilfe ein an dieselbe befestigter kleiner Schlitten auf dem Eise in die Runde dreht wird:
griezenes ir grieztavas, ar kuŗām vizina ragutiņas riņķī (unb.); [
3) griezenes sakta (nach M. Siliņ zwischen Goldingen und Windau) " griezeniski savīta sakta"]. Zu grìezt.
Kļūdu labojums:
2. nozīmei jāskan (die Bed.2 muss lauten): griezenes, eine Vorrichtung, mit der man einen kleinen Schlitten an einer langen Stange auf dem Eise in die Runde dreht
Avots: ME I, 660
ieskriet
ìeskrìet, intr., herein-, hineinlaufen, wohin laufen: kas skriešus ieskrien, tas lēkšus aizle̦c. ieskrējis kâ circenis pe̦lnuos. kad tu ellē ieskrietu! krūtīs ieskriet, in die Braust fahren. Refl. -tiês,
1) einen Anlauf nehmen:
labi ieskrējies, viņš pārleca par grāvi;
2) in Bewegung, Schwung kommen:
ragutiņas, ieskrējušās, pāri upei aizslīdēja. zirgi bij ieskrējušies; viņus vairs ne˙maz nevarēja valdīt.
Avots: ME II, 66
1) einen Anlauf nehmen:
labi ieskrējies, viņš pārleca par grāvi;
2) in Bewegung, Schwung kommen:
ragutiņas, ieskrējušās, pāri upei aizslīdēja. zirgi bij ieskrējušies; viņus vairs ne˙maz nevarēja valdīt.
Avots: ME II, 66
ragavas
ragavas, ragus (nom. pl.) Salisb., raguvas Wallhof, ragutas Katzd., Demin. ragaviņas, ragutiņas, raguotiņas Salis, verächtl. raguteles BW. 23552, die Ragge (prov.), der flache Holzschlitten (das Demin. bezeichnet meist den Rodel-, Kinderschlitten): Sprw. čīkst kâ ve̦cas ragavas. uzvilcis baļķi ar visām ragavām vajadzīgā vietā Upīte Medn. laiki. ielēcis saimniekam ragūs LP. VI, 76. kad puisīši mežā brauc, ciemā te̦k ragutiņu (Var.: ragaviņu) BW. 12742, 1. pieci puiši taisa vienas ragutiņas 7289. vienu slieci raguteles (Var.: ragaviņas) 23552. darīš[u] vieglas ragutiņas 29946, 1. - Als Bed. dieses Wortes gibt St. auch "Kinderfiedel" an. was wohl nur lokal vorkommen mag. Nebst li. rãgės dass. zu rags, s. Thomsen Beröringer 211; Bietenstein Holzb. 555 und Būga KSn. I 232; die Form ragutas ist auf Grund des Demin. ragutiņas (zu ragus) entstanden.
Avots: ME III, 465
Avots: ME III, 465
ragutas
ragutas: auch Schrunden n. FBR. XIII, 106, instr. pl. ragutām BW. 35318 var.; Demin. ragutiņas - auch Allend. n. FBR. XIX, 87, Schrunden, n. FBR. XIII, 106, Dunika, Frauenb., Siuxt, ragutiņi (Stammform?) Salis.
Avots: EH II, 350
Avots: EH II, 350
ragutas
sagrūst
sagrûst,
1): kuŗa liga sagrūduse (hat zusammenkommen lassen)
taidus skuopus panāksneņus? Tdz. 57007, 1;
2): zerhacken:
usnes nuoplūc, sagrūž cūkām Ramkau; ‡
3) mit einem energischen Ruck in Bewegung setzen:
iesēdinājis viņu ..., sagrūda ragutiņas Janš. Dzimtene II, 392; ‡
4) eilig und flüchtig verrichten:
ātri jau padara gan, bet ne˙kāda labuma nav: visus darbus tik sagrūž Siuxt. Refl. -tiês,
2): tagad, lietum mituoties, visi darbi sagrūdās vienā reizē Aps. Raksti I2, 165. ja Daugava būtu pa likuse mierā ar pirmuo aizsalumu, tad viņa tâ nebūtu sagrūduses ("?") Linden in Kurl.; ‡
4) zerstossen, zerstampft, zerhackt werden:
kad kāpuostus grūž, tad silē če̦tras reizes grìež riņķī, lai labi sagrūžas, lai nepaliek lapas AP.; ‡
5) fig., aneinander geraten
Segew.
Avots: EH II, 410
1): kuŗa liga sagrūduse (hat zusammenkommen lassen)
taidus skuopus panāksneņus? Tdz. 57007, 1;
2): zerhacken:
usnes nuoplūc, sagrūž cūkām Ramkau; ‡
3) mit einem energischen Ruck in Bewegung setzen:
iesēdinājis viņu ..., sagrūda ragutiņas Janš. Dzimtene II, 392; ‡
4) eilig und flüchtig verrichten:
ātri jau padara gan, bet ne˙kāda labuma nav: visus darbus tik sagrūž Siuxt. Refl. -tiês,
2): tagad, lietum mituoties, visi darbi sagrūdās vienā reizē Aps. Raksti I2, 165. ja Daugava būtu pa likuse mierā ar pirmuo aizsalumu, tad viņa tâ nebūtu sagrūduses ("?") Linden in Kurl.; ‡
4) zerstossen, zerstampft, zerhackt werden:
kad kāpuostus grūž, tad silē če̦tras reizes grìež riņķī, lai labi sagrūžas, lai nepaliek lapas AP.; ‡
5) fig., aneinander geraten
Segew.
Avots: EH II, 410
saskriedināt
saskriêdinât 2 , zum Laufen veranlassen, laufen (gleiten) machen: puikas kumeļu labi saskriedināja un tad palaida vaļā Nigr., Siuxt. s. ragutiņas.
Avots: ME III, 733
Avots: ME III, 733
sašļūcināt
sliece
slìece C., PS., Neuenb., sliêce 2 Karls., Dunika, Līn., Iw., slìece 2 Kr., Kl., Prl.,
1) die Schlittensohle
U., Bielenstein Holzb. 555, Selb., Lasd., (mit ìe ) Wolm., Schlittenschleife Bielenstein Holzb. 27: vienu slieču ragutiņas BW. 23634, 4;
2) das Holz am Flügel des Zugnetzes Bielenstein
Holzb. 669 (mit Abbild.);
3) der Schweller am Wagenkorbe
L.;
4) Stütze
St. - In der Bed. 4 zu slìekt 1; in der Bed. 1-3 - wenn mit ie aus ei - zu slaika (s. dies), oder aber (nach Leskien Nom. 266 "vielleicht" und nach Trautmann Wrtb. 269) - wenn mit ie aus en - zu slīkt.
Avots: ME III, 937
1) die Schlittensohle
U., Bielenstein Holzb. 555, Selb., Lasd., (mit ìe ) Wolm., Schlittenschleife Bielenstein Holzb. 27: vienu slieču ragutiņas BW. 23634, 4;
2) das Holz am Flügel des Zugnetzes Bielenstein
Holzb. 669 (mit Abbild.);
3) der Schweller am Wagenkorbe
L.;
4) Stütze
St. - In der Bed. 4 zu slìekt 1; in der Bed. 1-3 - wenn mit ie aus ei - zu slaika (s. dies), oder aber (nach Leskien Nom. 266 "vielleicht" und nach Trautmann Wrtb. 269) - wenn mit ie aus en - zu slīkt.
Avots: ME III, 937
vilkāt
I vil̃kât AP., Autz, Nötk., Popen, (mit il 2 ) Fest., Laud., Meselau, N. Schwanb., -ãju, (wiederholt) schleppen, ziehen N.-Peb.: vilkāt ragutiņas nuo vienas vietas uz uotru Bers. vilkāt bē̦rnu pa istabu ebenda. sāka vilkāt mē̦slus Pas. VII, 430 (aus Rē̦zna). bē̦rni, jauni suņi vilkā, kuo tik aiz trāpdami: kuokus, drēbes u. t. t. Vīt. vilkājuši (akmeņus) pa ganībām FBR. IV, 82.
Avots: ME IV, 588
Avots: ME IV, 588