Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'rakšķinât' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'rakšķinât' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (10)

izbrakšķināt

izbrakšķinât, izbrakšinât, tr., das Flachsbrechen beendigen, eig. auspoltern: mēs tavus liniņus izbrakšinājām BW. 28453.

Avots: ME I, 718


krakšķināt

krakšķinât,

1): klappern (vom Storch)
Ahs., Siuxt. ‡ Refl. -tiês, = krakšķinât: stārks ar snābli krakšķinās Siuxt.

Avots: EH I, 640


pakrakšķināt

pakrakšķinât,

1) ein wenig krakšķinât 1;

2) "?": pastipri pakrakšķināja cibiņas vāku Janš. Dzimtene II, 325.

Avots: EH II, 143


sabrakšķināt

sabrakšķinât, tr., einen krachenden Lärm erzeugend zerbrechen: kaulus starp asiem zuobiem sabrakšķinādams MWM.

Avots: ME III, 596


skrakšķināt

skrakšķinât, ‡

2) schlagen (vom Gesang der Nachtigall):
lakstīgala skrakšķināja BW. 2697, 6 var.

Avots: EH II, 506



sprakšķināt

sprakšķinât, = sprakstêt: sārts sprakšķina juo muoži Jaunības dzeja 59. ciemi sprakšķinās (werden prasselnd brennen) A. v. J. 1899, S. 14. Refl. -tiês, prasseln MSil., (mit -kši-) Nötk.; krachen machen, knistern machen Smilten, Mar.: puikas pa kaktu sprakšķinās.

Avots: ME III, 1009


trakšķināt

trakšķinât: auch Ekau, Grünw., Nötk., Salgaln.

Avots: EH II, 690


trakšķināt

trakšķinât, freqn., fakt., schallnachahmendes Verbum, krachen, knarren machen Vīt.; klappern, schnarren (wie eine Maulwurfsscheuche) Schibbenhof; mit den Zähnen klappern Gold.; mit der Zunge klatschen Schonberg; mit den Fingern (auf der Tischplatte) trommeln Gold.; vom Klappern des Storchs gesagt Widdrisch, vom Singen des Staars Gr.-Salwen, von gewissen Stellen im Gesang der Nachtigall Bers., Lennew., Ruj., Salgaln, Vīt.: kuo tu vienmē̦r tâ trakšķini? Schönberg. vāverīte trakšķināja ar meitām maltuvē BW. 2353. tas putns skaisti trakšķina Meselau. strazdi svilpj, trakšķîna Janš. Bandavā II, 425. lakstīgala trakšķināja (Var.: trikšināja) BW. 30614, 6 var. lakstīgala trakšķina, kad tās dziesma līdzinās arkla vārstuves klabinašanai Bers.

Avots: ME IV, 219


trakšķināt

trakšķinât "?": viņa sāka trakšķināt savu slinkuo, vienmuļīguo riksīti Upītis Sniega pārslas.

Avots: ME IV, 254

Šķirkļa skaidrojumā (3)

brākšķināt

bràkšķinât 2 Saikava, = brakšķinât: kuo tu tur brākškini, staigādams pa le̦du?

Avots: EH I, 239


nokrakstēt

nùokrakstêt, nùokrakšķêt [Dond., Plm.], nùokrakšêt, nùokrakšķinât, einen krachenden, knackenden, klappernden Laut von sich geben: kauli, gulta, durvis nuokrakst. kliņķis nuokrakšēja R. Sk. II, 137. kad starks nuolaižas ligzdā, tad tas mē̦dz nuokrakšķināt Ahs. n. RKr. XVII, 41. kuoks nuokrakstēja, - tūliņ lūdzis Dond.

Avots: ME II, 800


rakšināt

I rakšinât, rakšķinât, rakšņât, -ãju, graben, wühlen Bartau n. U.: kam tuo cūciņu tev vajadzēja? man vajadzēja kalniņu rakšņāt BW. 2221.

Avots: ME III, 475