Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'rantît' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'rantît' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (7)

norantīt

nùorantît,

2): lubas bija ... nuorantītas vajadzīgā gaŗumā Janš, Mežv. ļ. I, 203. ar cirvjiem nuorantīdami II, 367. n. ("?") rudzu lauku Ar, n. (mühsam abmähen) pļavu Schnehpeln.

Avots: EH II, 80


norantīt

[nùorantît,

1) (gleichsam hackend) jedes Wort deutlich aussprechend vorlesen:
Indriķis garuo sprediķi nuo lielā Manceļa kâ rantīt nuoran̂tīja 2 Janš. Dzimtene 2 III, 293;

2) (li. nurantýti), mühsam abhauen:
kādu stundu rantīju, līdz nuorantīju šuo egli Dunika;

3) tüchtig durchprügeln
Dond., Wandsen, Bauske.]

Avots: ME II, 837


pārrantīt

pãrrantît, entzweihauen M. 128: uz gan˙drīz jau vis˙cauri pārrantītā ce̦lma Janš. Mežv. ļ. II, 413.

Avots: EH XIII, 209


sarantīt

sarantît,

1): nuolaida ... egli, sarantīja runguļus Janš. Mežv. ļ. II, 370. līdze̦nākuos (scil.: kuokus) sarantītu negaŗuos runguļuos 410. s. ("sacirst") daudz kuoku Dunika, Rutzau;

2): hauend (kerbend) herstellen (in grosser Menge):
kuokam vis˙apkārt saran̂tīti 2 ruobi Dunika.

Avots: EH XVI, 440


sarantīt

sarantît,

1) tr., zerteilen, zerschneiden, zerhacken:
sieru, kuokus Rutzau, N: u. O. - Bartau;

2) kerbend annotieren:
sarantī (uz burtskuoka) kādas desmit dienas vîrsū Janš. Bandavā I, 6.

Avots: ME II, 712


uzrantīt

uzrantît, kerbend annotieren auf: u. uz burtskuoka dienu skaitu Nigr.

Avots: ME IV, 371

Šķirkļa skaidrojumā (10)

norantēt

nuorantêt, = nùorantît 2 (?): (kuokus) nuorantēja jeb nuozāģēja baļķu gaŗumā Dünsb. Apakš Ziemassvētku egl. III, 64.

Avots: EH II, 80


ranka

ranka, der Einschnüt, die Kerbe Wid.; der Streifen, Strich; (Kreuzb.) die Falte: paknapa ce̦pure iespiež pierē lielu ranku Sassm. rankas (blaces) aude̦klā Hen. Dieses rank- neben rant- in rantît; aus rantk-?

Avots: ME III, 477


ranstīt

ran̂stît 2 , -ĩju,

1) "teilen":
r. salmus Dond.;

2) aufschichten:
r. žagarus vai malku Dond.;

3) wiederholt kerben:
kamē̦r lielie ranta baļķi, puikas ran̂stī 2 mietu Nigr.; vgl. rantît.

Avots: ME III, 477


ransts

rañsts (li. rą̃stas "ein abgehauenes Ende eines runden Baumstammes") Sassm., Gold., Erwahlen, ran̂sts 2 od. ransta Dond., = pants, grē̦da, die Schicht: vienu ranstu labības iekŗāvu šķūnī; kraut malku ranstā Dond., Sassm. Ein Kuronismus; zu rantît.

Avots: ME III, 477


ranta

rañta Kursiten, Lautb., rañte Gr.-Essern, Dond., die Kerbe, der Streifen Gr.-Essern: ar zābaka papēdi iecirst sniega garuozā rañtas Janš. Dzimtene V, 177; "vìle" Bauske. Nebst li. rantas "die Kerbe" zu rantît.

Avots: ME III, 477


rantīt

ran̂tît 2 Līn., BL, Nigr., Dond., Lautb., -u, -ĩju,

1) rantît A.-Autz, quer durchhauen, durchschneiden
U.; abhauen Bielenstein Holzb.; (ran̂tît 2 ) mit einem stumpfen Beil hauen Dunika; kerben, scheiden (für schneiden?) U.: gādājis kuokus, un akmeņus līdz ranta un skalda, lai mežmala trīc Janš.; "= ramstīt 3" Neuenb., Kalleten. Sprw.: kad rantīs, tad redzēs Ugalen, Pas. l, 316 aus Dond., wenn man schneiden wird, so wird man sehen; etwa: Probieren geht über Studieren Biel. n. U.;

2) (gleichsam hackend) jedes Wort deutlich aussprechend vorlesen:
Indriķis gaŗuo sprediķi nuo lielā Manceļa kā rantît nuorantīja Janš. Dzimtene 2 III, 293;

3) bearbeiten:
rudzu lauku Ar.; "pūlēties": tur nu gan tev būs, kuo rañtît Neuenb.;

4) tüchtig prügeln
Dond. Ein Kuronismus resp. Lituanismus (vgl. li. rantýti "mehrfach kerben") fürs echtle. ruotît.

Avots: ME III, 477, 478


renst

renst,

1) (ein Stück Holz) mit dem Beil quer durchspalten
Rutzau, N.- und Ober-Bartau; ren̂st 2 , hauen (bes. einen wachsenden Baum) Dunika;

2) ren̂st 2 Karls. "= riest". Wohl als ein Kuronismus identisch mit li. rę̃sti (prs. renčiù) "kerben"; vgl. rantît.

Avots: ME III, 511


rotīt

II ruotît (li. rantýti "mehrfach kerben") Sauken n. U., = rantît, quer durchhauen, durchschneiden; kerben, scheiden; rùotît2 Warkl., = rũtêt 1. Zu riest IV, renst, rantît, li. rintỹs "Kerbe", woneben li. rándas "Strieme, Narbe", vgl. Persson Beitr. 773 und Lewy PBrB. XXXII, 141.

Avots: ME III, 584


saramīt

saramtît Frauenb., = sarantît 1: s. kuoku īsākuos gabaluos. s. labi daudz žagaru.

Avots: EH XVI, 440


sarenst

II sareñst od. saren̂st 2 Dunika "= sarantît": s. daudz kuoku.

Avots: EH XVI, 441