Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'rdeklis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'rdeklis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (19)

ārdeklis

ā`rdeklis: Plur. ā`rdekļi 2 Saikava.

Avots: EH I, 194


ārdeklis

ā`rdeklis Golg., ā`rdîklis Wolm., ārdīklas Grob., Mistgabel mit zwei Zinken, mit der man auf dem Acker den Dünger ausbreitet (ārda). iet kā ārdeklis, stossend, zerstörend C., Smilt.

Avots: ME I, 241


birdeklis

bìrdeklis 2 ,

1) Schneewetter, wenn der Schnee in klelnen Flocken fällt
PV.;

2) einer, der aus Geiz od. Ungeschicktheit ein bestimmtes Pensum nicht auf einmal, sondern allmählich schüttet
PV.: šis buodnieks ir tāds b.: uz reizes nevar nuosvērt, pamazām birdeklē, lai nuosvē̦rtu uz acs:

3) was geschüttet wird oder heruntergeschöttet ist
PV.

Avots: EH I, 220


dardeklis

[dardeklis, die Klapper, das Signalbrett Wid.; was im Bewegen schnarrt U.]

Avots: ME I, 439


dārdeklis

dãrdeklis [C.], etwas Schnarrendes, Knarrendes, das Geröll: tautas guoda nievātājus grauji pē̦rkuoņa dārdekļiem Aus.

Avots: ME I, 447


dzirdeklis

I dzirdeklis, dzirdekslis [BW. VI, S. 162], dzirduklis, dzirdulis, [acc. s. dzirduokli BW. VI, S. 161], das Ohr (in der Rätselsprache): susuriņš luopus dze̦n gar dzirdekli (Var.: dzirdukli. dzirduli) RKr. VII, 1175, [BW. VI, S. 161. dzìrdeklis 2, das Gehör Warkh.]

Avots: ME I, 552


dzirdeklis

[II dzirdeklis Ruj., ein aufgetränktes Lamm.]

Avots: ME I, 552


kārdeklis

kãrdeklis, das Verührerische, Versuchliche: beidzuot izcels kārdekļa rubli gaismā A. XI, 155.

Avots: ME II, 195


mērdeklis

mẽrdeklis [MSil.],

1) ein Mittel zum Abmergeln:
sapuvis siens ir zirgu mērdeklis, faules Heu ist ein langsames Gift für die Pferde Hug. kāds burvības mērdeklis: viens piliens pieliets naidnieka kausam; tas nīkst un nīkst Rainis; [mḕrdeklis 2 Warkl., mêrde 2 Bauske, mẽrdeklis, Giftmittel zum Ausrotten von Ratten, Katzen (Stuhrhof) oder Fliegen (Prawingen);

2) ein ganz abgemagertes Lebewesen
Lettg., Treiden, Lutringen, Ruhental (mẽrdeklis), Salis, Seppkull (mêrdeklis 2), Bers., N. - Peb. (mḕrdeklis und mērdēklis), Warkh., Warkl. (mḕ̦rde̦kls 2), Sessw., Selsau, N. - Schwanb. u. a.;

3) mẽrdeklis Kabillen "ein aufdringlicher Mensch".] Zu mērdêt.

Avots: ME II, 617, 618



pirdeklis

pirdeklis,

1) feines, aus Hede gesponnenes Garn, das lelcht reisst; etwas nicht Vorhaltendes überhaupt:
kuo nu vērpi tādu pirdekli? Vīt.;

2) ein Mensch, der seine Arbeit eilig, aber nicht gründlich tut
Vīt.

Avots: ME III, 222


sirdeklis

sir̂deklis 2 L., ein Hitzkopf Salis, Lems. n. U.

Avots: ME III, 842


smerdeklis

smer̂deklis: luopi! suņi! smerdekļi! A. Upītis Laikmetu griežos 1, 64.

Avots: EH II, 536


smirdeklis

smir̂deklis C., PS., Memelshof, smir̂dê̦kls Gr.-Buschhof, was oder wer Gestank verbreitet; plur. smirdekļi, Unrat U.

Avots: ME III, 965



spurdeklis

spurdeklis,

1) der Kreisel:
vilciņa jeb spurdekļa grìešana Antrop. II, 120;

2) ein Unruhiger, Unbändiger
(mit ur̃ ) Nigr. Wohl zu li. spurdė´ti PFB. LXV, 322 "spurzdė´ti".

Avots: ME III, 1030


spurdeklis

spur̃dulis, f. -le, ein unruhiges, sich widersetzendes Wesen: ve̦ci vīri tādas jaunas spurdules pruot vis˙labāki valdīt Janš. Dzimtene V, 100. Wohl zu spurdeklis.

Avots: ME III, 1030


urdeklis

ùrdeklis 2 Vīt., = urda 2: urdeklī vien jādzīvuo: pastāvīgi urda.

Avots: ME IV, 302


Šķirkļa skaidrojumā (10)

ārdīklas

ārdīklas (unfer ā`rdeklis): Sing. ãrdîkla 2 Dunika: mē̦tādama... savu ārdīklu Azand. 26 (neben dem acc. pl. ārdīklas 25).

Avots: EH I, 194


ārdīklis

ā`rdîklis (unter ā`rdeklis): ârdiklis 2 Seyershof, Plur. ãrdikļi Salis, (mit ā`r 2 ) Mahlup, ā`rdiklīši Ramkau.

Avots: EH I, 194




dzirdoklis

dzirduoklis, ein Lamm od. Kalb. das getränkt wird Karls., [Grawendahl]; s. auch dzirdeklis.

Avots: ME I, 553


dzirdoklis

II dzirduoklis (s. unter dzirdeklis I): das Innere des Ohrs (in. einem handschriftl. Vokabular).

Avots: EH I, 359


dzirduklis

I dzirduklis, dzirdulis, s. dzirdeklis,

Avots: ME I, 553


parkas

I parkas: auch (mit ar̂ 2 ) Ramkau; Demin. parkiņas Ķegums, = ā`rdeklis.

Avots: EH XIII, 168


smirdoņa

smirduoņa,

1) Gestank:
nuo . . . smagās smirduoņas Skalbe Stari 1907, S. 735. tāda smirduoņa, ka ne tuvienē nevar pieiet;

2) = rdeklis">smirdeklis: tu ruokā pajēmi tādu smirduoņu! Gr.-Buschhof. tu esi smirduoņa 2 nuo cilvē̦ka! Dond.

Avots: ME III, 966


spurgt

I spur̂gt 2 Lin., spurgt U., Praes. spurgstu od. spurdzu, Praet. spurgu od. spurdzu,

1) prs. spur̂gstu 2 Selg., Bauske, Arrasch, (mit ùr 2 ) Lis., Gr.Buschhof oder spur̂dzu 2 Dunika, (mit ur̂) Adleenen, (mit ur̃) Wandsen, Ruj., (mit ùr 2 ) Warkl., prt. spur̂dzu 2 Selg., Bauske, Arrasch, Dunika, (mit ur̃) Adleenen, (mit ur̃) Wandsen, Ruj., (mit ùr 2 ) Lis., Gr.-Buschhof, Warkl., auch spurdzêt, -u, -ẽju, schwirren
U.; sich in der Luft drehend (u. dabei einen gewissen Laut von sich gebend) leuchten, glänzen (spur̃dzēt) Dunika: zīlīte spurdz, das Meischen läuft und schwirrt mit den Flügeln U. zīlīte spurdzēja pa zariem MWM. VI, 120. pār tevi zvirbulis spurdz IX, 855. spurdz cīrulis Apsk. v. J. 1903, S. 220. baluodīši spurdz ap viņa... galvu U. b. 85, 11. aiz ple̦ciem spārni spurdza ebenda. kalpuonītes... spurdza atpakal kruogā Seibolt. spurdzeklis spurgdams riņkī griežas Lasd. gane vērpj, ka spurdz vien JK. V,143; Pas. IV, 419 (aus Gramsden);

2) das Wasser aus dem Munde spritzen
U.; spritzen (intr.), prusten: ģīmi mazgādams viņš spur̂dza 2 tik dikti, ka bē̦rni... atmuodās Janš. Dzimtene 2 I, 80; pār uoļiem spuožas lāsas spurdz MWM. IX, 101. Refl. -tiês in pretī spurgties, widerstreben, widersprechen: par ezi... saucam katru, kas tūdaļ jau mīļuo pretī spurgties uotram Etn. III, 181. In der Bed. 2 wohl zu li. sparginù "duodu spraginė´ti" (bei Būga KSn. I, 106), mnd. sparken "Funken sprühen" u. a., vgl. Persson Beitr. 868 f. und Bezzenberger BB. XVII, 214. Hierher am Ende auch spurgties, wenn etwa von der Bed. "zappeln" auszugehen ist, vgl. auch spurga 3, spurdzinât(iês). Zu spurgt 1 vgl. spurdeklis, sowie die Bemerkung Waldes Vrgl. Wrtb. II, 673 (wo spurgt fürs falsche spargt einzusetzen ist).

Avots: ME III, 1031, 1032