Paplašinātā meklēšana

‡ apkā`rtuôt,

1) = ‡ apkartât: tauki apkārtuoti Bauske u. a.;

2) bedienen ("прислуживать")
Spr.;

3) in Ordnung bringen
Libau: a. mājas.

Avots: EH I, 91

apmārtuôt (zu mārte) RKr. XVI, 177 und 190 (aus Rutzau), das Haar der Neuvermählten am Hochzeitstag nach Frauenart ordnen und ihr den Kopfputz der Frauen aufsetzen.

Avots: ME I, 105

atkā`rtuôt [li. atkartóti und atsikartúoti], tr., wiederholen * G. All.: apciemuojumu; sarunu LP. VII, 379, uzde̦vumu. Refl. -tiês, sich wiederholen: tas atkārtuojas trīs reizes BW. III, 1, 54; atkātruojums, die Wiederholung.

Avots: ME I, 166

burtuôt,* [bur̃têt Salis], buchstabieren: bē̦rns jau pruot burtuot.

Avots: ME I, 355

‡ divkā`rtuôtiês, sich verdoppeln: manas dusmas divkārtuojās Ezeriņš Leijerkaste II, 69.

Avots: EH I, 323

ìekā`rtuôt, einrichten: dabā nu tas tâ ir iekārtuots A. v. J. 1896, S. 649. Refl. - tiês, sich Einrichtung: iekārtuõjums,

1) die Einrichtung:
iekārtuojums bagāts Brig. Ceļa jūtīs 5;

2) die Ordnung:
teikuma periodiem duod vajadzīguo iekārtuojumu Konv. ² 566.

Avots: ME II, 27

izburtuôt ,* herausbuchstabieren, entziffern: izburtuo: ķe̦pa Stari II, 971. izb. hieroglifiskās zīmes MWM.

Avots: ME I, 720

‡ izkā`rtuôt (unter izkā`rtât), ‡

3) erklaren:
mēs viņiem skaidrs neizkārtuojām, ka ... Frauenb. viņš man visu gribēja izkārtet, kâ lai es daru Strasden.

Avots: EH I, 455

kā`rtuôt, s. kā`rtât.

Avots: ME II, 202

I kā`rtuôt,

1): auch (mit â ² ) Seyershof;

3): ģīmis nuo karstuma kārtuo Stenden.

Avots: EH I, 605

‡ *II kãrtuôt, zu erschliessen aus àiz-kãrtuôt (unter àizkãrtņuôt).

Avots: EH I, 605

mārtuôt, = mičuot, der jungen Frau die Haube aufsetzen: mārtuošanu izdara kāda jauniķa klātu radeniece (sieva) un kāda mārtes īsteniece (sieva) tādā kārtā: nuoje̦m mārtei kaspinus, sasuk kasas (= bizes) uz pieri, uzsien kusku un uzliek galvā apgubeni Rutzau n. RKr. XVI, 190. [Vgl. li. apmartóti bei Bezzenberger Lit. Forsch. 139.]

Avots: ME II, 585

nùokā`rtuôt,

1): turēties pret turku nuokārtuotuo armiju Pumpurs Raksti II, 181;

2): ģīmis nuokārtuo viss, āda iet nuost Orellen, Segew.

Avots: EH II, 53

nùokā`rtuôt, nùolā`rtât,

1) tr., endgültig ordnen, regeln:
naudas lietas LP. VII, 216. pats spē̦ku nuokārtuojuot A. XVII, 324;

2) intr., streifig werden, belegt sein, (vom Wetter) rauh werden:
mēle nuokārtuojusi Konv. ² 2085. Refl. - tiês:

1) = nùokā`rtuôt 2: seja nuokārtājusies MWM. VIII, 125. ģimis it kâ nuokārtājies VIII, 42;

2) sich regeln:
kamē̦r šai ziņā lieta nuokārtuojas Kundz.

Avots: ME II, 796, 797

nùokãrtuôt, s. nùokãršuôt.

Avots: ME II, 797

nùosā`rtuôt,

1): vīnstīgām, kas agruo salnu nuosārtuotas Daugava 1936, S. 105; ‡

2) intr., rötlich (rot) werden:
kuoku lapas bija nuosārtuojušas Vanagu ligzda 182. ‡ Refl. -tiês, sich rötlich (rot) färben : nuosārtuojusies un nuobalsinājusies kâ lelle Jauns. Augšz. 211. jau rīta puse nuosārtuojusies; lēks drīzi saule Vank.

Avots: EH II, 84

nùosā`rtuôt, tr., rötlich machen; im Gesicht rot machen; nuosārtuošanas diena, ein gewisser Tag, da sie vermutlich bei Bier und Branntwein sich rote Gesichter zulegen L.

Avots: ME II, 844

pakā`rtuôt, tr.,

1) ein wenig ordnen, in Ordnung bringen:
kundze šuo tuo pakārtuoja apģē̦rbā AU. ar nagiem pakārtuoti mati Duomas II, 37;

2) unterordnen, subordinieren in der Gramm.:
teikumus; pakārtuots teikums, ein subordinierter Satz; pakārtuojamie saikļi, subordinierende Konjunktionen.

Avots: ME III, 44

pãrkā`rtuôt, tr., um-, überordnen: Speranskis viņas kārtību pārkārtuojis Pürs III, 8.

Avots: ME III, 160

pìekā`rtuôt, koordinieren.

Avots: ME III, 257

sakā`rtuôt, sakā`rtât,

1) sakārtāt, tr., zum zweitenmal pflügen, zwiebrachen:
vai jūs jau sakārtājāt zemi rudziem? Frauenb.;

2) tr., ordnen, zu rechtlegen, zurechtmachen:
tie iebruka leišu nesakārtuotuos pulkuos LP. VII, 472. lapas sakārtuotas rozetēs Konv.2 447. tev kruonis šķībi, - ļauj tuo sakārtuot! Rainis. sakārtā nu visu uz ceļu! Serben;

3) "jem. nach dem Sinn tun"
Spr. Refl. -tiês, sich ordnen, sich zurechtmachen.

Avots: ME II, 648

II sā`rtuôt, rot schminken Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "schminken"): ar krāsli s.

Avots: EH XVI, 473

II sā`rtuôt C., sãrtuôt Siuxt, I) tr., röten U.: blāzma sārtuo debešus Skalbe. austra saviem ruožu pirkstiem mākuonīšus sārtuoja Asp.;

2) intr., erröten
L., rot werden U.: viņa vaigs sārtuo, rötet sich U. tur re̦dz... brūklenes sārtuojam Janš. rīt bālēs, kas pašu˙laik vēl sārtuo krašņumā Juris Brasa 427. Refl. -tiês, sich röten, sich verzfärben L.: tev vaidziņi sārtuojas skaisti Janš. viņam sārtuojās . . . ausu gali MWM. X, 481. debess sārtuojas A. v. J. I903, S. 99. jau sārtuojas ziemsvē̦tku rīts Vēr. v. J. 1904, S. 388. Subst. sārtuošanas diena, ein Tag, an dem sich die Letten rote Gesichter anlegen L., St.

Avots: ME III, 808

sasārtuôt, aufschichten, aufhäufen: s. žagarus čupā Golg., Warkl.

Avots: ME III, 728

sasārtuôtiês,

1) sich röten:
debess sasārtuojas Salis;

2) sich berauschen
Jürg.

Avots: ME III, 728

šē̦rtuôt Wid., = šertēt.

Avots: ME IV, 17

uzkā`rtuôt, ‡

2) = uzkā`rtât (mit âr ² ) Seyershof.

Avots: EH II, 724

uzkā`rtuôt, aufräumen: Marija sāk istabu uzkārtuot Puriņš Nauda 10. uzkārtuošu kambarus U. b. 104, 37.

Avots: ME IV, 341

‡ vartuôt P. Alunāns "eigenmächtig benutzen"; ja gribat, es jums duošu, - vartuojati (gebraucht!) mūžiņā! BW. 8539, 11 (aus Grafental, Bauske). Aus li. vartóti dass.?

Avots: EH II, 758

‡ vārtuôt BW. 8603, 13 var. (aus Mesoten), = ‡ vartuôt, gebrauchen.

Avots: EH II, 765

vẽ̦rtuôt Frauenb.,

1) sich balgen, toben, unruhig sein (von kleinen Kindern, jungen Hunden, Füllen gesagt);

2) faulenzen.

Avots: ME IV, 568

žàrtuôt ² Gr. - Buschh., spassen, scherzen Spr., Wid., Lubn. n. Etn. II, 97, Bers., Gr. - Buschh., Sessw., Wessen; lachen Sessw.; viel sprechen Sessw.: sirmgalvis... žartuoja, smējās Poruk V, 109. nežartuo ar mums! Kra. Vīt. 39. kuo nu niekus žartuo! stāsti labāk nuopietni! Kaudz. Jaunie mērn. laiki III, 103. neņem par ļaunu! es jau tik žartuoju Wessen. Refl. -tiês, scherzweise auslachen Gr. - Buschh.

Avots: ME IV, 789

àizkãrtņuôt, auch àizkãrtuôt, mit Schranken, mit einem Vorhang, Schlagbaum versehen Serb., Bers., Aps.

Avots: ME I, 31

izkā`rtât, izkā`rtuôt,

1) aussortieren, in Ordnung bringen:
dzīparus, ābuolus;

2) (auch izkārtavuôt Spr.) jem. zu Gefallen tun
Spr.

Avots: ME I, 750

kā`rtât, - ãju, kā`rtuôt,

1) zum zweiten Mal pflügen, zwiebrachen
[li. kartóti dass.]: zemi;

2) gew. kārtuot, ordnen, ir Ordnung bringen:
viņa stāvēja pie atvē̦rta skapja un tanī kuo kārtuoja Saul.;

3) intr., schelfern:
ģīmis kārtā (Behnen), kārtuo (N. - Kmph.) āda. Refl. kārtuôtiês, sich ordnen, in Ordnung kommen: duomas pamazām kārtuojās Niedra. Zu kā`rta, cìrst. [Zur Bed. 1 vgl. ačech. črtadlo "Pflugmesser."]

Avots: ME II, 201

nùokãršuôt [Lis.], nuokãrtuôt Spr., tr., mit Stangen belegen: klēts bij nuokāršuota, vēl nejumta Niedra.

Avots: ME II, 796

pasā`rtinât,* pasā`rtuôt, tr., etwas rot machen, schminken: vaigus. Refl. -tiês, sich schminken.

Avots: ME III, 96

reicît Wid., = raicît; "=reitît (sakārtuôt)" (?) Vank.

Avots: ME III, 505

reitît "sakãrtuôt" (?) Vank.; "vaguot (kartupeļu lauku)" Laud.; (auch reitêt) "sadalīt (tīrumu) birzēs, lai atrastu vidu, nuo kurienes sākt art" Sessw.; "= raitît 3" Sauken.

Avots: ME III, 506

sakā`rtât, s. sakā`rtuôt.

Avots: ME II, 648

‡ sârtîtiês ² AP., = sā`rtuôtiês: meteņdien iet meitas s. uz kruogu (t. i. iedzert), lai būtu sārti vaigi.

Avots: EH XVI, 473

šertêt U., -ẽju, še̦rtuôt U., Bers., scherzen.

Avots: ME IV, 17