I rukš(ķ)êt, s. rukstêt.

Avots: ME III, 557

I rukšķêt: auch Siuxt; cūka rukšķ, kad tā guļ un tuo uzrunā, vai arī kad tā baŗuo sivē̦nus Grünw. ‡ Refl. -tiês, dass. Siuxt.

Avots: EH II, 383

II rukšķêt Spr., sich beschmutzen, besudeln, im Schmutz wühlen.

Avots: ME III, 557