ruķis

ruķis,

1) "?": meitas mani melni sauca, rukīt[i] (Var.: rūķīti, druķīti) manu kumeliņu BW. 11308 var.;

2) ein rundliches, wohlgenährtes Kindchen
Golg.;

3) "kruķis" (?) A. Schwanb.

Avots: ME III, 557


ruķis

ruķis,

1): auch BW. 20017, l var.;

4) eine grosse Brotschnitte
Sauken.

Avots: EH II, 383