Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'ruķis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'ruķis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (12)

abruķis

abruķis Ramkau, eine Stütze der zentralen Holzstange des Heuschobers.

Avots: EH I, 1


druķis

druķis, ein kurzer, gedrungener Klepper, ein kleiner, stämmiger Kerl Mag. II, 3, 117. Līniņ Wain.: meitas mani dullu sauca, druķi manu kumeliņu BW. 20017, 1; 11308. [Zu drukns.]

Avots: ME I, 503


kruķis

kruķis,

1): "ein Brettchen an einem Stiel, womit Korn, Kohlen u. dergl. zusammengeschoben werden"
Iw.;

2) "ein Arbeiter"
Frauenb.: kaimiņš salīdzis divus kruķus uz visu gadu.

Avots: EH I, 659


kruķis

kruķis, die Krücke, die Ofengabel: vai tu man meitu duosi, vai ar kruķi (Var.: skruķi) pavadīsi BW. 13955, 1. Sprw.: ar kāsi ve̦lkams, ar kruķi stumjams sagt man von einem Saumseligen; elles od. ve̦lna kruķis, ein Hollenbrand. Das Demin. kruķītis,

a) der obere Griff der Sense für die linke Hand
Grünh.;

b) die hornformigen Enden der Haspel, auf welche das Garn gewunden wird
Grünh.;

c) ein krückenformiger, zum Zaubern verwandter Teil eines Froschgerippes
(vgl. kāsītis). - [Nebst li. krùkis "Krücke" aus mnd. krucke.]

Avots: ME II, 286


kruķiski

kruķiski, Adv., schiebend Frauenb.

Avots: EH I, 659


pabruķis

pabruķis Ramkau, eine Art Holzfundament: kad nav pamaku, tad būvei stūŗuos paliek kuokus; tuos sauc par pabruķi. pabruķus nuovāc, kad liek īstuos pamatus. Vgl. pabruģis.

Avots: EH II, 122


ruķis

ruķis,

1): auch BW. 20017, l var.;

4) eine grosse Brotschnitte
Sauken.

Avots: EH II, 383


ruķis

ruķis,

1) "?": meitas mani melni sauca, rukīt[i] (Var.: rūķīti, druķīti) manu kumeliņu BW. 11308 var.;

2) ein rundliches, wohlgenährtes Kindchen
Golg.;

3) "kruķis" (?) A. Schwanb.

Avots: ME III, 557


skruķis

skruķis: auch BW. 20929 (aus Lettin und Līvāni), 23334, 4 (aus Ruj.), Alswig, AP., Borchow, C., Daudsewas, Fest., Gr.-Buschh., Kalupe, Kegeln, Lemb., Liepna, Lubn., Marzen, Nerft, N.-Peb., Oknist, Ramkau, Selb., Sessw., Smilt., Trik., Wessen, Višķi,

1): auch Kaltenbr., Seyershof, Sonnaxt, Warkl.;

2): ve̦lna skruķi (auf Räuber bezogen)
Pas. XV, 285 (aus Sessw.); "ve̦cs, neveikls kustuonis, cilvē̦ks, lieta" Seyershof; ‡

3) ein Gerät (ein etwa 2 Fuss langes und 1
/ 2 Fuss breites Brettchen mit einem Stiel in der Mitte) zum Abscharren des Weges od. Hofes od. zum Zusammenscharren des ausgedroschenen (noch nicht gewindigten) Getreides Nötk.; ‡

4) die Krücke
Lettg. n. BielU.: klibais uzkāp[j] aklajam ar visiern saviem skruķiem uz platās muguras Bankins Šis un tas I, 1. kab tu sazaliektib kai s. (poln. "jak hak") Ulanowska Łotysze 11.

Avots: EH II, 513


skruķis

skruķis Mar. n. RKr. XVII, 132; Sussei n. FBR. VII, 139, Holmhof,

1) die Ofenkrücke
U., Jerküll n. Etn. I, 114, Karls., A.-Ottenhof, KL: ar skruķi aprausdama uogles krāsnī A. XXI, 799. aizdurvē snauda krāsns sluota, maizes lāpsta un skruķis Jauns. ķer vē̦zas, . . . mietus un skruķus un skrien vilka sistu Pas. I, 148 (aus Birzgale). spieķis salīka kâ skruķis LP. VI, 462;

2) ve̦lna skruķis, ein Schimpfwort
A.Ottenhof. Vgl. kruķis.

Avots: ME III, 898


skruķiski

skruķiski vilkties Seyershof, auf eine Krücke od. auf Krücken gestützt sich weiter schleppen.

Avots: EH II, 513


Šķirkļa skaidrojumā (7)

elle

el˜le, elne [Wessen], BW. 22277, LP. VI, 1, 541, [Le. Gr. 177], die Hölle: Sprw. uz elli kâ pa laipu. vai ellē, vai debesīs - kad tik pulkā! kad kungam darba trūkst, kad ellē muoku? Etn. III, 43. ej ellē mālus mīt, sagt man, wenn sich jemand ungefragt in die Rede mischt Etn. II, 63. kur ellē viņš ir? wo, zum Henker, ist er? U. elle pagale, elles prauls, elles gabals, elles (s)kruķis, ein Höllenbrand, elles strāķe, der Höllenpfuhl n. U. [Aus mnd. helle.]

Avots: ME I, 568


ieliecenis

ìeliecenis, ein Haken (?): tam (= mietam) galā bija dzelzs ie. tas bija krāsns slaukāmais skruķis Ciema spīg. 71.

Avots: EH I, 527


mukt

mukt,

1): auch Dunika, u. a.; riteņi ratiem mùk 2 nuost Sonnaxt, skruķis mùkst 2 (= mūk) zemē Warkl: kad ap ragiem sien virvi, tad mukst (für
mūk) zemē Zvirgzdine;

2): auch AP., Dunika, Seyershof, Siuxt; zirgs vis tur neies, kur mūk stipri KatrE.;

3): auch AP., Dunika (in D. ist bêgt fremd), Siuxt u. a. ‡ Refl. -tiês Kand., = mukt 2: tai purvā zirgs mūkas iekšā.

Avots: EH I, 830


pažags

pažags (unter pažaga): auch (Besenstiel) Lubn. n. Etn. II, 17, (Ofenbesen) Auleja, Kaltenbr., Linden in Kurl., ("krāsns slaukāmais kruķis") Krāslava, Warkh.: atzasēja Jāns re̦tuo bārzdu; būs ... bābām pažagus taisīt Tdz. 57221.

Avots: EH XIII, 193


pažarka

pažarka Lesten, = pažaga ("krāsns kruķis").

Avots: EH XIII, 194



žurds

žur̃ds Jürg., eine dickere Stange; Demin. žur̃diņš Jürg., eine kleine Stange Pernigel, "mazs kruķis"; žurds Ascher., Sermus, Plur. žur̃di Nötk., Sermus, ästige Stangen zum Aufschichten von Klee, Getreide usw.; žur̃di Salisb., Reisig zum Brennen; žùrdi 2 Sunzel "ārdi rijā"; žurdi U., Vīt., (mit ur̃ ) Kosenhof, Nötk., žurdiņi U., Zaunspricker; žurdi Jürg. n. U., ein Zaun: raganas jāj uz kuoka zirgiem: žurdiem, nūjām LP. VII, 600. nav ne˙kādas lāga malkas, ir tik tādi žurdi (= tievi kuociņi) vien Vīt. nav jau malkas, tādi žurdi vien ir Salisb. žurdiņu sē̦ta, ein Sprickerzaun Livl. n. Mag. IV, 2, 143, U., ein Zaun aus liegenden Holzscheiten Smilt. n. U.

Avots: ME IV, 833