gnīda
gnĩda,
1): tava bārda gnīdu pilna BW. 13056, 1 var.;
2): auch Dunika, Rutzau; "mazs, tūļīgs cilvē̦ks vai dzīvnieks" Sonnaxt; ein faules, langsames Pferd Dond.; ‡
4) gnìdas 2 Skaista, Warkl., der Schinn;
‡
5) gnìdas 2 Warkl. "sīki kukaiņi, knišļi".
Avots: EH I, 396
1): tava bārda gnīdu pilna BW. 13056, 1 var.;
2): auch Dunika, Rutzau; "mazs, tūļīgs cilvē̦ks vai dzīvnieks" Sonnaxt; ein faules, langsames Pferd Dond.; ‡
4) gnìdas 2 Skaista, Warkl., der Schinn;
‡
5) gnìdas 2 Warkl. "sīki kukaiņi, knišļi".
Avots: EH I, 396