Paplašinātā meklēšana

būbējums: kad piens (vai sūkalas) ilgāki stāv, tad tam tādi bũbējumi pa virsu Siuxt. Zur Ftymologie vgl. allenfalls Wood Post-consonautal w 9 und 11, sowie le. ûbêt und sūbêt.

Avots: EH I, 256

[nùoloskât Dond., abschlürfen, wegschlürfen: visu labumu nuoloskājis, tik sūkalas vien palikušas.]

Avots: ME II, 813

nùotecêt,

2): upītē nuomazgāju ... asariņas, lai nuote̦k (Var.: aizte̦k) kâ upīte BW. 4320;

3): ierauga tuo (scil.: egles stumbru) nuotecējušu ar mīkstām ... sviķu svecēm Janš. Līgava II, 189; ‡

5) untergehen (von der Sonne):
druvā man saule lēca, druvā saule nuotecēja (Var.: nuorietēja) BW. 5777, 12 var.; ‡

6) sich einheiraten (vom Mann gesagt)
Perwelk. Refl. -tiês, ‡

3) abfliessen, ablaufen:
izvelc ķērnītes tapiņas, lai sūkalas notekas! Siuxt. lai upīte nuozate̦k ("?") Tdz. 48550, 2.

Avots: EH II, 99

paļubinât, tr., etwas knillen: paļubini drānu, lai sūkalas te̦k cauri! Dond.

Avots: ME III, 65

rẽ̦me̦ns Ruj., = re̦mde̦ns, lau, lauwarm: pakur mazu uguntiņu, lai pienam sūkalas paliek rē̦me̦nas! Naud. n. Etn. II, 129, Gold.

Avots: ME III, 520

sùkala ² , ‡

2) "liess šķidrums" Seyershof: citreiz ieduod kādu sûkalu ² dzert, - tas ne˙kas luopam nav; Saft, Flüssigkeit
(mit ù ² ) Zvirgzdine: pavasarī nuo bē̦rziem te̦k daudz sūkalas. nuoplēšu ruokai ādu, - iet s. (Lymphe). - Plur. sũkalas - auch AP., (mit û ² ) Frauenb.; kas jums mājās sūkalas ēdīs? BW. 19318. man pieniņš, citiem ... sūkaliņas 28944.

Avots: EH II, 607

sùkala ² ein Tropfen, ein Weniges Ar.: spaņģī navā nei sūkalas ūdens Mar. n. RKr. XV, 138. Plur. sūkalas C., PS., Frauenb., sùkalas Neuenb., (mit û ² ) Dond., Selg., Kandau, Widdrisch, Gr. - Essern, Salis, Arrasch, Jürg., Siuxt, Bauske, Iw., Līn., Karls., Molken U., Bielenstein Holzb. 326; asiņu sūkalas, Blutserum MWM. VI, 315 und Vēr. II, 45. Nebst li. sunkalai (bei Bezzenberger Lit. Forsch. 179) "Molken" zu sùkt.

Avots: ME III, 1131

sūkulas L., sūkuli L, oder sūkuls St., U., = sūkalas, Molken.

Avots: ME III, 1132

sukuls Wid., = sūkuls, sūkalas, Molken.

Avots: ME III, 1118

sula: me̦lnā s. - auch Siuxt; ein kleines Quantum einer Flüssigkeit ebenda; eine ziemlich flüssige Speise ebenda: jāizvāra miltu suliņa; jede Flüssigkeit Salis: kad maize ir, tad kādu, sulu piestrēbj klāt; sviesta sulas Ramkau, = panijas; "zilās suliņas" ir skaidras, zilas sulas, kas atdziestuot nuostājas virsū, ja uzvāra piena sulas Ramkau; suliņas "sūkalas" AP.; "zilās suliņas" atdalās nuo biezpiena (pēc rūgušpiena sildīšanas) ebenda; biezuopienu silduot atdalās suliņas Fest. mātei gaļa, bē̦rniem s. bļuodiņā BW. 2186. apšu s. 4426, 2 var. sēņu s. 26551, 5 var. arājam piena sulas 32462. tē̦vam gaļiņa, ... bē̦rnam suliņa 2186, 2. suliņās mazgājuos 2929 var.

Avots: EH II, 602

sùmala ² Fest., ein Krümchen, ein Wenig Wid.; sùmalas ² Fehgen, = sūkalas: tur nuo kāda miklumiņa ne skripatas, ne mazākās sūmaliņas Vīt. 21. bites izsūkušas beidzamuo sūmalu me̦dus Fest.

Avots: ME III, 1132

uzstrèbt: pāris kaŗuotītes uzstrēbis Pas. XII, 483. ē̦zdami un uzstrē̦bdami sūkalas Jürgens 137. Refl. -tiês: ē̦dat zirņus un uzstreb[j]aties Jürgens 136. u. skābu putru virsū Erlaa, Orellen.

Avots: EH II, 735

vanckas "?": "vanckāt" nuozīmē - piena sūkalas, paniņas resp. vanckas dzert N.-Peb.

Avots: ME IV, 469

vanckât, -ãju,

1) "kaut kuo darīt" Saikava; "eilig tun" (mit àn ² ) Kreuzb.; "strauji kaut kuo darīt (vanckât und vanskât) Fehteln, Stockm.; "(etwas) zu tun anfangen" Golg.; "stiprā mē̦rā, nebēdīgi kaut kuo darīt" Sessw.: vai es varēšu sākt pļaut? - vanskā tikai vaļā! Fehteln, Stockm. re, kâ šie vanckā ar pļaušanu! Saikava. ņem tu ar cirvi ruokā un vanckā vaļā! ebenda. viņi vanckāja ar ēšanu cauru nakti Sessw. vanckāja kārtis (spielten Karten) ebenda;

2) schlagen
Aahof, Sessw., (mit àn ² ) Golg., KatrE., Kreuzb., Lubn., Meiran, Saikava, Schwanb., Sonnaxt, (mit añ ) AP., prügeln (mit añ ) Nötk., (mit àn ² ) Golg., (vanskât) Oberl. n. U., (vanckât) Ramkau: tie viņu stipri bija vanckājuši Sessw.;

3) schlagend treiben, jagen
(mit àn ² ) Bers., Saikava, Sessw.; hinausjagen Kreuzb. (mit àn ² ), (vànskāt ²⁾ Wessen: saimnieks, kuolīdz piedzeŗ, vanckā sievu laukā nuo mājas Aahof, Alswig, Borchow, Rite, Saikava;

4) (gierig) essen
Sessw.; geräuschvoll fressen (von Schweinen) Erlaa; trinken ("iedzert, iemest") Lis., saufen, trinken (v. piena sūkalas, paniņas) N.-Peb.;

5) ziehen, schleppen
Bauenhof, Kremon, Seltingshof, (mit àn ² ) Alswig;

6) sich herumtreiben
Bers.: kuo tu vanckā (= vazājies, staigā) tâ vienmē̦r apkārt? Bers.;

7) klatschen
Wirgin.; schwatzen, räsonnieren (vanskât) Lind. n. U.;

8) van̂ckât Nerft "suchend zerstreuen, durcheinander werfen".

Avots: ME IV, 469

II žura (?) " = sūkalas" um Friedrichstadt.

Avots: ME IV, 832