Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'sakraut' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'sakraut' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)

sakraut

sakŗaũt, ‡

2) (von Balken ein Gebäude) aufrichten
Kaltenbr.: ustubu sakrāve, bet jumta vēl nav. Refl. -tiês,

1): visa malka sakrāvusies uz re̦gavām Pas. IX, 93.

Avots: EH XVI, 420



sakraut

sakŗaũt, sakraũt, freqn. sakŗaũstît, sakraustît Wid., tr., zusammenpacken, (zusammen) häufen, vollpacken: ve̦zumu. kâ lai es salmu ve̦zumu atkal sakrauju? Dīcm. pas. v. I, 56. sagrābtu sienu... vakaruos sakŗauj"tupešuos" Etn. lll, 103. (pļava) palika vēl juo kuoša, kad sakŗāva (Var.: sameča, sagrāba) kaudzītē BW. 28644 var. (bizes) sakrausta galvas augšā un sasien pakausī RKr. XVl, 188. Refl. sakŗaiztiês,

1) sich aufhäufen:
le̦dus gabali sakŗāvušies cits uz cita;

2) unwillkürlich aufgehäuft, vollgepackt werden:
man sakŗāvās pārāk liels ve̦zums.

Avots: ME II, 657


sakrautne

sakrautne,* ein Ort, wo etwas aufgestapelt ist; ein Stapel, Haufe; eine Ansammlung: salmu sakrautne Duomas III, 199. meklēja atskaņu virknes pārduomu, vārdgrē̦du sakrautnēm Vēr. v. J. 1904, S. 638.

Avots: ME II, 654

Šķirkļa skaidrojumā (20)

akmeņkrūts

akmeņkrûts 2 , -s Dond., ein Steinhaufen: akmeņainuos laukuos sakrautas akmeņkrūtis.

Avots: EH I, 66




gabana

gabana (li. (gabanà "ein Armvoll"), gabans [li. [gãbanas "охапка"],

1) ein Armvoll:
gabana od. gabaiņa - kušķis, cik ruoka var saņemt LP. VII, 306;

2) der Heuhaufen
Lös., Mar., Oppek., Oberkurl.: siens sakrauts gabanās; nu tik vajag tuo ielikt šķūnī Mar. sienu me̦t gabanās Etn. I, 78. viņa sāka piekasīt gabanu ceļus R. Sk. II, 160. es kâ siena gabaniņa BW. 14854. nuo trim siena gabanām sakrauj ve̦se̦lu ve̦zmu AP. kaut man būtu āra pūtusēs kâ siena gabana Druva II, 408. Dafür anderswo gew. guba;

3) im VL. gabaniņa als Epitheton des Schafes:
aitiņ, mana gabaniņa, das Wollichte n. Spr., eher wohl - das Runde (vgl. es kâ siena gabaniņa). [Wohl zu gabals, li. gãbužas "куча, сверток, горсть", gabénti "fortschaffen, bringen", ir. gabim "nehme", la. habeō "halte, habe", wruss. габаць "ergreifen, nehmen" u. a.; s. Berneker Wrtb. I, 28 f., Leskien Nom. 38, Uhlenbeck IF. XIII, 216, K. Meyer IF. XXXV, 235 ff., Trautmann Wrtb. 74.]

Kļūdu labojums:
Vii, 506 = VII, 306

Avots: ME I, 580


liciens

liciêns, ‡

2) ein einmaliges Gelegt- od. Gelassenhaben; Gelegtes:
viens l. (was man einmal gelegt hat) Bixten, C., Ermes, Kegeln, Lubn., N.-Peb., Zögenhof. viens labības l. ārduos (labības daudzums, kas sakrauts vienā rijas lāvā) Seyershof.

Avots: EH I, 740


notuļ

nuõtuļ: auch Würzau, (mit uo) Salisb.: izar n., neatstādams pavādzi! Wessen. niedru jumts, uz kuŗa čukura n. vien bija sakrauti lieli ... plieņi Plūd. Selgā.

Avots: EH II, 102


piepost

pìepuost,

1) einigermassen ordnen, säubern:
jāpiepuoš drusku istaba: ciemiņi brauc Bauske;

2) wegräumen, weglegen :
piepuos naudu nuo galda! Jürg.;

3) "puošuot (līdumu) sakraut">sakraut": puisis piepuôsis 2 divi ve̦zumi žagaru Dond., Wandsen.

Avots: ME III, 282


rida

rida,

1) rida Ramkau, Plur. ridas U., Līn., Dond., Wandsen, Stenden, Naud., Nigr., auch ridi U., allerlei Gerät, Kram:
ridas vadāt, seinen Kram (beim Umziehen) überführen U. braukā nu atkal savas ridas vadādams Neik. te nu ir sakrauta visāda rida pa kājām Ramkau. uz bēniņģi saliktas visādas ridas Nigr. ņem savas ridas nuost, lai citi tiek garām! Dond. ve̦zumi stipri purēja, un dažādas ridas klabēja un grabēja Janš. Dzimtene 2 I, 506. meklēsim pa ridām, - nezin, kur šuoreiz ciema kukuli nuoglabājis LP. V, 120. kur vien kādas ridas atradās VII, 287. kuo nu stāvi pa ridām! was stehst du im Wege, was störst du! Dond. ratiņu tu vari nest uz klēti, tas tik pa[r] ridam ir istabā ebenda;

2) ridas, Unannehmlichkeiten, Scherereien
Katzd.;

3) das Getue, die Arbeit, Mühe:
liela rida, mazs iznākums Stelp. kas tuo ridu var uzņemties! Lis. Nach Persson Beitr. 856 (vgl. auch Prellwitz Wrtb.2 156) zu raids 1, got. raidjan "anordnen", mhd. reiten "bereiten, ordnen" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II 348 f.); doch fragt es sich, ob nicht rida auf dem Verbum ridāt beruht, und dies könntc aus˙liv. ridd "reihen, ordnen, aufriumen" (vgl. estn. ridama "reihen", rida "Reihe" und dazu Thomsen Beröringer 129) entlehnt sein.

Avots: ME III, 522


sausēns

sàusē̦ns 2 Bers., Fest., sausē̦ns N. - Peb., Nötk., sausāns (mit hochle. ā aus ē̦?), ein vertrockneter (aber noch nicht abgehauener N. - Peb. n. Latv. Saule 1926, S. 411) Baum Fest.; sàusē̦ns, verdorrter Baum od. Ast. trockenes Holzstück Jürg.: čūluodami dega... sārtā sakrautie sausē̦ni Saul. I, 66. puisis uzme̦t uz uguns pa sausē̦nam III, 227. jādze̦n skuķi uz pakrasti, lai salasa sausānus Jauns. III, 281; sausē̦ni, dürres Holz od. Reisig, verdorrte Äste und dergl. Peb., Festen, Druw., Lös., Sessw., Selsau, N. - Schwanb.; "hager, schwach": saûsē̦ns 2 cilvēciņš (aus Kurl. mitgeteilt).

Avots: ME III, 775


sers

I se̦rs,

1): auch Seyershof, Siuxt, Sonnaxt; ‡

2) = piẽse̦rs ("rijā kuopā sakrauti 3 kuoki labības žāvēšanai, kas ir īsāki kâ pārējie kuoki un atruodas augšā pie griestiem, vis˙tuvāk krāsnij") Siuxt: lāvas būs pilnas, bet s. vēl jāseŗ. saimnieks vēlēja kalpiem se̦rā uzlikt linus.

Avots: EH XVI, 478


slāģis

II slāģis,

1) auch Plur. slāģi, der Umlauf um die Riege, wo das zu dreschende Korn abgelegt wird
Salis, Lems. n. U.;

2) Aufstapelung, aufgestapeltes Getreide
(mit ã) Bauske, MSil.: se̦ru sakraut slãģī (aufstapeln) Salis. kur zuobe̦nu slāģi krauj, kur ķiveres kaudzē me̦t BW. 31933, 26. Die Bed. 1 ist vielleicht irrtümlich, indem nicht der Umlauf selbst, sondern das dort aufgestapelte Getreide gemeint sein kann. Wohl gleichen Ursprungs mit slāģis I; urspr. vielleicht die gefällte Holzmasse.

Avots: ME III, 922


slāt

II slāt, slāju "kŗaut" Laud., Bers.; slãt "izklât (linus) " AP., (mit â) C.; "nevīžīgi sakraut" (mit à 2) Golg., Warkl.; (mit ã) Bauske. Wenn mit sl- aus stl-, zu lat. lātus "breit", aksl. stьlati "ausbreiten" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 643).

Avots: ME III, 924


stirpa

stirpa, dasdachförmige Dörrgatter für Sommerkorn auf dem Felde U., der viereckige, langgestreckte Getreideschober L. und St. (stirpe), U., Bielenstein Holzb. 103, ein Getreidehaufen Sessw., Lieven Bersen, Memelshof, (mit -ir̂- 2 ) Ruj., Bauske, BL, Siuxt, Wandsen, "sakrauta%20lab%C4%ABba">ap žeperiem sakrauta labība" Lancmanis, ein länglicher Heuhaufen Bershof, Memelshof, (auch ein solcher Getreidehaufen) Ekau, Grünwald, (mit-ir̂- 2 ) Ruj., Matthiä, Bauske, Siuxt, Wandsen, ein Kleehaufen (mit -ir̂ 2 ) Matthiä, ein (länglicher, in die Erde eingegrabener [ stirpe Gold. ] und mit Stroh zugedeckter Dond.) Kartoffelhaufen (mit -ir̂- 2 ) Wandsen: sìena (Baldohn), ābuoliņa, labības, kartupeļu (rāceņu) stirpa. šādas kaudzes dēvēja par stirpām A. v. J. 1897, S. 922. stirpā samest LP. I, 63. me̦t žagarus stirpā LA. Daneben ein synonymes tirpa, kirpa, spirts, stirba, stirta. Nach Leskien Nom. 203 entlehnt aus estn. tiŕp (gen. tiŕbi), während Būga Aist. Stud. 87 es neben spirts aus stirta dissimiliert sein liess; noch anders Zubatý Böhm. Sitzungsber. 1895, XVI, 27 f. Wenn Būga im Rechte ist, so ist ķirpa vielleicht in livischem Munde aus *skirpa entstanden, und dies aus *skirta < stirta (ähnlich das k in r. скирдъ dass˙l und stirpa kontaminiert.

Avots: ME IV, 1074


stirta

stir̃ta (li. stìrta "ein Haufen Heu, kūgis; [ poln. ] bróg") Schujen, Hofzumberge, stirta 2 Setzen, stir̂ta Kl., Sussei, Sauken, Sehren, Gr. - Buschh., stirta U., Spr., Schlossberg, Tirsen, Lennewarden, Römersh., Stelp., Daudsewas, Stockm., Sonnaxt, Holmhof, Selb., stirts U., stirte St., Ledmannshof, = stirpa: sìena (Setzen, Holmhof, Kl. - Salwen, Römersh., Stelp., Hofzumberge, Schujen), labības (Römersh., Selb., Holmh., Konv. 2 3322), salmu (Schujen, Hofzumberge, Stelp.), ābuoliņa (Holmhof, Römersh.), zirņu (RKr. VII, 1438, Erlaa n. Pas. I, 355) stirta. šuogad labību krausim stirtās Holmhof. nuo zariem bij sakrauta stirta Apsk. v. J. 1903, S. 448. zem šīs stirtas ir dābuols iznīcis Römersh. Nach Būga KSn. I, 286 nebst ai. stṛtá-ḥ "hingestreut" u. a. zur Wurzel von stirinât (s. dies); vgl. auch Zubatý Böhm. Sitzungsber. 1895, XVI, 28.

Avots: ME IV, 1074


strēķis

strèķis 2 Prl.,

1) strẽķis Wolm., Nötk., die Reihe, die Schicht
U.: vienā strēķī, in einer Reihe U. malka sakrauta strẽķī Dunika. malkas strēķis, eine Reihe aufgeschichteten Holzes. siena, labības strēķis Fehteln, Baldohn. apakš žagaru strēķa LP. Vl, 657. zemes strēķis, ein Erdstrich straignājs Vēr. II, 1166, straîgne 2 Lin., Wain., straignis Biel. n. U., LKVv., straigniens R. Kamuols 36, ein Morast, eine einschiessende Stelle: te tu vēl vari iekulties straignē Wain.

Avots: ME IV, 1087, 1088


tupecis

tupecis, = tupesis: pļavā bij sakrauts liels tupecis Mitau. liels kâ siena tupecis Lancmanis.

Avots: ME IV, 266


ūķis

I ûķis, ein zerfallenes Gebäude (Wohnhaus) Sehren; ein kleines, elendes Gebäude Bets., Fehtein, Kalz., ein kleiner Raum Ascheraden, (mit ù 2 ) KatrE., Ogershof; ein kleines, dunkles Zimmerchen Laud., Odsen (mit û), ein altes, dunkles Zimmer (mit ù 2 ) Selb., Stockm., "kambarītis" Erlaa, Fehteln, (mit ù 2 ) KL; ein Verschlag (mit ù 2 ) Selb.; "ein dunkles Versteck im Hause" Uogre: priekšpilsētā nuoīrēja ve̦cu ūķi Latv. tie patvērumu meklēja nuo vienkāršiem akmeņiem sakrautuos ūķuos Būvmācība 27. sivē̦ni izlīduši nuo ūķa Selb. Nebst ūka II (und li. úkis "Bauerhof" ?) aus nd. Hucke "Häuschen" (bei Frischbier I, 301) resp. mnd. huk "Winkel",

Avots: ME IV, 408


valsts

II valsts, 1 ) = pants 3, eine Schicht Getreide od. Heu in der Scheune (valˆsts 2, valˆste 2) Dond.: sìenu šķūnī krauj valˆstā 2 Arrasch, Dond. šķūnī valsts miežu un divi valsti auzu sakrauti Dond. n. RKr. XVII, 62. viens valsts līdz jumtam jau pilns; krausim nu uotru valstu! Dond. Ziemelis . . . bāza sìenu uz kūtsaugšu, kur Irbe ņēma tuo pretī un mina valstā Janš. Mežv, ļ. I, 186. dzirdēja tuo uzkāpjam uz sìena valstu II, 495;

2) die Anhöhe, der Berg:
uz mēneša ir lejas un valsti Bergm. Predigten v. J. 1795;

3) "izvaļāta vieta sìenā" (mit alˆ 2 ) Nikrazen: sìena valsts Nikrazen;

4) sìena vàlsts Nötk., (mit alˆ ) Adl., N.-Schwanb. "= sìena (save̦lta) grīzte, velˆtenis";

5) eine zusammengewälzte Heumasse vor der Scheune:
ar garu virvi un buomi, kur piejūdz zirgu, siena apgabane tiek save̦lta pie šķūņa valstā (lielā daudzumā), kuo ar dakšām liek šķūnī;

6) "kas valstās" (mit alˆ ) Vīt.;

7) wer sich ohne Arbeit umhertreibt
(mit alˆ ) Sessw. Zu valstît.

Avots: ME IV, 460


vēteklis

I vēteklis,

1) vētikla, vētīkle (li. vétyklė "Worfschaufel"), das Windsieb
(vēteklis St., vētiklis) U., (vẽtīklis) Arrasch, Jürg., Zögenhof; das Riegensieb (vẽteklis) A.-Ottenhof, AP., C., Salis, (mit è 2 ) Erlaa, KL, Lubn., Ogershof, Schwanb., Selsau, Sessw.; ein Geflecht zum Windigen (vēteklis) Dr.; die Getreide-, Kornschwinge (vēteklis) Dr.; die Wurfschaufel (vēteklis, vētiklis) U., (vētekle) Nerft, die Wurfschaufel in Art einer hölzernen Gabel mit breiten Zinken, an deren oberem Ende Hölzchen angebracht sind, die das zu windigende Getreide nicht heruntergleiten lassen (vẽteklis) Dond., Wandsen: graudi birst vēteklim cauri Kaudz. M. 60. grāba ar mēteli nuo smeltes gubas Jauns. kas vētīts ir ar liekšķeri un vētikli (welches geworfelt ist mit der Worfschaufel und Wanne) Glück Jesaias 30, 24. kam tā vētikla (Wurfschaufel) ruoka Lukas 3, 17; Matth. 3, 12. auzu vēteklī (Var.: vētiklā) BW. 29592. cik auziņu vēteklē (Var.: vēteklī, vētīklē) 15352, 2;

2) das zu windigende Getreide
(mit ) A.-Ottenhof, Dond., (mit è 2 ) Erlaa; das gereinigte Korn Kawall n. U., (vẽtîkla) Nigr.: vētīkla jau sagrābta, bet nav pārve̦sta Nigr. vētīklu sakraut ratuos ebenda. zem vētekļa . . . sakrājusies . . , kaudze vētīklas - skaisti, skaidri graudi vien Janš. Dzimtene 2 II, 17;

3) ein Haufe:
vẽteklis salmu A.-Ottenhof, Schnehpeln.

Avots: ME IV, 571, 572


žurbulis

I žurbulis, ein langes, gespaltenes Holzscheit L. (žurbuls), U.; eine ästige Stange, zum Aufschichten und Trocknen von Klee, Getreide usw. gebraucht Serbigal n. U., Adsel, (mit ùr ) Plm., Trik., (mit ùr 2 ) Golg., Sinolen; Plur. žurbuļi AP., Zaunholz V., schmale Holzscheite, Stangen, woraus Zäune angefertigt werden, Tannenreiser zum Zäuneflechten (mit ùr ) Drosth.: gubā sakrautiem žurbuļiem A. XXI, 346. uz žurbuļiem liek blāķa kuokus (kārtis) Golg. žurbuļu (žurbulu L., Luvl. n. St.) sē̦ta RKr. XVI, 6; Plutte 82, Arrasch, Smilt., ein Zaun von liegenden Holzscheiten Serben n. U.

Avots: ME IV, 832