Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'same̦l' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'same̦l' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (2)

samelnot

same̦l˜nuôt (unter samel˜ninât), ‡

2) = samel˜nêt: uz same̦lnuojuošuo debess malu Virza Straumēni 3 284. same̦lnuojušie portreti A. Upītis Pirmā nakts 92. kâ zemei same̦lnuot BW. 8432 var.

Avots: EH XVI, 429

samelot

same̦luôt, tr., zusammenlügen: tē̦vs klausa, kuo meita same̦luo LP. VI, 596. Refl. -tiês, lūgen (perfektiv): še viņš stipri same̦luojās MWM. XI, 138.

Avots: ME II, 683

Šķirkļa skaidrojumā (13)

aizpērnais

àizpẽ̦rnais, vorvorjährig: pē̦rnuo gadu, aizpē̦rnuo cita melša same̦lsusi, ka es rupju dziju vērpju.

Avots: ME I, 43

ka

I ka,

4): auch Auleja, Kaltenbr.;

5): mēnesis iziet, ka ne vairāk Kaltenbr.;

6): ka tâ būtu! Oknist n. FBR. XV, 185. ka nesame̦lātum! Kaltenbr. ka teiktu tak viņš ka˙kuo! Sonnaxt. Vgl. li. aš jum padėkavosiu, ka mani užauginot Tiž. I, 144.

Avots: EH I, 572

mēlgalis

mḕlgalis (f. -le), der Zungendrescher, Spötter: dažreiz tik puiši, mēlgaļi, par tuo zuobuojas Aps. mēlgaļi viņu zuobuoja un gānīja Dok. A. tuo jau šī pate mēlgale ir jums same̦luojuse Purap.

Avots: ME II, 614

reika

I reika,

1) gew. Plur. reĩkas Lautb., leeres Geschwätz, Geschichten
Naud.; reika 2 Ahs. "teika, pasaka par seniem laikiem (reikiem)": kādas reikas tas vēl nesame̦lstu! Apsk. v. J. 1903, S. 292. ve̦cās uzaudzinātājas reikas par savas radinieces tikumu Lautb. Luomi 124. nuoreikā vai pus˙dienas gar tukšām reikām! Alksnis-Zundulis. ve̦ci jaudis zin stāstīt daudz reiku Ahs.;

2) reĩka Neuenb., comm., ein Schwätzer
Ahs.: reikā kâ reika Alksnis-Zundulis. kas šuo nepazīst par reiku un niekbīli? Dobl., Naud., Kand. n. Etn. I, 31;

3) "?" : reikās gājēji Upltis St. 60. Reimwort zu teika.

Avots: ME III, 505, 506

saklemst

saklemst, zusammenschwatzen, -plappern, -klatschen: citas klemšas saklemsušas (Var.: melšas same̦luoj(u)-šas, plukšķis izplukšķējis u, a.), ka es rupju dziju vērpu; kaut tās klemšas neklemsušas, man(i) aizvestu šuoruden BW. 8402, 16.

Avots: ME II, 650

samelnināt

samel˜ninât, same̦l˜nuôt, tr., schwarz, unsauber machen (perfektiv): same̦lnuotuo pārtikas kuli Veselis Saules kapsē̦ta 95.

Avots: ME II, 682, 683

samelst

samèlst, tr., intr., zusammenschwatzen, -faseln, -flunkern Wid.: ķēniņš prasa brūtei, vai tas tiesa, kuo tuoreiz kungs viņam samelsis LP. VI, 311. viss bija me̦li, pie alus same̦lstas muļķības Saul. III, 158. rakstnieka same̦lsts SDP. VIII, 14. samelst kādam kuo, jem. etwas anhängen Dr. Refl. -tiês, faseln, flunkern (perfektiv): tu, puišel, šuoreiz dikti samelsies! Ahs.

Avots: ME II, 683

savilt

savilt,

1) trügend zusammenbekommen:
viņš savā mūžā savīlis nuo citiem daudz naudas;

2) = same̦luôt Warkl.

Avots: ME III, 788

uzsludināt

uzsludinât: jis uzsludinā: kas labāk same̦luos, tis dabās Pas. X, 221.

Avots: EH II, 734