Paplašinātā meklēšana

‡ àizẽ̦nuôt, beschatten, in den Schatten stellen: kuoks aizē̦nuo luogu (dārzu, sauli). (fig.) viņa slava aizē̦nuoja citus māksliniekus.

Avots: EH I, 22

àizẽ̦nuôta vieta, ein beschatteter, schattenreicher Ort MWM. II, 323.

Avots: ME I, 25

‡ àizkleinuôt, = àizklejuôt Bers., "ungewandt" (AP.) oder säbelbeinig (Lemburg, mit eĩ ) hin-, weggehen.

Avots: EH I, 31

àizlinuôt, sich hinwegbegeben, dahingehen: viņš aizlinuoja pa ežu uz māju A. XVIII, 121.

Avots: ME I, 37

àizsûnuôt, tr., intr., mit Moos bewachsen, mit Moos verstopfen: sūnas, ar kuo baļķu šķirbas aizsūnuot LP. I, 169.

Avots: ME I, 53

‡ àizšūnuôt M. Ārons, = àizvaskuôt, àizvâkuôt.

Avots: EH I, 56

‡ apbê̦nuôtiês ² Siuxt, = apbē̦^rnuôtiês.

Avots: EH I, 73

apbḕ̦rnuôtiês, apbḕ̦rnâtiês (Linden, Mag. XIII, 2, 64), Junge, Kinder bekommen, von kleinen Tieren, wie von Hunden und Katzen, aber auch von unverheirateten Mädchen; n. Mag. IV, 2, 107 auch von Pflanzen: der Weidensprössling hat schon Wurzeln getrieben, die Kartoffelpflanze hat schon angesetzt.

Avots: ME I, 77

apẽ̦nuôt, tr.,

1) beschatten:
kuoki apē̦nuo druvas. zē̦na jaukuo pieri apē̦nuo kupli brūni mati Lautb. mākuoņa saulīti apē̦nuoja BW. 21474;

2) in Schatten stellen:
apē̦nuo un pārspēj ve̦cuo galvas pilsē̦tu Doku A.;

3) betrügen
(Rujen nach U.).

Avots: ME I, 85

‡ apgre̦znuôt, = appušķuôt: a. krē̦slu, duris. Refl. -tiês, sich (ringsum) schmücken (perfektiv), sich mit Schmuck behängen: apgre̦znuojies kâ pāvs.

Avots: EH I, 84

‡ apļaũnuôt* Kronw., verdächtigen. Refl. -tiês, übel nehmen, sich beleidigen (perfektiv): viņš par tuo apļaunuojies Wolm. dievs apļaunuojies, kam pātarus neskaita (aus einer alten Handschrift).

Avots: EH I, 100

aplinuôt: mācītājs aplinuojis visu pagastu Bauske.

Avots: EH I, 98

aplinuôt, tr., die Gesinde der Eingepfarrten befahren, um Geschenke an Flachs (lini) und Lebensmitteln zu erhalten.

Avots: ME I, 101

‡ apme̦l˜nuôt,

1) verleumden, anschwärzen
Sessw.;

2) schwarz werden:
baļķi... bij tik nuo virsas apme̦lnuojuši Pet. Av. IV, 28.

Avots: EH I, 101

apmienuôt, ‡

4) verwirren, behexen:
tik pazīstams mežs, bet tâ biju ap-mienuots, ka nevarēju vairs malas attikt Druva I, 892.

Avots: EH I, 102

apmienuôt, tr.,

1) bepfählen
(mit ie) E.; Drostenh.;

2) bestätigen
U. (?);

3) anzweifeln:
es nebiju apņēmies visu tuo apmienuotuo izglītuojumu vietā citādus labākus priekšā celt. es gan zinu, ka apmienuošana ir vieglāka nekā labāk darīšana Kronw. (?).

Avots: ME I, 108

apsḕ̦rsnuôt, intr., durch Frieren hart, harschelig werden (vom Schnee): apsē̦rsnuojis kupenis; sniegs.

Avots: ME I, 119

‡ aptre̦knuôt "fett machen" Für. I (unter tre̦knuot).

Avots: EH I, 122

apvaĩnuôt Refl. -tiês, ‡

2) einandel beschuldigen:
viens uotru apvainuojas sle̦pkavas darbu padarījuši Pet. Av. III, (pielik.) 111; ‡

3) sich beleidigt fühlen.

Avots: EH I, 124

apvaĩnuôt, auch apvaĩņuôt, beschuldigen, beleidigen: vai es varu apvainuot citus JR. IV, 155. Refl. -tiês, sich etw. zu Schulden kommen lassen, sich versündigen: mūķenes, kas apvainuojušās, tapušas iesluodzītas Kaudz. M.; apvaĩnuôtãjs, der Beleidiger, apvainuojums, die Beschuldigung, Beleidigung.

Avots: ME I, 133

apviênuôt, ‡ Refl. -tiês, sich vereinigen, sich zusamrnentun.

Avots: EH I, 127

apviênuôt, tr., vereinheitlichen, konzentrieren: mistru darbību Etn.

Avots: ME I, 136

‡ asinuôts PIKur., = asinains: a. pirksts Rutzau n. FBR. VII, 122. a. de̦guns Dunika, Kal., OB.

Avots: EH I, 131

asnuôt, keimen PS., Doblen: labrītiņ, uozuoliņ, tev' atradu asnuojam BW. 30645.

Avots: ME I, 144

atẽ̦nuôt, tr., wiederspiegeln: portreja atē̦nuoja gle̦znuotāja īpašības Stari I, 368. Refl. -tiês, Schatten werfen, sich wiederspiegeln: ūdens līmenis, kur atē̦nuojās stāvie klinšu krasti JR. V, 7.

Kļūdu labojums:
wiederspiegeln = widerspiegeln

Avots: ME I, 157

‡ atgle̦znuôt,* nachmalen, in einem Gemälde reproduzieren: a. šuo ... skatu Deglavs Rīga II, 1, 11.

Avots: EH I, 142

atjaûnuôt, bei Glück u. a. atjaunāt, atjauninât (li. atjáuninti), tr., wieder jung machen, erneuern: atjaunāsim tur ķēniņa valstību I Sam. 11, 14. kā viņš manu sirdi atjaunuoja A. XVII, 211. Refl. -tiês, verjüngt, erneuert werden, von neuen entstehen, entflammen: tu atjaunuojies kā ērglis Psalm 103, 5.; mīlestība atjaunuojas Etn. II, 168; ticības atjaunuošana Kundz.

Avots: ME I, 162

‡ atjaûnuôtĩba,* das Verjüngtsein, Neubelebtsein: lielai rietumu dzīves ēvolūciōnārai atjaunuotībai jāatvaira Eiruopas revolūcija Burtnieks 1934, S. 259.

Avots: EH I, 144

atleinuôt, intr., sich wackelnd herbeischleppen: atleinuoja leinajām kājiņām BW. 7307. Bers., Smilt.

Avots: ME I, 172

attàisnuôt, tr., freisprechen, rechtfertigen: lai nu attaisnuotu savu druošību Vēr. I, 1237. Refl. -tiês, sich rechtfertigen: nabadziņš gan attaisnuojies, bet neviens neticējis LP. V, 77.

Avots: ME I, 203

atvaĩnuôt, tr., entschuldigen: atvainuojiet par izteicienu Vēr. I, 1290. Refl. -tiês, sich entschuldigen: kas nepareizi darījis, tam jāatvainuojās. man jāaizbildinās, vai pat jāatvainuojas Vēr. I, 1464.

Avots: ME I, 207

bḕ̦rnuôtiês,

1): kaķi bē̦rnuojas uz staļļa augšas Sonnaxt;

2) "niekuoties" Dond.: nevajaga tâ b., bet nuopietni strādāt.

Avots: EH I, 216, 217

[blauznuôt (in Livl. gehört), mit sich ablösenden blauznas bedeckt sein: āda blauznuo.]

Avots: ME I, 310

brĩnuôtiês (unter brĩnîtiês): brìnâtiês ² Warkl.

Avots: EH I, 242

‡ ce̦nuôt,* schätzen den Wert berechnen: ar cik ruobiņiem [uz birkas] katra putna suga tiek ce̦nuota R. Ērglis Pel. bar. vectēvi 27.

Avots: EH I, 265

‡ čigânuôtiês ² Frauenb., bitten, fordern, aufdringlich sein, sich steifen.

Avots: EH I, 290

‡ cinuôta Sussei n. FBR. VII, 132, = cinata?

Avots: EH I, 272

dàinuôt ^2: auch Brucken.

Avots: EH I, 303

[dàinuôt ² Oberl. (li. dainúoti), singen. Refl. -tiês "tanzen" (?) N. - Autz n. U.; dainuôtiês "sich schmücken" Kalz., "spielen" (ruotaļâties) Kegeln]; s. auch daiņuoties.

Avots: ME I, 432

ẽ̦nuôt, ‡

3) "?": kuŗiem (zirgiem) saules gaisma galvu ē̦nuoja Pas. VI, 162. Refl. -tiês,

1): tas pie kapu vārtiem ē̦nuojies (= rē̦guojies) Pas. XI, 408; ‡

4) = âkstîtiês Trik.

Avots: EH I, 372

gle̦znuôt ,*

1) zart machen
Kronw.;

2) malen:
karuodziņā gle̦znuoti ze̦lta burti Aus. [Wohl aus li. gleznoti "malen" entnommen.]

Avots: ME I, 626

gle̦znuôtãjs ,* der Maler (Künstler): Itālijā radušies vis+lielākie gle̦znuotāji Pūrs II, 12.

Avots: ME I, 626

‡ gre̦dze̦nuôt, sich ringeln: skrulainajām peļastītem (Löckchen), kas gre̦dze̦nuo vis˙apkārt ap ... lakatiņu A. Brigadere Dievs, daba, darbs 18.

Avots: EH I, 402

‡ gre̦dze̦nuôts, mit Ringen versehen: gre̦dze̦nuotuo ruoku Deglavs Rīga II, 1, 68. gre̦dze̦nuotās meitas Janš. Līgava I, 347.

Avots: EH I, 402

gre̦znuôt,

1) tr., schmücken :
viņš varbūt atnāks ordeņiem gre̦znuots Vēr. I, 827 ;

2) intr., stolzieren, prangen, prunken :
kas kaiš kunga sulainim negre̦znuot, nele̦puot BW. 31431. vai tādēļ negre̦znuošu, ka man ve̦ca līgaviņa? 22157. Refl. -tiês,

1) sich schmücken :
puškuojies, gre̦znuojies, puiša līgaviņa! BW. 10575. ar ruozēm gre̦znuojuos 17683 ; [

2) stolzieren (?) :
negre̦znuojies tik velti trakuodamies ar tādām veltīgām cerībām! Glück II Makkab. 7, 34. dē̦ls gre̦znuojās un sacīja I Kön. I, 5].

Kļūdu labojums:
negre̦znuot = negre̦znuot,

Avots: ME I, 651

gugnuôtiês, sich bewegen: ieraudzījuši baltu tēviņu tīnē gugnuojamies LP. VI, 118.

Avots: ME I, 675, 676

ìebḕ̦rnuôtiês: žurkas iebē̦rnuojušās skapī, drēbēs AP.

Avots: EH I, 503

ìebḕ̦rnuôtiês, sich einnisten: vai te pē̦rnvasar nebij cielaviņas iebē̦rnuojušās Plūd. LR. III, 87.

Avots: ME II, 3

ìeļaũnuôtiês, Groll fassen: viņš uz mani ieļaunuojies.

Avots: ME II, 42

[ìelinuôt,

1) sich herumtreibend hineingehen od. hereinkommen:
viņš mūsu mājā ar ielinuoja Lis.;

2) erbetteln:
apde̦gušais ielinuo sev maisā N. - Peb.]

Avots: ME II, 39

ìeniknuôt, böse, zornig machen: puika, suni. Refl. - tiês, zornig werden, in Zorn geraten.

Avots: ME II, 48

[ìešũnuôt, Waben herstellen in: bites iešūnuojušas jaunas kares Nigr.]

Avots: ME II, 78

ìevaĩnuôt, verletzen, verwunden: viņš mani ievainuojis ruokā, guoda jūtās. Refl. - tiês,

1) sich verletzen, sich verwunden:
tu gan ievainuojies MWM. X, 40;

[2) "sich verschulden"
L.] Subst. ìevaĩnuõjums, die Wunde: kad ievainuojumā liekgaļa ieme̦tusēs, tad pārkaļķi iekaisa pušumā Etn. III, 6.

Avots: ME II, 85

[ìevilnuôtiês Saul., = iedzerties.]

Avots: ME II, 89

‡ irde̦nuôt, lockern: saknes ... zemi irde̦nuo Pēt. Av. III, 194.

Avots: EH I, 431

izasnuôt Ar., Orellen, izasnât Kaltenbr., auskeimen: kartupeļi pagrabā izasnuojuši.

Avots: EH I, 432

‡ izbḕ̦rnuôtiês,

1) "das Kind herausgebären (von einer Kuh?)"
Blieden n. BielU.;

2) izbḕ̦rnatiês ² Warkl., auseinandergehen:
slikti sasiets rudzu ve̦zums izbē̦rnājas. nuo slapņuma rijas ceplis izbē̦rnājas.

Avots: EH I, 434

izbrĩnuôt (unter izbrīnêt ), ‡

2) zur Genüge bewundern:
kas var i. dieva gudrĩbu? Bergm. Saņem. spred. māc. 588.

Avots: EH I, 436

izẽ̦nuôt,

1) tr., beschattend zerstören, vernichten:
kuoki izē̦nuo labība Ahs. bē̦rzi viņu (uozuolu) būšuot izē̦nuot Brig.;

2) Schatten werfend etw. hervorbringen:
bildes brīnišķīgas gaismas stari izē̦nuo Pump.;

3) in Schatten stellen, übertreffen, ausstechen:
tā varēja jaunu jaunuo izē̦nuot Degl. le̦pns uz tādu bē̦rnu, kas visus citus izē̦nuoja Alm.;

4) ausschattieren
Dr.

Avots: ME I, 735

izgle̦znuôt ,* tr., ausmalen: izgle̦znuota zāle MWM. X, 290.

Avots: ME I, 738

izgre̦znuôt, tr., ausschmücken, ausstaffieren, verzieren: izgre̦znuota tautu meita BW. 18579, 8. steigšu pādi izgre̦znuot 1543. izgre̦znuota istaba LP. VII, 619. Refl. - tiês, sich ausputzen, sich ausstaffieren, sich schmücken: vēl neesi izgre̦znuojies? Purap. Subst. izgre̦znuojums, der Schmuck.

Avots: ME I, 739, 740

‡ izlepnuôt Segew., verzieren, ausschmücken.

Avots: EH I, 462

‡ izmìlnuôt ² Kalz., Lubn. "izvajât, izdzìt, izsist".

Avots: EH I, 466

izniknuôtiês: par uotru izpiktuoties un i. Dūnsb. Trīs romant. gadīj. 51.

Avots: EH I, 469

izniknuôtiês, sich abärgern: visu dienu viņš izniknuojās.

Avots: ME I, 776

‡ izplakanuôt M. 81, flach schlagen (plätten).

Avots: EH I, 472

izšķīnuôt L., (Rödungen) von Gesträuch reinigen.

Avots: ME I, 812

izsûnuôt, izsûnât, intr., durch Ansetzung von Moos schadhaft werden: tādai dzraudzībai izčākstējuši un izsūnuojuši pamati A. IX, 123.

Avots: ME I, 808

izšũnuôt,

1) intr., locker, zellig, poröse, schwammig werden:
vasaras rutki ātri tuop nederīgi lietuošanai, - izšūnuo Konv. ² 3520;

2) locker, poröse, schwammig machen:
saule le̦du izšūnuojusi. ceļš izšūnuots U. Refl. - tiês, locker, pröse, schwammig werden: izšūnuojies kuoks.

Avots: ME I, 814

iztàisnuôt: auch Warkl.; gerade ausbiegen (r. выпрямить; выправить) M. 81.

Avots: EH I, 488

iztàisnuôt, tr., gerade machen, rechtfertigen Spr. Refl. - tiês, sich rechtfertigen: viņa raudzīja ātri iztaisnuoties Degl.

Avots: ME I, 814

‡ izzar̂nuôt, ausweiden: suns bija nuodīrāts, izzarnuots Pēt. Av. III, pielik., S. 59.

Avots: EH I, 497

jaûnuôt, = jaunināt; das Part. jaûnuôts, neu, erneuert, verjüngt: jaunuots spē̦ks MWM. VI, 538. jaunuotas strūklas tur jaunuotuo dziesmu skaistajai līgavai - zemei teic Akur. tik zaļuoksnēji spirgts nuo skata, tīri kâ jaunuots U. b. 110, 54. [Refl. - tiês, sich verjüngen Wid.]; s. auch jaûnêtiês.

Avots: ME II, 103

‡ juonuôt "rüde behandeln (brammēt)" Diet.: j. zirgu.

Avots: EH I, 571

kalˆnuôtne, das Gebirgsland, eine bergige Gegend: kalnuotnēs līst vairāk nekâ līdze̦numuos LA.

Avots: ME II, 144

kalˆnuôts: auch, Oknist; kalnuota zeme Fest. k. ceļš, gŗūta braukšana Grob.

Avots: EH I, 578

kalˆnuôts [li. kalnúotas], gebirgig, reich an Bergen: kalnuots vidus LP. VII, 477.

Avots: ME II, 144

‡ *kàunuôt, zu erschliessen aus apkâunuôt (unter apkàunêt).

Avots: EH I, 594

klainuôt (so zu lesen!): auch Bērzgale (mit ài ² ); k. (ausbreiten?) pa grīdu drēbes Warkl. ‡ Refl. -tiês Bērzgale, sich gerade strecken: dzelzs (kaļuot). labi klàinuojas ² .

Avots: EH I, 608

[klainuôt " ausgleichen, ausglätten, (z. B. eine Falte im Kleide)" Mērdzine, Warkl.]

Avots: ME II, 209

I kleinuôt, [kleiņuôt Wid.], säbelbeinig gehen Spr.; [kleĩņuôt "sich umhertreiben" Edw., Idwen].

Avots: ME II, 220, 221

[II klèinuôt "betten, betteln" zwischen Smilt. und Drosth.]

Avots: ME II, 221

[III kleinuôt Vidsmuiža, = klainuôt.]

Avots: ME II, 221

[kusnuôt "unruhig stöhnen, ächzen" Bers. (hier auch kusnêt), Bauske.]

Avots: ME II, 328

kažnuôt, intr., sich regen, bewegen (vorzugsweise von Erektionen membri virilis). Refl. -tiês, sich schwerfällig bewegen Oppek. n. U.

Avots: ME II, 332

[labdienuôtiês, "guten Tag" sagend sich begrüssen: l. ar jaunām atraitnēm Leijerk. II, 147.]

Avots: ME II, 395

laipnuôt, sich liebenswürdig (freundlich) anstellen Warkl. (mit -uot): glaimuodama un laipnuodama Janš. Dzimtene II ² , 38.

Avots: EH I, 714

[laipnuôtiês, sich anschmeicheln: suns, ap viņu luncinādamies un laipnuodamies Janš. Dzimtene ² I, 50.]

Avots: ME II, 410

‡ lãnuôt AP., ziellos hin und her gehen: ar tukšām kulēm padusēs l. tik ap pavēlniecības namu Kaudz. Jaunie mērn. laiki II, 15. tev ... jālānuo pēc tabakas ap mani 135.

Avots: EH I, 728

ļaũnuôtiês, zürnen, übelnehmen: ļaunuoties par tuo ne˙viens neļaunuojās RKr. XVI, 127. Ungew. das Aktiv: tu ļaunuo man? Seib., (Für. I].

Avots: ME II, 532

‡ *leinuôt, zu erschliessen aus atleinuôt.

Avots: EH I, 731

lè̦nuôt, tr., besänftigen, beruhigen, beschwichtigen: "nedusmojies", Vējakruogs lē̦nuoja Saul. saimnieks tâ paklusām lē̦nuo par gaidīšanu. Refl. lē̦nuôtiês, lēņuôtiês Spr., trödeln, langsam etwas machen.

Avots: ME II, 461

le̦pnuôt, ‡ Refl. -tiês, hochmütig sein: kas iekš zīžu ... drānām le̦pnuojas Klēfelda Padoms (1789), S. 7. - Zur Bed. vgl. auch ‡ izle̦pnuôt.

Avots: EH I, 734

linuôt,

1) viņa brauc l. Lng., sie fährt Flachs zu holen;

3) auch Gr.-Roop; unherstreifend betteln
Sonnaxt; "dāvanās iet" Wessen; čigāni krūmuos dzīvuo un linuo Saikava. senāk, kad pavasaŗuos luopiem pie̦trūcis barības, cilvē̦ki braukājuši apkārt linuodami, t. i. lūguši duot kādu nastu luopbarības Ramkau. Zur Bed. vgl. auch àizlinuôt.

Avots: EH I, 743

linuôt, linât, -ãju,

1) Flachs sammeln als Geschenk für die Mitgift, dann auch andere Geschenke einsammeln:
nepre̦cē̦tas māsīcas mēdza rudeņuos pie māršām apkārt braukāt ciemuoties, īpaši ar tuo nuolūku, nuo viņām linus vai kādus drēbes gabalus savam pūram ielasīt. tādu braukšanu sauca par linuošanu BW. II, 357. es nuogāju jau rudeni gar māršām linuodama BW. 7609. Die heiratsfähigen Mädchen gingen so um Gaben auch die Brüder an und selbst auswärtige Menschen: ruden, ruden pa brāļiem tāļu gāju linuodama, pavasari pa māršām, duos gatavus gabaliņus BW. 7821, 2; 10424;

2) in den Bauerngesinden umherfahren, um Flachs, Getreide, Schinkeneinzusammeln (oft gegen Weissbrot, Branntwein). Solche Fahrten unternahmen die Geistlichen und die Küster vor etwa 50 Jahren;

3) betteln:
viņš iet linādams Mar. Refl. -tiês, umherfahren und für sich Flachs, Geschenke einsammeln: gāju linuodama (Var. linuoties) tai svešā zemītē; tur palika lini mani, tur es pate linuotāja BW. 22995. Subst. linuošana, die Fahrt mit dem Zweck, Flachs und sonstige Geschenke einzusammeln [Dunika]; linuôtãjs, wer Flachs und sonstige Geschenke einsammelt.

Avots: ME II, 473

maranuôts, rotbraun, die Farbe einer Wildente habend ("jāievē̦ruo, ka rauduves galva nav zaļa kâ citām meža pīlēm, bet mirdz sarkani brūna kāda vāverei mē̦dz būt spalva vasarā") Latv.: man atskrēja rauduvīte̦... pate bija maranuota, spārnu gali sudrabuoti BW. 28549.

Avots: ME II, 563

maruonuôts, mit maruonas geschmückt: šīm nuovada meitiņām nav maruonu vainadziņu; mans brālītis appuškuoja maruonuotu kumeliņu BW. 29926.

Avots: ME II, 564

‡ *mauknuôt, zu erschliessen aus nùomauknuôt.

Avots: EH I, 786

me̦l˜nuôt,

1): auch Lng., Warkl.;

2): vārpas me̦lnuo vien (= pilnas me̦lniem graudiem) Frauenb.

Avots: EH I, 799

me̦l˜nuôt,

1) tr., schwärzen, schwarz färben:
zabākus Kaudz. M. tâ viņi me̦lnuo dzīparu me̦lnuoja RKr. XII, 34. piķenes jeb me̦lnuojamās zâles Etn. IV, 93;

2) intr., schwarz schimmern, scheinen:
lāci, kam me̦lluoji vakarā? VL. uotrā pusē me̦lnuoja kalpu māju ē̦kas MWM. X, 82. Refl. -tiês,

1) sich mit Schwärzen beschäftigen, einander anschwärzen;

2) schwarz schimmern:
nuo visām pusēm sarkanā krāsā me̦lnuojas tavas dzimtenes meži Stari II, 577. aiz upes me̦lnuojās priedulājs Vārds 1913, 13.

Avots: ME II, 599

mienuôt: "Vīt." ME. II, 653 zu ersetzen durch "P. W. šis ar mani tiesāties? 19". Zur Bed. vgl. auch apmienuôt ‡ 4.

Avots: EH I, 825

mienuôt U., streiten; [mienuô(iês) "dievuoties" Fest.]; viņš mienuoja nuost, er leugnete es ab Ruj. n. U. - Refl. - tiês, streiten disputieren U.: [(es e̦smu) ir rējies, bāries, mienuojies Diez.] saimniece sākuse miênuôtiês (C.) un dievuoties Upīte Medn. laiki [N. - Peb.]. tu te man vēl liegsies un mienuosies? Vīt. kuo tu mienuojies virsū? was lässt du nicht ab, mir entgegen zu reden? U.

Avots: ME II, 653

‡ milˆnuôt ² Lemb., = mìlnât ² , ‡ mìlnît ² .

Avots: EH I, 814

niknuôt, tr., böse machen, gew. in der Zstz. mit sa-. Refl. -tiês, zürnen, böse sein: tuŗ kur citi iedegās un niknuojās, es tikai devu paduomus Vēr. I, 1232.

Avots: ME II, 744

‡ nùoalũnuôt, mit Alaun abfärben (tr.) Siuxt: vilnu ar baltuo alūnu vajaga n.

Avots: EH II, 30

nùobrĩnuôt, Refl. -tiês: tē̦vs nuobrīnājas Pas. X, 68 (aus Jāsmuiža).

Avots: EH II, 34

nùoce̦nuôt, tr., abschätzen: pagasta tiesa nuoce̦nuoja dažiem saimniekiem zaudējumu... uz pieci birkavi siena Balss.

Avots: ME II, 767

nùoẽ̦nuôt, ‡ Refl. -tiês, sich wie ein Schatten zeigen: Dzilnam nuoē̦nuojās priekšā visa viņa dzīve Anna Dzilna 9.

Avots: EH II, 44

nùoē̦nuôt, tr., abschatten: kuoki nuoē̦nuo laukuos labību Ahs. n. RKr. XVII, 41.

Avots: ME II, 782

nùogle̦znuôt ,* tr., abmalen, abbilden, darstellen: augstākās aprindas nuogle̦znuotas gaiši Janš. Subst. nùogle̦znuõjums, das Abbild, die Darstellung; nùogle̦znuôšana, das Darstellen, Abbilden; nùogle̦znuôtãjs, der Abbildner, Darsteller.

Avots: ME II, 785

‡ nuokruõnuôtiês Iw., sich bekränzen.

Avots: EH II, 57

‡ nùolè̦nuôt,

1) besänftigen:
saimnieks bija viņu kaut kâ nuolē̦nuojis Burtnieks 1936, S. 24;

2) abschmeicheln
Prl.: suņa tiesa, kuo tuoreiz nuo dieva (sc.: suns) nuolē̦nuojis Pas. XIII, 40.

Avots: EH II, 62

nùolè̦nuôtiês, milde, sanft werden: viņa draudīgais ģīmis nuolē̦nuojas Dok. A.

Avots: ME II, 810

nùomauknuôt, die Rinde ablösen: egli.

Avots: ME II, 817

nùome̦l˜nuôt,

1): auch Iw.; sietavas auduši baltas un tad nuome̦lnuojuši me̦lnas AP.;

2) (s. unter nùomel˜nêt): nuome̦lnuojuši skursleņi Jauns. Raksti VI, 52.

Avots: EH II, 67

nuome̦l˜nuôt, tr., schwarz machen, anschwärzen: nuome̦lnuots ģīmis Blaum. tu tiksi nuome̦lnuots un pe̦lts A. XX, 957. viņi tuos ienīst, nuome̦lnuo Treum. puiši mani nuome̦lnuoja kâ me̦lnuo kājautiņu VL.

Avots: ME II, 818

nùome̦l˜nuôt, tr., schwarz machen, anschwärzen: nuome̦lnuots ģīmis Blaum. tu tiksi nuome̦lnuots un pe̦lts A. XX, 957. viņi tuos ienīst, nuome̦lnuo Treum. puiši mani nuome̦lnuoja kâ me̦lnuo kājautiņu VL.

Avots: ME II, 818

nùomiênuôtiês, [beteuern]: sācis nuomienuoties un nuodievuoties Upīte Medn. laiki, [C., N. - Peb., Vīt.].

Avots: ME II, 822

nùomìlnuôt, tr., abprügeln: kaut mani tuoreiz kāds labs cilvē̦ks nuomilnuojis! Poruk III, 153.

Avots: ME II, 820

‡ nùoplē̦nuôt, = nùoplẽnêt: druviņām n. (Var.: nuobālēt ) Tdz. 55308, 1.

Avots: EH II, 76

nùopluzganuôtiês,

1) abschelfern
Br.;

2) seine Farbe verlieren
Gr.-Ekau.

Avots: ME II, 832

nùoraganuôt, tr., behexen: sviestu raganas nuoraganuojušas LP. V, 7.

Avots: ME II, 836

‡ nuosapnuôt Dunika, Popen, = nùosapņuôt.

Avots: EH II, 83

‡ nùošķīnuôt: tuos sakarņus n.. die Rodung von den Wurzeln reinigen Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "Rödung").

Avots: EH II, 95

nùosûnuôt,

1): alus muca pagrabā nuosūnuoj[u]šu muguriņu Tdz. 56243; ‡

2) von Moos säubern
Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "Moos"). ‡ Refl -tiês, = nùosûnuôt 1: nuosūnuojies akmens gŗūti kustināms Birk. Sakāmv. 82.

Avots: EH II, 93

[nùotaisnuôt, recht sprechen, absolvieren, rechtfertigen Für. I, unter taisns.]

Avots: ME II, 871

nuôtalˆcît ² tr., ab-, durchprügeln: ta ta viņu nuotalcīju Līn.

Avots: ME II, 871

[nuôtraîcît ² MSil. "schnell beseitigen" (?): n. krūmus, kuokus.]

Avots: ME II, 876

[nuôtrêpt ² Salis, = nùotriept.]

Avots: ME II, 877

[nuôtvin̂kt ² , -kstu, -ku, schmerzend anschwellen Stenden.]

Avots: ME II, 879

nùovaĩnuôt, ‡ Refl. -tiês, sich vergehen: "bet es kuo e̦smu nuoziedzies?" - "... nav man vaļas še izmeklēt, kuo nuovainuojies tu° Krilova fābulas ³ 23.

Avots: EH II, 104

nùovaĩnuôt, nùovaĩnât, tr., heruntermachen, beschimpfen: nu es ņemšu nuovainuotu mātes meitu BW. 13343. pašu brāļi nuovainā 8818.

Avots: ME II, 882

uõlainuôts, = uõlaîns, uõluôts: tautu zeme uolainuota (Var.: tautiņām uolu zeme) BW. 16980, 3 var.

Avots: ME IV, 416

‡ padainuôt (li. padainńoti), padaiņuôt, (ein Volkslied) singen (?): puisis ... saka padainuodams: ,"manam tē̦vam bija viens dārzs ..." Janš. Mežv. ļ. II, 16. kuo padaiņuot par zemnieku precēšanuos I, 141. Refl. -tiês, eine Zeitlang Volkslieder singen.

Avots: EH II, 125

paē̦nuôtiês, sich schattenhaft und deutlich Zeigen, wie ein Schatten erscheinen: man tâ paē̦nuojās, it kâ cilvē̦ks ietu gar luogiem Ahs. n. RKr. XVII,44. drūma irōnija paē̦nuojās uz viņu lūpām Vēr. II, 145. izskrēja laukā un ne ē̦nuot nepaē̦nuojās, lief hinaus, und es war nicht einmal der Schatten zu sehen LP. VII, 796. lai dievs tuo būtu žē̦luojis, kuŗš būtu raudzījis paē̦nuoties uz tuo pusi Degl.

Avots: ME III, 24, 25

pagre̦znuôtiês, sich ein wenig od. gelegentlich schmücken, sich putzen, stolzieren: lūk, tā derēs manai sievai, kuo pagre̦znuoties LP. VII, 82.

Avots: ME III, 31

palinuôt: aizbrauca p. ("?") uz saviem radiem ("parasti pie radiem brauc linuot, līdzje̦mdami brandava mucu") Aahof.

Avots: EH II, 151

[palinuôt, eine Weile linuôt 2: aiz brauca palinuot.]

Avots: ME III, 60

‡ pame̦l˜nuôt, = pameļ˜ņuôt: pie kapiem kaut kas pame̦lnuoja Dunika.

Avots: EH II, 155

‡ paplaiksnuôtiês, = paplaiksnîtiês: mēness drusku paplaiksnuojies Etn. IV, 165.

Avots: EH XIII, 163

‡ pãrbrīnuôt,

1) bewundern (?):
jie sanāca kuopā pārbrīnāt darba izturību Warkl.;

2) verrufen, das Gedeihen benehmen, wenn man etwas bewundert
Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH XIII, 197

‡ pãrẽ̦nuôt, überschatten (?): cauri ... alksnājam, kuo pavasaŗuos pārē̦nuoja ievas Daugava 1928, S. 1.

Avots: EH XIII, 199

pãrjaûnuôt, tr., [erneuern Wid.] oberflächlich renovieren. Subst. pãrjaûnuõjums, die Neuerung Kronw.; pãrjaûnuôšanā, das Erneuern, Aufbessern: pļavu pārjaunuošana nuotiek caur tuo, ka uzve̦d zemes LA.

Avots: ME III, 158

‡ pãrme̦l˜nuôt M. 385, von neuem schwärzen.

Avots: EH XIII, 206

pãrsûnuôt, tr., intr., mit Moos belegen, bewachsen: sūnām pārsūnuotas vietas.

Avots: ME III, 179

‡ pasapnuôt Dunika, pasapņuôt Wolm. u. a., eine Weile träumen; "nuosapņuot": pasapnavis sev nelaimi Dunika.

Avots: EH XIII, 170

patusnuôt, hin und wieder, leicht stöhnen: patusnuot tukluma dēļ Aps. Pie pag. tiesas 9.

Avots: ME III, 126

paũnuôtiês (unter paunâtiês 2), ‡

2) = paunâtiês 1: redzēja ... Andreju maurā nuotupušuos un ap drāniņu paunuojamies Veldre Dēli un meitas 25.

Avots: EH XIII, 185

pavilnuôt, ein wenig, eine Zeitlang zupfen: matus pavilnuot Duomas II, 295.

Avots: ME III, 138

pìeasnuôt, = pieknist II 2.

Avots: ME III, 237

pìebē̦rnuôtiês, sich (durch Geburten hinzu) vermehren: paiet gadi, - raibeņu piebē̦rnuojas atkal miljuoniem.

Avots: ME III, 238

pìeē̦nuôtiês, ähneln: vedēji dziedāšanā nevarēja ne pieē̦nuoties panāksniekiem RKr. XVI, 133.

Avots: ME III, 249

pìelē̦nuôt, besänftigend, beschwichtigend wozu überreden Druw., Sessw.: Vilis dzīrās atkal pielē̦nuot tevi, lai ejuot šim uz vakara cēlienu palīgā Saul. Druva III, 2. māte pielē̦nuoja tē̦vu ņemt padzītuo dē̦lu atpakaļ Druw.

Avots: ME III, 266

piẽnuôt, milchen: maguone pienuo.

Avots: ME III, 277

piẽnuôtava,* die Molkerei.

Avots: ME III, 277

pìesūnuôt, sich mit Moos bedecken, sich mit Moos anfüllen: pìezemdējis, piesūnuojis valks Janš. Dzimtene ² II, 144.

Avots: ME III, 299

pìeviênuôt, tr., hinzutun, mit etw. vereinigen: Lietavu līdz ar Rietumkrievijas apgabaliem pievienuoja Puolijai MWM. VIII, 48. miruoņi tuo nuonāvējuot un pievienuojuot savā pulkā LP. VII, 71. Refl. -tiês, sich hinzutun, hinzugesellen: Radziņš viņiem pievienuojas Pasaules lāpītājs 6T. visi iemītnieki pievienuojās uz reizi manam priekšlikumam Vēr. II, 66. pie šiem pirmajiem mēģinājumiem drīzumā pievienuojās citi Vēr. I, 1443.

Avots: ME III, 311, 312

pil˜nuôtiês Wid., sich füllen, anfüllen.

Avots: ME III, 216

plakanuôt,* tr., plätten Dr.

Avots: ME III, 316

plāksnuôt "?": varbūt migla tur plāksnuo Skuola III, 13.

Avots: ME III, 329

plē̦znuôt "?": ja ugunī spļauda, tad lūpas plē̦znuojuot Rodenpois.

Avots: ME III, 343

plûksnuôt ² , abschelfe(r)n (intr.): seja plūksnuo Bauske.

Avots: ME III, 361

plūksnuôts, gefiedert: vāji plūksnuotas lapas Konv. ² 1699. plũksnuôts kuoks "ein ästiger Baum" (?) Mitau. plūksnuôti svārki "ein mit Hede behafteter Rock" Neuhausen; ausgefasert Vank.

Avots: ME III, 361

pluzganuôt, schelfern Brasche.

Avots: ME III, 360

punuôts, uneben, mit Beulen versehen: šis viņa mūris izskatījās punuots, it kâ ve̦se̦ls pulks tuolu vēršu būtu sabāzuši savas pieres pasienē; gatavi badīties Druva II, 167.

Avots: ME III, 413

pusdìenuôt* zu Mittag essen.

Avots: ME III, 425

putnuôt, Vogelnester aufsuchen Lös. n. Etn. IV, 167.

Avots: ME III, 442

raganuôt, tr., zaubern, bezaubern: raganas raganuo pienu Plūd. Llv. 193. raganas skrien kaimiņuos sviestu raganuot LP. VII, 606. raganām raganuojamā reize klāt ebenda 533. Vgl. li. rãganauti "Hexerei treiben".

Avots: ME III, 464

raunuôtiês Adsel, spielen, ruotaļâtiês. Wohl zu raũnas.

Avots: ME III, 488

raže̦nuôt, fördern, mit Eifer, Erfolg betreiben B. Vēstn. n. U.

Avots: ME III, 493

rē̦nuôt,

1) tr., undicht machen
Wid.: saules stari tika rẽ̦nuoti ar ābeles zariem un lapām, tâ ka tie tīklā guluošuo sasniedza tikai pa daļai Janš. Dzimtene ² I, 221;

2) intr., undicht werden
Wid.

Avots: ME III, 520

saasnuôt: auch Orellen; saasnuoja gan beidzuot viena daļa (scil.: kartupeļu) Austriņš Raksti VII, 105.

Avots: EH II, 395

saasnuôt, keimen (perf., von vielen Subjekten): rudzi tīrumā jau saasnuojuši.

Avots: ME III, 590

sabḕ̦rnuôtiês, ein Kind resp. Kinder bekommen: Lavīze bija sabē̦rnuojusēs MWM. X, 483.

Avots: ME III, 593

sačalˆnuôt ² Kurs., Mesoten, =sačaluôt 1: tā jau atkal sačalnuojusi lielas muļķības.

Avots: EH II, 400

sačulnuôt "ganz morsch werden (vom Eis)" N.-Peb.

Avots: ME II, 605

sagle̦znuôt, tr., malen, fertigmalen (auf eine grossere Anzahl von Objekten bezogen): astuoņuos gaduos viņš sagle̦znuoja viņu (= gle̦znu) vairāk nekâ 500 Vēr. II, 1126.

Avots: ME II, 626

‡ sagre̦znuôtiês, sich tüchtig schmücken (perfektiv): meitas sagre̦znuojušās savuos skaistajuos uzvalkuos Janš. Nīca 39 (ähnlich Mežv. ļ. II, 141).

Avots: EH XVI, 410

saknuôt, s. sakņuôt.

Avots: ME II, 653

salabdienuôtiês Wid., sich begrüssen, einander guten Tag sagen: viņš tuvuojās Terēzei un mātei, lai ar tām salabdienuotuos A. v. J. 1896, S. 346.

Avots: ME II, 664

saļaũnuôtiês, böse werden; zu zürnen anfangen.

Avots: ME II, 678

salinuôt, umherfahrend (Flachs od. andere Geschenke) einsammeln Spr.

Avots: ME II, 672

salnuôt "einen Frost abgeben" Lubn., frieren (vom Wetter): šuogad sāk agri salnuôt Arrasch, Warkl. - Part. salnuôts, mit Reif bedeckt Wid.: šuorīt bija salniņa bij[u]se, iegāja māsiņa salnuotu gālu (für galvu) BW. 24803, 1.

Avots: ME II, 675

same̦l˜nuôt (unter samel˜ninât), ‡

2) = samel˜nêt: uz same̦lnuojuošuo debess malu Virza Straumēni ³ 284. same̦lnuojušie portreti A. Upītis Pirmā nakts 92. kâ zemei same̦lnuot BW. 8432 var.

Avots: EH XVI, 429

saniknuôt, tr., erztirnen Wid.: saniknuots vērsis A. XXI, 420. acis zve̦ruoja kâ saniknuotam zvē̦ram XVI, 360. saniknuotais ķe̦painis (der erzürnte Bär) devies taisni uz nelaimīgajiem Etn. III, 142. viņi lūkuo tuos saniknuot un sarūgtināt A. XX, 628. Refl. -tiês, zornig werden: cālis aplam saniknuojies LP. VI, 50.

Avots: ME II, 693

‡ sapinuôt Oknist, träumen: viņa sapinuo par ordeni Jauns. Raksti VIII, 372.

Avots: EH XVI, 435

saplakanuôt: auch M. 531.

Avots: EH XVI, 436

saplakanuôt, tr., ganz flach machen Dr.

Avots: ME II, 701

‡ saplē̦nuôtiês, = saplẽnêt: (krāsnī) sameta ... visus rakstus, pagaidīja, līdz tie saplē̦nuojās A. Upītis Pirmā nakts 178.

Avots: EH XVI, 437

sapnuôt: auch Iw., Kal., OB., Perkunen. Schnehpeln; aus sapnuot wohl auch tahm. sapant Popen, Pussen und sapnet Strasden. Subst. sapnuôtājs: auch Janš. L. dzejas pag. 303.

Avots: EH XVI, 438

sapnuôt, s. sapņuôt.

Avots: ME II, 706

saraganuôt: auch Perwelk.

Avots: EH XVI, 440

saraganuôt, tr., bezaubern, behexen: saraganuots svîests LP. V, 7.

Avots: ME II, 711

sar̂kanuôt,

1): sarkanuotā miglā Daugava 1928, S. 425.

Avots: EH XVI, 443

sar̂kanuôt,

1) tr., rot machen, färben
Wid. - Part. sar̂kanuôts, rot, rötlich, gerötet: sarkanuota saule lēca BW. 1251. tāļu pār pļavu kūpēja sarkanuotās ziedu dūmakas Zalktis v. J. 1908, No 3, S. 29;

2) auch sarkaņuôt, intr., sich röten; rot schimmern:
zemeņuogas, kas uz mūŗa sarkanuoja MWM. VI, 324. pie kājām tai uoga sarkanuoja VIII, 485.

Avots: ME III, 721

‡ *sārnuôt, zu erschliessen aus sasārnuôt.

Avots: EH XVI, 472

sasārnuôt, sich mit Schlacken anfüllen: kalējam ēze sasārnuojusi Golg.

Avots: ME III, 728

sase̦rsnuôt N. - Peb., = sasḕrsnît.

Avots: ME III, 728

‡ sasē̦rsnuôt C., = sasḕrsnît.

Avots: EH XVI, 446

sasiksnuôt V., tr., zu(sammen)nesteln, mit Hilfe von Lederriemen zumachen: jaunās kurpes sasiksnuodams U. b. 131, 38.

Avots: ME III, 729

sasūnuôt (unter sasūnât), ‡ Refl. -tiês U. (unter sūnuot) "bemoosen".

Avots: EH XVI, 452

‡ satulˆznuôt ² Dobl., (mit ùl ² ) Meselau, = satulznât.

Avots: EH XVI, 458

šàusnuôtiês ² Warkl., sich fürchten Latg. V.

Avots: ME IV, 8

‡ savaĩnuôt, (stark) verletzen, verwunden: kruodzinieks ... stipri savainuots: abuos sānuos ielauztas ribas Janš. Mežv. ļ. II, 513 (ähnlich 502); verderben: savainuotu vē̦de̦ru nebūs mieluot ar salatām Pēt. Av. III, 310.

Avots: EH XVI, 462

savaĩnuôtiês, krank od. verletzt werden: šim savainuojusēs kāja, man - acis Austriņš.

Avots: ME III, 779

saviênuôt, tr., vereinen, vereinigen U., verbinden. Refl. -tiês, sich verbinden, sich verein(ig)en: tad es ar jums... priekš dieva krē̦sla priecīgi... savienuošuos Gesangb. 265, 8. tādi dzīvnieki lūkuo miesīgi savienuoties Pūrs II, 6.

Avots: ME III, 791

savil˜nuôt,

1): suns savilnuoja aitu Lubn., Meiran, Panemune.

Avots: EH XVI, 466

savil˜nuôt,

1) = savilluôt 1 Vank., Druw., Fehsen, Schönberg, Gold., Odsen, Sonnaxt, Sinolen, Schwanb.;

2) "sakārst plučus" Kl. - Dselden;

3) = sapūkât 1 Kalwen, Ronneb.: s. auklu (berzējuot). Refl. -tiês, sich betrinken Ar.

Avots: ME III, 787

saviznuôt,

1) sich mit einer dünnen Eisschicht beziehen
Lös., Druw., Aahof, Geistershof: saviznuojušie dubļi mirdzēja V. Eglitis Zilā cietumā 176;

2) auch savizuôt, sich in kleine und dünne Teile spalten (vom Eise) Adsel;

3) "verprügeln":
s. zirgu Walk.

Avots: ME III, 789

‡ sē̦rnuôt Lng., trauern.

Avots: EH II, 482

‡ *se̦rsnuôt, zu erschliessen aus sase̦rsnuôt.

Avots: EH XVI, 478

I sḕ̦rsnuôt, sich mit Harst bedecken: sniegs jau sāk sē̦rsnuot C.

Avots: ME III, 831

II sē̦rsnuôt, = sērst: laba mārša, labs bāliņš, tie man labi sē̦rsnuojuot (Var.: sē̦rstu iet) BW. 26641, 3 var.

Avots: ME III, 831

‡ sienuôtājs Straumēni ³ 287, = sìeneniẽks 1.

Avots: EH II, 495

šķausnuôts, = šķaut(n)aîns: milta šķausnuotā galva MWM. XI, 183.

Avots: ME IV, 22

šķàutnuôts ² Bers., = šķautnaîns: sē̦klas drusku šķautnuotas Konv. ¹ 913.

Avots: ME IV, 23

‡ šķieznuôt, aus einzelnen Fasern einen Faden machen (?): linu kuodeļu šķieznuodams, ve̦ctē̦vs mēdzis vīt auklas Sārts Str. 84. Refl. -tiês, sich in Fasem zerteilen: dūmi šķieznuojās Sārts Jaun. Ziņas 1938, № 62.

Avots: EH II, 641

šķinuôt: "ar šķin(ag)u sist" Nötk., PV.; "schnell gehen" PV.

Avots: EH II, 636

šķinuôt, Rasen abstechen Wid.; "šķīt" Seppkul.

Avots: ME IV, 42

‡ sliẽnuôt Orellen, mit Speichel benetzen.

Avots: EH II, 528

spārnuôt: auch (mit âr ² ) Seyershof: (mē̦slu vabuole) zirgu mē̦sluos ceļas augšā - spārnuo un skrien un rūc. ‡ Refl. -tiês (> spârnates) Salis "celties spārnuos, kustināt spārnus": lai zuosis nedabū s.

Avots: EH II, 547

spārnuôt, fliegen Wid.: kâ viegli taurenīši ap viņa galvu spārnuoja Fallijs Krē̦slā 39; eilig laufen: ve̦lni spārnuoja pakaļ LP. VI, 963.

Avots: ME III, 988

spā`rnuôts (li. sparnúotas), geflügelt: uzbruka nespārnuoti divkāji LP. VII, 73. spārnuotās stundas J. R. V, 163. spārnuota valuoda Vēr. I, 137. spārnuotus vārdus Stari II, 501.

Avots: ME III, 988

spilve̦nuôts, mit Kissen versehen: ar spilve̦nuotām gultām Veselis Netic. Tuoma mīlest. 157.

Avots: ME III, 997

sûnuôt,

2): auch (kalfatern)
AP., Karls., Orellen, Ramkau.

Avots: EH II, 608

sûnuôt,

1) sûnît Saikava, Lubn., Selsau, Sessw., Adl., Gr. - Buschhof, mit Moos bewachsen:
lai... bērnība... sūcnuo kā šis akmens Stari II, 512. nekuoptas ābeles sāk sūnīt Fest. līdakas nāk sūnīt ("ar sūnu apaugt") Lub. sūnuotu celiņu Pas. IV, 382;

2) tr., mit Moos verstopfen
Wid. Subst. sûnuotājs, wer mit Moos bewāchst: mežs, tu sūnuotājs! Druva I, 616.

Avots: ME III, 1133

šūnuôt,

1) tr., locker, zellig, schwammig machen
U.;

2) auch šūnât, intr., locker, zellig, schwammig, porös werden Spr.: kuoku, īpaši priedes baļķi, kas augdams iesācis pūt, sauc šūnājušu Lasd.

Avots: ME IV, 109

šùnuôtiês ² Gr-Buschh., = šūnât I 2.

Avots: ME IV, 109

šūnuôts, porös, zellig: šūnuots akmins, Bimsstein U. šūnuota ("schwammicht") maize St.

Avots: ME IV, 109

‡ *svainuôtiês, zu erschliessen aus apsvainuôtiês.

Avots: EH II, 611

svinuôt,

1) verzinnen
Salis n. U.;

2) glasieren
Kurl. n. U.

Avots: ME III, 1160

svipsnuôt (unter svipsnât): "lielīgu žestu taisīt itin kâ uzsvilpjuot, - tā man nieka lieta" Nötk.

Avots: EH II, 619

tàisnuôt: auch (mit ài ² ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 84.

Avots: EH II, 665

tàisnuôt, gerade machen St.; rechtfertigen Spr.: viņi dažreiz ir vairāk taisnuoti nekâ rakstu mācītāji Janš. Bandavā II, 185. Refl. -tiês, sich rechtfertigen: vai vēl taisnuosities? LP. V, 22. "es jau nesaku", taisnuojās viņa MWM. X, 594. Subst. tàisnuôšana, das Rechtfertigen, die Rechtfertigung; tàisnuôšanâs, das Sichrechtfertigen.

Avots: ME IV, 125

tē̦nuôt "?": tur cūkām būtu labs palaunadzis, Pēterītis tē̦ņuoja Vīt. 32.

Avots: ME IV, 172

trãnuôt, mit Tran einschmieren: smaguos trānuotuos zābakus Birzn. S of.

Avots: ME IV, 227

tre̦knuôt, fett machen Für. I, Wid., düngen Wid.

Avots: ME IV, 230

tulznuôt "?": kâ sasāpējuse vāts tulznuoja debesis tvīkdamas J. Kļaviņš.

Avots: ME IV, 260

tusnuôt,

2): Maja ilgi tusnuoja pa vagas virsu, gan ce̦ldamās, gan līkņādama atkal uz zemi Van. ligzda 10; "vilcināties" Fest.

Avots: EH II, 706

tusnuôt(iês), s. tusnāt.

Avots: ME IV, 273

tusnuôt(iês), s. tusnāt.

Avots: ME IV, 273

tvanuôt,

1) dunsten, Kohlendunst erzeugen
Fest., Nötk., N.-Schwanb.: krāsns tvanuo N.-Schwanb. par agru aiztaisītā krāsnī uogles tvanuo Fest.;

2) häufig das Wort
tvans wiederholen: "vai tik atkal istabā nav tvans?" "nē, kuo tu man vari šeit vienmē̦r tvanuot!" Sessw.;

3) s. tvanêt 3.

Avots: ME IV, 289

ugnuôts PlKur., = ugunains.

Avots: ME IV, 294

uzce̦nuôt, von neuem schatzend den Preis erhöhen: ce̦na bija nuolikta, bet uzce̦nuoja vēl virsū Golg.

Avots: ME IV, 320

uzgle̦znuôt, aufmalen; malen (perfektiv): uzgle̦znuojis bildi A. XI, 634. uzgle̦znuot uz aude̦kla Vēr. II, 886. Refl. -tiês, sich (auf)malen (perfektiv).

Avots: ME IV, 332

uzgre̦znuôt, Refl. -tiês: meita uzgre̦znuojas Atpūta № 388, S. 6.

Avots: EH II, 723

uzgre̦znuôt, auf-, ausschmücken (perfektiv): uzgre̦znuot istabu. Refl. -tiês, sich auf-, ausschmücken (perfektiv).

Avots: ME IV, 333

‡ uzirde̦nuôt, = uzir̃dinât: zeme tiek uzirde̦nuota Pēt. Av. III, 187.

Avots: EH II, 723

uzsûnuôt, ‡

2) beim Bauen auf einen Balken Moos so legen, dass es die Kerbe des über ihn zu legenden Balkens ausfüllt
Ramkau.

Avots: EH II, 735

uzsûnuôt, an der Oberfläche mit Moos bewachsen: pļava drusku uzsūnuojusi Adiamünde.

Avots: ME IV, 386

vainuôt,

2): vainuots "slimīgs" Orellen. Refl. -tiês,

2): "sich beschuldigen"
Wessen. ‡ Subst. vainuojums, beendetes Mäkeln: par ļautiņu (gen. subj.) vainuojumu BW. 8637, 5. Subst. vainuôtājs BW. 8950 var., der Mäkelnde.

Avots: EH II, 749

vainuôt(iês), s. vainât.

Avots: ME IV, 440

vainuôt(iês), s. vainât.

Avots: ME IV, 440

‡ vãrnuôt AP. Krähenjunge suchen.

Avots: EH II, 764

ve̦lnuôt: schimpfen, fluchen (mit e̦l˜) AP.

Avots: EH II, 770

ve̦lnuôt, den Teufel anrufen: zē̦ns devās... laukā ve̦lnuodams..., kuo mēle nesa Izglītība v. J. 1910, S. 643. "kāds ve̦lns..." ve̦lnuo vien katru baltu stundu! uzmetīsies auguons mēlē Domas IV, 235.

Avots: ME IV, 533

vīksnuôt Warwen, fein regnen. Wohl zu vīsle.

Avots: ME IV, 636

vilnuôt, s. vilnât.

Avots: ME IV, 595

vil˜nuôts (li. vìlnuotas), villuôts Biel. n. U., Frauenb., wollig U., mit (dichter) Wolle, Flaum bedeckt: villuotas aitas Frauenb. villuots (behaart) cilvē̦ks ebenda. v`ilnuoti ^{2 cāļi} Kalzenau. aitiņa vilnuotām (Var.: vilnainām, vilnājām) kājiņām BW. 7905 var.

Avots: ME IV, 595

‡ vĩnuôt Gramsden "Wein trinken".

Avots: EH II, 793

I vîpnuôt Stockm., (mit ĩ) Bauske, = vīpsnât, (ironisch Stockm.) lächeln Biel, n. U. Zu viept, s. Persson Beitr. 235 ff.

Avots: ME IV, 640

II vìpnuôt ² (?) Pērse "= mirdzêt". Vgl. vīpsnêt II.

Avots: ME IV, 640

vīpsnuôt, s. vīpsnât. Refl. -tiês "?": ap viņa lūpām vīpsnuojās kuodīgs sarkasms A. Brigader Daugava l, 149.

Avots: ME IV, 640

virknuôtiês, s. virknet.

Avots: ME IV, 606

vīsnuôt "?": rīta vējiņš vīsnuo Seifert Chrest. III, 2, 48. maigi vīsnuo vēsmiņa Vensku Edv. Jaunas dzejas 23.

Avots: ME IV, 643

I viznuôt Grünwald, = viznît I: nuo sarmuojušie kuoki saulē viznuo.

Avots: ME IV, 631

II viznuôt Aiviekste, Meiran, Nötk., Vīt., = viznît II: saltam laikam iestājuoties ūdens sāk viznuot Vīt.

Avots: ME IV, 631

‡ *zarnuôt, zu erschliessen aus ‡ izzarnuôt.

Avots: EH II, 801

zibsnuôt,

1) wiederholt blitzen
Fehteln, Grendsen, Nötk., Setzen, Stockm.: mirdams zibsnuoju Rainis;

2) schnell schwenken, fuchteln
Nötk.

Avots: ME IV, 718

zilganuôt: aiz e̦ze̦ra zilganuo meži Frauenb.

Avots: EH II, 807

zilganuôt Ar., ein wenig bläulich sein Nötk.,

Avots: ME IV, 719

‡ zuõbe̦nuôts Tdz. 58087, mit einem Schwert bewaffnet.

Avots: EH II, 813

zvìnuôt ² Gr. - Buschh., schwer arbeiten.

Avots: ME IV, 781

zvìnuôts ² : zvĩnuotas (ar zvīniem aplipušas) ruokas Dunika.

Avots: EH II, 816

zvìnuôts ² KatrE., = zvīnaîns 2: zvīnuoti lini.

Avots: ME IV, 781

àizvaĩņuôt, àizvainuôt Stari II, 248, tr., ein wenig beschädigen, verletzen, beleidigen: sirds kā aizvainuota Rain. savādas nuoskaņas gadās dzirdēt nuo aizlauzta, aizvaiņuota kuoka A. XV, 2, 261. es būtu viņu aizvaiņuojuse Kaln. jaunava vaicā aizvainuotās balsī Purap.

Avots: ME I, 58

‡ apašņuôt, = apasinuôt: ar apašņuotu galvu Pas. III, 430.

Avots: EH I, 72

‡ apbḕrnîtiês Wolm., = apbḕ̦rnuôtiês.

Avots: EH I, 73

apbrĩnêt, apbrĩnuôt, tr.,

1) bewundern:
visi sanāk daiļuo puisē̦nu apbrīnuot LP. IV, 73. apbrīn ļaudis dziesmu manu, apbrīn manu valuodiņu BW. 903;

2) bewundernd mit neidischem, bösem Blick ansehen:
ja skauģis bē̦rnu apbrīnuo, tad bē̦rnam nuo tam allaž lē̦cas kāds ļaunums BW. I, S. 184. apbrĩnuojams, bewunderungswert, wunderbar: apbrīnuojami smalks mednieks LP. IV. apbrīnuošana, das Bewundern, apbrīnuotājs, der Bewunderer, Verehrer.

Avots: ME I, 77, 78

apkàunêt, apkàunuôt, apkàuninât, tr., beschämen, beschimpfen: kādēļ tu mani apkaunēji? Blaum. viņš bija apkaunuots un nuonīcināts Purap. vajadzēja aprāt, apkaunināt nedarbjus Kleinbergs. Refl. -tiês, vom Schamgefühl ergriffen werden, sich schämen: apkaunies, tautu meita BW. 25448, 1.

Avots: ME I, 93

apsērksnêtiês, durch einen Nachtfrost befrieren: ceļš ir apsērksnējies L. apsērksnēt und refl. -tiês, pārklātiês ar sē̦rksnu Lauwa. S. apsḕ̦rsnuôt.

Avots: ME I, 119

‡ apvaĩnât Dunika, = apvaĩnuôt.

Avots: EH I, 124

‡ asnât ZvirgzdIne, = asnuôt: buļbas pavasar siltā vietā drīži sāc a.

Avots: EH I, 131

‡ atbrĩnêtiês C. u. a., atbrĩnîtiês Dunika, atbrīnuôtiês, zur Genüge sich wundern: nevar atbrīnuoties par... kalniem Pas. IX, 270 (ähnlich VIII, 385). kuo gan es varēju atbrīnēties, ka tâ var dzīvuot bez darba Saikava. jis nevarēja atbrīnāties, kur šuo visu... jēmis Pas. V, 405 (aus Rositten). cits tur atbrīnējās Kaltenbr.

Avots: EH I, 136

bḕrnîtiês (unter bḕ̦rnuôtiês): auch FBR. IX, 148.

Avots: EH I, 216

‡ blaûzgât Sessw., (mit aû ² ) Salis, (mit àu ² ) Schwanb., = blauznuôt.

Avots: EH I, 226

‡ blàuznât C., Trik., Wolmarshof, = blauznuôt.

Avots: EH I, 226

brĩnêt, - u, - ēju, brīnuôt Wid., tr., mit neidischem Blick bewundern: kas mazu bērniņu grib brīnēt, zila, zaļa, me̦lna migla priekš skauģa acīm. cits putniņu brīnuo, cits uodziņas Latv. Refl. - tiês, sich wundern.

Avots: ME I, 334

brĩnîtiês, - uôs, - ĩjuos, brĩnêtiês - ẽjuôs, brĩnuôtiês, staunen, sich wundern. Mit d. Dat.: brīnās ļaudis dziesmām manām, brīnās manai valuodai; seltener mit d. Akk. - Inst.: brīnās tautas manu dziesmu BW. 188, 16791; gew. mit par: par tuo ne˙maz nav kuo brīnīties; mit einem abhängigen Satze mit ka, kad, kâ: visi ļaudis brīnījās, ka (kad) es gāju maltuvē. brīnums man od. brīnumiem (selten: brīnumam BW. 5926) jābrīnās, ich muss mich sehr wundern BW. 11691.

Avots: ME I, 334

brũnêt, [auch brūnuôt Wid.],

1) braun färben
Spr.;

2) intr., braun werden, [einbrennen
Wid.]: rauši krāsnē sāk brūnēt Druva I, 402.

Avots: ME I, 341

čur̃nêt, -u, -ēju, čurnuôt Druva III, 4, intr., den Kopf hängen lassen, duseln, [müssig sein Erlaa], gebückt sitzen Bers., Fest.: kuo tu čurni kaktā? AP. galvu nuokārusi tur tā čurnēja A. XII, 647. tupu, tupu, čurnu, čurnu pie tā cepļa caurumiņa BW. 12981, 1. vientiesītis e̦suot liels muļķis, tik čurnuot vien Saul. ē̦kas čurnējušas labu gabalu lejāk Druva I, 40.

Avots: ME I, 423

daiņuôtiês, dainuôtiês N. - Autz n. U., sich zeigen: viņš spieģelī vien daiņuojas cauru rītu MWM. VII, 3; [dàiņuôtiês ² Mar., sich brüsten, prahlen; sich putzen, stolzieren; anscheinend zur Wurzel von daiļš.]

Avots: ME I, 432

drīksnêt, -ēju, drīksnuôt, fleckig werden (von errötenden und erbleichenden Wangen), flammen Nötkensh.: vaigi viņai sāka drīksnuot A. XIV, 271.

Avots: ME I, 501

grauduôt,

1) poltern, klappern,
s. graudēt;

2) ausstreuen, schütteln
[gràuduôt ² Laud.], z. B. das Korn aus den Ähne (vgl. graudēt) Spr.; "birdināt" Lasd. n. A. XIII, 252;

3) Staub aufwirbelnd reinigen:
viņš grauduoja krāsns augšā, nuo kam sacēlās lieli putekļi Lös. n. Etn. IV, 18;

[4) graûduôt "(das Land) an Halbkörner
(graudnieki) vergeben" Nitau, Roop u. a.

5) graûduôt ² Ruj., = linuôt; matuôt.]

Avots: ME I, 639

grazns [li. grãžnas resp. (Lit. Mitt. V, 154) gražnus] Mag. III, 2, 117, Suhrs, Alschw., Kabillen, BW. 13940 var. [aus Windau], 14132 var. [aus Rothof], 24127 aus Edw.], graznums, graznuôtiês BW. 20863 [aus Windau], = gre̦zns, gre̦znums, gre̦znuoties.

Avots: ME I, 641

ìesakņuôtiês, ìesaknuôtiês [?] U., sich einwurzeln: jauni uzskati iesakņuojas ar˙vienu dziļāki Vēr. II, 1020.

Avots: ME II, 61

[ìesûnât PS.], ìesûnêt Spr., [ìesûnuôt], mit Moos bedeckt werden: [akmens iesūnājis].

Avots: ME II, 75

îgnât, - ãju, îgnuôt Dünsb., îgnêt, - ẽju, Ekel, Widerwillen empfinden; ekelhaft sein: tas gudram īgnē. Gew. refl. - tiês: man īgnājas Nigr., īgnas Kand., es ekelt mich. viņam īgnējās, ka kalējs tāds nuokvēpis LP. V, 201. [man īgnējās tuo darīt Saul. viņš īgnējās par netaisnību Saul.] vai neīgnējies nuo šīs barības? LP. I, 123. īgnē̦damies par Madi... Asp.

Avots: ME I, 834

izbrĩnêt, izbrĩnît, izbrĩnuôt, tr., in Erstauen setzen: viņa zināšanas izbrīnēja MWM. VI, 944. izbrīnē̦tas acis Kaln. izbrīnītie mežsargi Kaln. (Dies ungew.) Gew. refl. -tiês, erstaunen, sich verwundern, sein blaues Wunder haben, sich satt wundern: izbrīnās, izskatās LP. VI, 344. brīnas un nevar izbrīnēties JR. V, 111. ve̦lns nevarēja ne brīnumiem izbrīnuoties LP. VII, 1176.

Avots: ME I, 718, 719

‡ izšũnât. = izšũnuôt 1: izšūnājuse maize Ramkau. zeme izšūnājusi Bers. Refl. -tiês, elastisch sein; locker werden Sten-der Deutsch-lett. Wrtb. (unter "elastisch" und "locker").

Avots: EH I, 487

izvaĩnât [li, išvainóti], izvaĩnuôt, tr., heftig tadeln, schmähen, herauntermachen: tautietis mani izvaināja līdz pat kāju galiņam BW. 22031. izvainuota mātes meita 8446.

Avots: ME I, 824

izvil˜nât, izvilnuôt, tr., gründlich rupfen, in die Haare (eig. Wolle, vilna) fahren, durchbleuen: ņem un krietni izvilnuo tuo! Grünh.

Avots: ME I, 829

jaûnêtiês, - ẽjuos, jaûnîtiês, jaûnuôtiês, jung tun: tautietis jauns jaunējās (Var.: jaunuojās) BW. 15657; jaunījās 10771.

Avots: ME II, 100

ķe̦tnaîns, ķe̦tnuôts, betatzt.

Avots: ME II, 371

‡ kleinêt Wessen "= klainuôt".

Avots: EH I, 613

kleiņuôt: (unter kleinuôt I), sich umhertreiben: auch (mit èi ) AP., (mit eî ² ) Frauenb.

Avots: EH I, 613

kūsnîtiês, -ĩjuôs, kūsnuôt,

1) sich regen (vom Verlangen),
etw. zu erstreben suchen: prātiņš vien kūsnījās uz jaunām meitenēm Etn. IV, 98;

[2) kûsnîtiês, eilen:
zirgs kūsnījās uz mājām Kreuzb.] Vgl. kùksnîtiês und kûsât I.

Avots: ME II, 338

lēņuôtiês, s. lè̦nuôt.

Avots: ME II, 461

linât, s. linuôt.

Avots: ME II, 471

‡ linavuôt Kurmene "in den Bauernhäfen als Pasfbr umherfahren, um Gemeindeglieder anzuschreiben und den Katechismus abzufragen". Vgl. linuôt 2.

Avots: EH I, 742

luõžnêt, -ẽju, luõžnuôt, hin- und herktiechen Biel. I, 412; LP. VII, 380.

Avots: ME II, 529

mãlderis, der Maler. Dafür jetzt krāsuotājs, der Zimmermaler, gle̦znuôtãjs, der Kunstmaler. [Nebst est. māl (d) er aus mnd. maler; zum d s. Le. Gr. 178.]

Avots: ME II, 581

‡ mãruonuots, = maruonuôts (?): (līgaviņa) māruonuota Blieden n. FBR. XVI, 104.

Avots: EH I, 793

mienîtiês U., = mienuôties, streiten; ["dievuoties" Fest.].

Avots: ME II, 653

nùobrĩnêt, nùobrĩnît, nùobrĩnuôt, tr., bewundern Spr., durch Bewunderung schädigen [nùobrĩnît Salisb.], zugrunde richten, so besonders bē̦rnu nuobrīnēt, ein Kind bewundern und es dadurch in seinem Wachstum schädigen: nuobrīnuot varuot, ja sakuot: ūja, cik liels (od. jauks) bē̦rns! Naud. jaunā vietā vadājuoties bē̦rnuši luopiem sāli uz muguru, lai citi nenubrīnuotu LP. V, 115. kas tuo manu skaņu balsi vakarā nuobrīnēja? BWp. 436 ^1. Refl. - tiês,

1) sich sehr wundern:
saimnieks nuobrīnas LP. IV, 107. bē̦rns baznīcā jāraudina, lai ļaudis viņā (od. par viņu) nuobrīnas BW. I, S. 179;

2) sich satt wundern:
saimnieks nevar nuobrīnēties LP. IV, 6.

Avots: ME II, 765

nùobrũnêt, nùobrũnuôt Spr., tr., intr.,

1) braun werden:
nuobrūnējuse āda Stari III, 22. te̦kas apstājās pie nuobrūnējušām būdiņām Latv.;

2) [auch nùobrũninât], braun färben:
[vēju un saules nuobrūnināta seja Veselis Saules kapsē̦ta 106].

Avots: ME II, 766

nùomel˜nêt, nùome̦lnuôt, intr., schwarz werden: nuomelnējušas ruokas R. Sk. I, 92, MWM. VIII, 589; nuome̦lnuojuši luogu stikli A. XI, 178. tautiņās nuome̦lnuoju zaļu mauru staigādama BW. 18753.

Avots: ME II, 818

nùomel˜nêt, nùome̦lnuôt, intr., schwarz werden: nuomelnējušas ruokas R. Sk. I, 92, MWM. VIII, 589; nuome̦lnuojuši luogu stikli A. XI, 178. tautiņās nuome̦lnuoju zaļu mauru staigādama BW. 18753.

Avots: ME II, 818

nùoplẽnêt, nùoplē̦nuôtiês Siuxt n. U., sich (verkohlend) mit Asche bedecken; lange stehend Farbe, Geschmack und Aussehen verlieren: pārduotavā ilgi skata luogā stāvuošais me̦dus ir nuoplēnējis Plm. n. RKr. XVII, 70.

Avots: ME II, 830, 831

nùosūlât, zischen (vom Braten); sich mit Schieim bedecken Spr. nùosûnuôt, intr., bemoosen: vārtu stabi nuosūnuoj[u]ši BW. 32640. tur panīkušas, nuosūnuojušas priedes aug LP. VII, 1117.

Avots: ME II, 862

‡ nuosûnât,

1) = nùosûnuôt Frauenb.;

2) tr., mit Moos verstopfen
Siuxt: baļķi sākaķē̦ti viens uz uotra un nuosūnāti lai.

Avots: EH II, 93

nùovaĩnât (unter nùovaĩnuôt): auch OB.

Avots: EH II, 104

[nùovīpsnât Gramsden, Lennew.], nùovīpsnêt,

1) [= nùovipsnât]: viņš irōniski nuovīpsnēja Duomas I, 685, (Kursiten, Domopol, Lis., Bers., (mit "ĩ") Behnen, nuovīpsnāja Mesoten;

2) nùovīpsnêt, nùovīpsnuôt "einen Pfiff von sich geben"
Kerstenbehm; vgl. nùovipsnât.]

Avots: ME II, 888

nùozvàigžņuôtiês, nùozvàigznuôtiês, sich mit Sternen bedecken; nuozvaigznuojies, sternenklar, bestirnt: debesis nuozvaigžņuojušās LP. VII, 415. nuozvaigznuojusēs ziemas nakts Druva II, 160.

Avots: ME II, 892

nùozvĩņuôt, nùozvĩnuôt, tr., abschuppen: māte paņe̦m zivi un nuozvīņuo A. XIV, 2, 274. Refl. -tiês, sich abschuppen, abschelfern.

Avots: ME II, 893

pabrĩnêtiês, pabrĩnîtiês, pabrĩnuôtiês, sich ein wenig wundern, sich wundern, erstaunen: pabrīnuos, pasmejuos es par savu līgaviņu VL. ķēniņa meita par jaunuo puisi tīri pabrīnās LP. II, 73.

Avots: ME III, 10

pãrbrĩnêtiês, pãrbrĩnîtiês, pãrbrĩnuôtiês, stark verblüfft werden, sein blaues Wunder sehen: tē̦vs tīri pārbrīnās par muļķīša daiļuo brūti LP. IV, 213. kungs aizbrauca pārbrīnuojies V, 338.

Avots: ME III, 151

patūsnât, = patusnuôt: lielmāte patūsnāja caur de̦gunu Druva III, 594. patvalda, ein Ausgelassener, Eigensinniger, ein Taugenichts Grünh.: tīri krusts ruokā ar tādu patvaldu Almansor.

Avots: ME III, 126

patusnît,

1) = patusnuôt;

2) = pavilkt (etwas Schweres) C.: nevar maisu patusnīt. Refl. -tiês, sich eine Weile mühsam fortbewegen: p. uz priekšu Warkl.

Avots: ME III, 126

paunât,

1) auf dem Rücken tragen
Lems. n. U.;

2) prügeln, schlagen Neik. n. U. Refl. -tiês,

1) mit dem Krame zu schaffen haben, z. B. beim Umzuge U.; sich mit etwas abgeben:
pašam nee̦suot kuo ēst, vēl paunāties ar suņiem LP. IV, 86;

2) auch paũnuôtiês Arrasch, sich übermassig dick und warm ankleiden: kuo nu paũnājies kâ ve̦cmāte! Naud., Nigr., Bauske.

Avots: ME III, 128

pavil˜nât Sessw., PS., C., Lis., Biržgalis, = pavilnuôt.

Avots: ME III, 137

II pavilˆnît, = pavilnuôt: p. matus, zâli Selsau, Sessw., Biržgalis, Lös.; "paburzīt": ej, pavil˜nī meitas, lai viņas negaŗlaikuojas! Degunen.

Avots: ME III, 138

‡ pavipsnât Nerft n. FBR. XIX, 115, = pavīpsnuôt.

Avots: EH XIII, 190

plaĩksnîtiês N.-Peb., plàiksnîtiês ² Lis., Golg., Kl., plaîksnîtiês C., Kreuzb., plaiksnuôtiês Etn. IV, 165, (hin und wieder) scheinen, leuchten: varēja redzēt plaiksnāmies smagu saules gaismu A. XX, 644, Salisb. pa miglāju plaiksnījās lē̦na gaisma Saul. I, 58. pie horiconta plaiksnuojās garās strīpās ruožaini debestiņi Stari I, 168. blāzmai caur kuokiem plaiksnuoties Austriņš. grūti bija nuoteikt, kas plaiksnījās viņa sejā. man likās, ka viņš smīnēja Jauns. Urspr. (mit -ksn- aus -skn- ) wohl gleichbed. mit plaikšķîties (vgl. plaisīties, atplaiksnīties und ādas atplaiksnījumi "saplaisājumi") und in diesem Fall zu plaîsa, plîst, plaišķīties; vgl. auch plīksnîties.

Avots: ME III, 314

pušdiensvidus, Mittagszelt: pa pušdiensvidu Pas. III, 363 aus Dond. pušdieņuot Pas. II, 250 (aus Asūne), = pusdìenuôt.

Avots: ME III, 437

sakņaîns U., saknaîns, sakņuôts Wid., saknuôts PlKur., viel Wurzeln habend, mit Wurzeln bedeckt U.: sakņaini ce̦lmi A. Upītis. saknuots uozuols LP. VII, 817. saknaiņ[u] lī dumiņ[u] (Var.: ce̦lmainā līdumā) BW. 28254, 1.

Avots: ME II, 653

sakņuôt U., saknuôt Manz. Lettus, St., Glück, sakņât Spr., auch refl. sakņuôtiês, saknuoties St., wurzeln, Wurzeln treiben: šis stāds... mūsu zemē nesakņuo Juris Brasa 32. saknuos Jē̦kabs Glück Jesaias 27, 6. tas (= mārrutks) visur mūsu dārzuos pats sakņuojas un aug Konv. ¹ 835. mana sirds stipri sakņuojas līdzšinējā dzimtenē A. v. J. 1900, S. 684.

Avots: ME II, 653

samel˜ninât, same̦l˜nuôt, tr., schwarz, unsauber machen (perfektiv): same̦lnuotuo pārtikas kuli Veselis Saules kapsē̦ta 95.

Avots: ME II, 682, 683

samilnât Celm., samilnuôt Lis., Golg., Adleenen, Schwanb., Saikava, tr., durchprügeln: viņš tevi samilnuos ar... kūju Krišs Laksts 2.

Avots: ME II, 685

sapņuôt Wolm. u. a., sapnuôt (li. sapnúoti) L., St., Kabillen, Libau, Nikrazen, Erwalen, Sassm., Kalwen, Pūņi, Dunika, sapnuôt(iês) Dond. (gespr.: sapant(e̦s)), tr., intr., pers. u. unpers., träumen: sapņuoju ērmīgu sapni LP. IV, 123. vīrs sapņuojis, ka... zem... ce̦lma e̦suot nauda VII, 1017. man sapnuoja A, v. J. 1901, S. 829. sapnuoja Jāze̦pam kāds sapnis Glück I Mos. 37, 5. - Subst. sapņuôšana, das Träumen; sapņuõjums, das einmalige Träumen, das Geträumte, der Traum: gaisa mūsu jaukais sapņuojums JR. IV, 40; sapņuôtãjs, sapnuotājs Glück I Mos. 37, 19, der Träumende, der Träumer: ja pravietis jeb sapņuotājs pie tevim ruonas V Mos. 13, 1.

Avots: ME II, 706

sasūnât V. Eglitis Zilā cietumā 62, sasūnuôt, sasūņuôt Spr., sich mit Moos bedecken: sasūnuojis (Var.: nuosūnuojis, apsūnuojis u. a.) uozuoliņš BW. 13041, 13 var.

Avots: ME III, 751

savīpsnâtiês, savīpsnuôtiês, einander zulächeln: viešņas savīpsnuojas Vēr. II, 1404.

Avots: ME III, 789

savižņuôt Vank., savižuôt N. - Peb., = saviznuôt 1: dīķis savižņuojis.

Avots: ME III, 789

sazvaigznît Golg., sazvaigznîtiês, sazvaigznuôtiês, bestirnt werden Für. I: nu debesis sazvaigznuojās, nun ist's bestirnt und klar Für. I (unter zvaigzne). kura (debess) sazvaigznījusēs mirdzēja Austriņš Vērpetē 11.

Avots: ME III, 797

sazvanît, sazvanuôt, läuten (perfektiv): būtu jau sazvanīts uz stundām A. XX, 373. dē̦lam teica, lai ejuot sazvanuot svē̦tvakaru Pas. III, 441. Refl. sazvanîtiês, einander zuläuten Dr.

Avots: ME III, 798

siksnât, -ãju,

1) mit einem Riemen prügeln:
saimniece siksnā ganu Ahs. n. RKr. XVII, 51;

2) mit einem Riemen gürten
Ar.;

3) auch siksnuôt, sich umhertreiben:
kuo nu siksnā apkārt kâ mīžīgais žīds? Burtn.

Avots: ME III, 837

šīpņuôt, šīpnuôt St., grieflachen, höhnen, spotten Bielenstein LSpr. I, 394: Līze šīpnuodama vien ar greizu aci uz viņu lūkuoja Stāsti Kraakļu kr. 78.

Avots: ME IV, 19

šķiêznaîns Gr. - Buschh., Meiran, Saikava, Sessw., šķieznaîns Wid., Memelshof, šķiêznuôts Spr., Gr. - Buschh., Nerft, faserig Spr., fein gefasert Wid., "ar labu šķiedru": šķieznaini (šķieznuoti Nerft) lini Wessen. saule... sāka brist šķieznainuos mākuonuos Jauns. III, 207.

Avots: ME IV, 54

spārnuojs, spārnains, spārnuôts: spārnuojas skudras Erlaa.

Avots: ME III, 988

‡ sprišît(iês) Warkl., = gre̦znuôt(iês). Vgl. prišît(iês).

Avots: EH II, 560

‡ sprišît(iês) Warkl., = gre̦znuôt(iês). Vgl. prišît(iês).

Avots: EH II, 560

‡ sûnât ² Frauenb., Siuxt, sûnãt Auleja, Warkl., Zvirgzdine, = sûnuôt 2: s. baļķu starpas (kādu ē̦ku ceļuot).

Avots: EH II, 608

II šūnât,

1) s. šūnuôt;

2) die Wabenzellen bauen (von Bienen)
BielU.

Avots: ME IV, 109

I sūnît, ein Gemüsebeet mit Moos belegen (um den Boden feucht zu erhalten) Druw.; beim Dachdecken unter die Schindeln Moos legen, damit Schnee nicht durchdringt (mit û ² ) Gr. - Roop; s. auch sûnuôt.

Avots: ME III, 1133

svips! Interjektion, s. unter svipsnuôt,

Avots: ME III, 1160

svipsnât Drosth., svipsnuôt, geziert (mit der Zunge und mit den Lippen) artikulierend, lispelnd sprechen Aps.: viņa runāšana izklausījās kâ svipsnuošana, pruoti tâ: svips, svips, kâ jau smalki cilvē̦ki pa laikam mē̦dz runāt Plūd. Rakstn. II, 334.

Avots: ME III, 1160

‡ *tĩksnâtiês, zu erschliessen aus nuôtĩksnâtiês ² Siuxt, sich mit Spinngewebe beziehen.

Avots: EH II, 685

*trẽpt, zu erschliessen aus nuôtrêpt ² . Etwa ein Hypernormalismus (vgl. Le. Gr. § 58) für treîpt ² ?

Avots: ME IV, 233

tusnât,

1) tusnāt Alswig, Domopol, Drobbusch, Drosth., Fehsen, Heidenfeldt, Kalnazeem, Lis., Lubn., Nötk., N.-Peb., Odensee, Salis, Schibbenhof, Stelp., Wallhof, Vīt., -ãju, tusnēt Bers., Römersh., Warkl., -u, -ẽju, tusnît Celm., Grünwald, Lennew., Nötk., N.-Peb., Salisb., Serbigal, Smilt., Wolm., -ĩju, tusnuôt Druw. (s. RKr. XVII, 84), Lubn., tušņât Mar., Oppek., Schwanb., Serbigal, -ãju, tušņuôt Oppek. n. U., Golg., refl. tusnîtiês Alksnis-Zundulis, tusnuôtiês Druw., Plm., schwer atmen, keuchen; tusnêt L., U., tusnît U., tusnuôt U., stöhnen, in heftigem Affekte weinen (wollen): guovis tusnā, kad stipri pieē̦dušas Odensee. guovs pārē̦dusies un tusn Römershof. tusnuodāmas un pūzdamas nāca... guovis Niedra Bār. 73 (ähnlich: Vīt. 33). smagu darbu darīdams cilvē̦ks tusnī, iet tusnādams N.-Peb. dirsdams tusnī ebenda. viņš tusnē̦dams rakņājas pa mē̦slu gubu Vēr. II, 1401. māt[e] ar meitu tusnuodamas darīs smagus ve̦zumiņus BW. 16360. Auka tusnīdams kāpj kalnā A. Upītis J. 1. 34. viņš tusnuodams sāka rāpties tāļāk A. XX, 802. tusnīdams un šņākdams . . . paskrēja garām vilciens A. Brigader Daugava I, 1226. daba tusnīdama un žāvādamās traušas nuo ziemas migas laukā MWM. v. J. 1897, S. 105;

2) tusnuôt Stockm., langsam arbeiten;
tusnāt oder tusnît Nötk., keuchend, mühsam arbeiten; tusnât Lubn., Vīt., tusnuotiês Bers., trödeln; tusnît Lems., (liegend) faulenzen: kuo jūs, meitas, tusnājat, ka jūs dziesmu nedziedat? BW. 780,1. kuo tu tusnuo? strādā veicīgāk! Stockm. tusnā nu tusnā, ka ātrāk tiec gatavs! Vīt.;

3) tusnît Drosth., Jürg., (keuchend Schweres) schleppen:
tusnīja maisu ve̦zumā Drosth., Jürg. me̦tusi dūņas, tusnādama, lāpstu pakaļ lāpstas Upīte Medn. laiki;

4) tusnît Ar., murren, unzufrieden sein.
Zu tust.

Avots: ME IV, 273

tvanêt, -u od. -ẽju (z. B. in Nötk.), -ẽju,

1) dunstig werden
Nötk., Peddeln, Stockm.; zu Dunst werden: valgums, satveicē̦ts, iz zemes tvan Akurater Astras 54;

2) ersticken
(tr., imperfektiv) Lubn.: grūti pane̦sama smaka tvanē Nötk.;

3) auch tvanuôt (neben tvanēt) Meiran, vibrieren (von der Luft bei heissem Wetter
Meiran): ausīs skaņas vēl tvan MWM. VII, 616. man ausīs tvanēt tvan 527. mums brīvība mūzikā tvan 700. pa visu sidrabs tvan Zalktis I, 6.

Avots: ME IV, 288

uztusnât, uztusnêt, uztusnît, uztusnuôt,

1) schwer atmend, keuchend hinaufgelangen:
uztusnāja (uztusnīja Salis) kalnā;

2) keuchend hinaufschaffen:
uztusnīt maisu pa trepēm augšā. Refl. uztusnîtiês Salis, = uztusnât 1.

Avots: ME IV, 394

vaĩmanât AP., Arrasch, Bauske, Dond., Jürg., Līn., Pankelhof, Ruj., Salis, Schujen, Segewold, Siuxt, Stenden, Wandsen, Widdrisch, (mit àI ) C., PS., Serbigal, N.-Wohlfahrt, Wolm., (mit ài ² ) Kl., Nerft, Prl., vaimanât U., vàimaņât ² Preili, -ãju, vàimanêt ² Zvirgzdine, vaimanuôt Spr., jammern, wehklagen.

Avots: ME IV, 437

vainât (li. vainóti "schmähen"), -ãju,

1) vainât Spr., Latv. Saule 1927, S. 619 (aus Ob.-Bartau), (mit aĩ ) Dunika, vàinêt ² Golg., -ẽju, vaĩnuôt C., St., U., vaiņât Celm., vaiņuôt U., beschuldigen, eine Schuld zuschreiben
U., Dunika; tadeln U., Spr., Celm., schmähen; "smādēt" Golg.: gribēja čigānu vaināt zirga zagšanā Dunika. pašu viņu vaiņuot nevarēja Stari II, 758. kungam nebij ne˙vienā vietā kuo vainuot Alm. lai saimnieks nevainuojuot, ka nevarējis pavēli izpildīt Pas. II, 172 (aus AP.). tas visus vainuo LP. VII, 39. tu . . . vaināji sievietes un daudzināji tik vīriešus vien Janš. Līgava I, 493. iemu puišus vainādama (Var.: vainē̦dama, vainuodama), kâ auziņas brāķē̦dama BW. 473 var. puišus gāju vaiņādama (Var.: brāķē̦dama) 9895 var. ruoku dēļ, kāju dēļ vainuo (Var.: nicin[a]) visu augumiņu 6904 var. biju tâ vaināta (Var.: vaiņāta), ka vairs nieka nederēju 8292. duj meitiņas ciemā auga, viena uotru vaiņādamas 8373 var. es meitiņu nevainuoju (Var.: nevaināju) . . . ; lai tā diža, lai tā maza - nāc man diža, nāc man maza! 8405, 1. neteic tautas, nevainuo (Var.: nevainē [aus Rothof]) bāleliņus! 20702;

2) schädigen, verletzen, verwunden
(vainuôt, vaiņuôt) U. (gew. in der Zstz. mit ìe-): es vainuošu, tu dziedināsi LP. VI, 16. tai sirds ir vainuota MWM. VI, 603. Refl. vainuôtiês,

1) (mit aĩ) Nötk., (mit ài ² ) Fest., verderben
(intr.): aiz iespieduma, puvuma. mitruma ābuoļi vainuojas Serben, Vīt. gaļa sāk jau vainuoties Nötk., Ramkau; schadhaft, verletzt werden: kuoks gar kuoku vējā beržuoties vainuojas Ramkau;

2) "einander Vorwürfe machen, einander beschuldigen"
Schwanb.

Avots: ME IV, 439, 440

viênuot (li. vienuoti "vereinigen"), einigen, zusammentun U., Asp. R. VII, 16: grauzdenieki bij vienuoti ar pieinavniekiem kuopā Siuxt. Refl. -tiês, sich einigen. Subst. vienuôšanās, Einigung M. Aron Kr. Vald. 15. viênuôtãjs, wer einigt: tautu vienuotājs Konv. ² 163.

Avots: ME IV, 668

vīksnêt Warwen, = vīksnuôt.

Avots: ME IV, 636

villuôts, s. vilnuôts.

Avots: ME IV, 593

vilnât, -ãju,

1) vil˜lât Dunika Frauenb., wollig werden; sich mit Flaum überziehen:
dẽle sāk villāt Dunika;

2) vilnât ² Bers., Heidenfel
KatrE., Lubn., Sessw., Zvirgzdine, vil˜lât Adiamünde, A.-Ottenhof, AP., Arrascch C., Jürg., Nötk., N.-Salis, PS., Tri k., Zögenhof, villât ² Erlaa, Golg., Schwanb., villât U., villuôt Frauenb., (an den Haaren) zupfen, zausen, raufen, reissen: villāt matus Aps. III, 29. suns vilnā aitu KatrE. Refl. -tiês,

1) sich mit Wolle bedecken, mit Wolle bewachsen
(vilnāties) Vīt.; "vilnu audzēt" (vilnuoties) Ronneb.: skrej uz Vāczemi vilnuoties! ruft man einem geschorenen Schaf zu Ronneb.;

2) vilnâtiês Vīt., villâtiês C., Nötk., PS., Salis, Trik., (mit il ² ) Golg., vilnuôtiês Panemune, vil˜ luôtiês Siuxt, villuõtiês Grünwald, U. Edwalen n. Biel., Pilten, sich (in den Haaren
U. ) raufen, zausen, reissen villuôtiês Frauenb., Nötk., sich prügel Naud.: puikas sāk vilnāties Vīt. suņi villājas Salis. e̦suot briesmīgi villuojušies tirgū; cits gluži piesists Naud.

Avots: ME IV, 594

viļˆņuôt C., Schwanb., viļnuôt Wolm., viļņuôt U., auch refl. -tiês Frauenb., wogen, Wellen werfen U.: e̦ze̦rs, rudzu lauks, zâle, dūmi, ļaužu masas viļņuo. tādi rudzi šuogad, ka viļņuot viļņuo (von gut gediehenem Roggen gesagt) Frauenb. kartupeļu tīrumi viļņuot viļņuojas Kaudz. Izjurieši 5. skrullainie mati kuplās pāsmās karādamies viļņuoja lejup Janš. Līgava I, 400.

Avots: ME IV, 598

vīpsnât, -ãju,

1) vĩpsnât Allendorf, A.-Ottenhof, Dunika, Grobin, Grünh., Grünwald, Naud., Nikrazen, Pankelhof, vìpsnât ² Aiviekste, vipsnât C., Sonnaxt, Stockm., vîpsnât Baltinow, Šķilbē̦ni, vĩpsnât ² Ekau, Essern, Kr.- Würzau, Līn., Schibbenhof, Selg., Siuxt, vīpsnât Bers., Gr.-Würzau, Kalzenau, Lennew., Lubn., Meiran, Memelshof, N-Peb., Rutzau, Sessw., Vīt., vìpsnêt ² Stockm., vīpsnêt Kosenhof, vipsnuôt Stockm., vîpsnuôt ² Wandsen, vìpsnuôt ² Erlaa, Lennew., Ogershof, vīpsnuôt Wid., (ein wenig) ironisch oder verschmitzt lächeln, schmunzeln; vĩpsnât Kurs. "gedankenvoll lächeln"; vīpsnât Vīt., den Mund zum Pfeifen verziehen;

2) (mit den Augen) winken
N.-Peb., (mit ì ² ) Schwanb., (vìpsnêt ² ) Gr.-Buschh.;

3) vìpsnât oder vìpsnêt "prahlerisch, selbstbewusst (etwas) sagen" Nötk. Nebst li. vypsóti "mit halboffenen Lippen hafblachend dastehen" zu vīpnuôt I.

Avots: ME IV, 640

vir̃knêt, -ẽju, virkņuôt, aufreihen, aneinanderreihen: virknēja sīpuolus Janš. Bandavā I, 125. virknējuot . . . elementus pēc . . . atomu svariem Konv. ² 825. diadēmu ... nuo zvaigznēm es virkņuošu R. Sk. II, 245. Refl. virknêtiês U., (mit ir̃ ) C., virknuôtiês U., vir̃kņuôtiês Wandsen,

1) virknêtiês Bers., Kalzenau, virknuôtiês Bers., Nötk., Vīt., virkņuôtiês Lubn., sich aneinanderreihen, sich zusammentun
U.: putni virknējas uz pruojām iešanu Kalzenau. dzērves virknuojas taisnā virknē Vīt. šūniņas virknējas cita citai galā Konv. 75. nuotikums virknuojas pie nuotikuma B. Vēstn. atmiņas virknējas A. v. J. 1896, S. 205. (duomas) virknējās nesakarīgās variācijās 1903, S. 37;

2) sich mit Aufreihen beschäftigen
U.

Avots: ME IV, 606

viznêt Kokn., = viznuôt II.

Avots: ME IV, 631