Paplašinātā meklēšana

‡ cere,

1) die Hoffnung
Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 77: viņam liela c. uz kaut kuo Ar. ne˙kāda c., gar keine Hoffnung BielU.;

2) "ieduoma": sastindzis se̦nu se̦nā cerē un ilgās Austriņš Nopūtas vējā 21. Vgl. ceres (unter ce̦ras).

Avots: EH I, 266

mārķītis, [ein Hündchen mit einem weissgestreiften Hals Nerft]: viņai izdevās vienu mārķīti (nuo ūdens) malā dabūt, bet tas bija sastindzis un maz vairs dzīvs Jauns.

Avots: ME II, 584

nùošàusminâtiês, einmalig schaudern: viņš sastindzis nuošausminājās Lapsk.

Avots: ME II, 865

II sarinkt; intr.,

1) sich zusammenringeln
Alksnis - Zundulis, sich krümmen, bücken: guļ sarincis kâ dieva ausī Alksnis - Zundulis. kuo nu tupi kâ sarincis (nuo aukstuma sarāvies, sastindzis)? Schibbenhof. vārna aukstumā sarinkusi ragā Würzau. stāv salā sarincis Alksn. - Zund. ir sarinkušiem zemes bē̦rniem raizes Līguotnis;

2) sarincis, krank Grünh.

Avots: ME III, 717

sariñtis (part. praet. act.) Bauske, = sastindzis">sastindzis: vārna... bija iekāpuse... kuoka galuotnē un tur sarintuse tupēja De̦glavs Ve̦cais pilskungs 87.

Avots: ME III, 717

sasapņuôt,

1) tr., zusammenträumen:
atce̦ruoties sasapņuotās laimes Seibolt Sk. 48;

2) intr., längere Zeit träumen:
B. sasapņuo 8 gadus Vēr. II, 820. Refl. -tiês, sich (genügend) Träumen, Illusionen hingeben, sich verträumen: puisē̦ns ir tâ sasapņuojies Vēr. II, 517. viss kâ sastindzis klausuoties, kâ sasapņuojies Baltpuiviņš Agrā rītā 46. tad jau tās bijušas... sasapņuojušās Janš. Precību viesulis 43. - Subst. sasapņuõjums, das Zusammengeträumte, das Traumgebilde, die Illusion: tas tik tāds sasapņuojums Vēr. I, 1084.

Avots: ME III, 726, 727

sastiñgt, intr., erstarren Ruhental: sastindzis... kâ rags Kaudz. M. 47. sastingu, nuosalu tēvis gaidīdama BW. 18509, 2. tikkuo nesastinga nuo smiekliem, nuo liela aukstuma Sassm. tuo sastingušu nuo ūdens izvilkuši LP. VlI, 984. Ķencis sastinga aiz bailēm Kaudz. M. 155. vinš bij pa˙visam sastindzis un sastulbis nuo pārsteiguma un brīnumiem Vēr. II, 31. ūdeņi sastinguši jūŗas vidū II. Mos. 15, 8. vārds uz lūpām... sastingst Vēr. I, 783. viņas sausajā, krunkainajā, it kâ sastingušā sejā 1283. sastingušas acis, starre Augen Heniņ. -Subst. sastiñgums, das einmalige Erstarren, die Erstarrung: abinieki un rāpuļi pavada ziemu sastingumā Sassm. viņam uznāca kâ auksts sastingums Vēr. I, 827.

Avots: ME III, 747, 748

sastulbt, intr., ganz betäubt, verblüfft, geblendet werden Sonnaxt: viņš bij pa˙visam sastindzis un sastulbis nuo pārsteiguma un brīnumiem Vēr. 1I, 31. Maigais tâ sastulba, ka tik... paplēta muti un vairāk ne˙kā A. XX, 49.

Avots: ME III, 750

stùlbenis ² ,

1): "stulbs (negudrs) cilvē̦ks" Bers., Lubn., Odziena, (mit "ul̃" ) Schujen, Waidau, (mit ùl ) Kolberg, Nötk., (mit ul ) Ermes; s. tāds! cilvē̦ku valuodu nesapruot A. Upītis Pirmā nakts 425; "stulbs zirgs" Bers.; "stulbs dzīvnieks" Kolberg; ‡

2) "?": galms šaušalu stulbenī sastindzis vē̦ruoja Līg. medn. 180.

Avots: EH II, 593, 594