Paplašinātā meklēšana

‡ gaistîtiês, -uôs, -ĩjuôs, albern, tollen (mit aî ² ) AP., (mit ài ² ) Sessw. (dazu gehört offenbar auch die II p. plur. gaistaties aus AP. unter gaisteklis II): vai meita tā, kas ... ar puišiem gaistās, pluosās? Dünsb. Pridis un Tr., S. 90; "slaistīties, slinkuot">slinkuot" (mit aî ² ) Schnehpeln.

Avots: EH I, 378

ìestàipît, tr., freqn. zu ìestìept, einrecken: e̦suot atkal pamazām iestaipīti kauli, e̦suot diezgan slinkuots Blaum. ruokas piedurknēs ē̦rtāki iestaipīdams Duomas I, 1.

Avots: ME II, 72

nùodairîtiês: "slinkuot">nuoslinkuot" (mit ài ² ) Oknist; gribēju tikt pie pavarda, bet nuodàirījuos ² vien ("nevarēju pietikt") Saikava.

Avots: EH II, 38

nùolempêt,

[1) "nuolamāt, nuogānīt" Naud.;

2) nùolem̃pêt (= nuoslinkuot) darbu Autz, Grünh.; "nuolaisties" Plm., Kursiten];

3) "стащиться" Spr.;

[4) "nùopê̦dât" Mar., Serben;

5) "aufessen"
(mit m̃) Ringmundshof; "unschön aufessen" Sessw. Refl. - tiês,

1) verlumpen, verarmen, die Ohren hängen lassen:
es neduomāju, ka tu nuolempēsies un nevarēsi izpirkt pudeli alus Jürg.;

2) "in der Arbeit lässig werden"
(mit "em̃" ) Autz; "nuolaisties (izskatā un darbā)" Preekuln.]

Avots: ME II, 809

‡ nuolum̂sterêtiês ² Frauenb., eine gewisse Zeit hindurch "slinkuot">slinkuot; juokuoties": muižas rijā zem ārdiem puiši ar meitām nuolumsterējās vien.

Avots: EH II, 64

nùomalzîtiês: visu dienu n. (nuoslinkuot) bez darba Warkl. tē̦vs visu nakti nuomalˆzījās (slims, muocīdamies, staigādams, negulē̦dams) Saikava.

Avots: EH II, 66

nùoslemêt AP.,

[1) sich beschmieren, sich besudeln
Jürg.]: nuobridusēs, nuoslemējuse, tâ ka nuo viņas tuvuma aiz˙vien izvairās Austr. ej nuoslemējis kâ sunītis Vēr. II, 523. nuo saules līdz saulei ej nuoslemējis Austr. [dzīve bija nuogājusēs, nuoslemējusi, ka ne varēja gan˙drīz ne acu pacelt Austriņš Nuopūtas vējā 117, nuoslemējusi gaitniece Austriņš M. Z. 107;

2) "velti nuostaigāties" Ronneb., Ar.;

3) "sich mit einer schweren und unsauberen Arbeit abplagen"
Ar.;

4) "nuoslinkuot" Lös.; "an einer nutzlosen Arbeit (die Zeit) vertrödeln"
Kalz.]

Avots: ME II, 851, 852

pemperêt,

1) "undeutlich sprechen"
Bauske;

2) mit den Füssen stampfen, trampeln
Wend. n. U. Refl. -tiês "vē̦de̦ru laitīt, svalstīties, slinkuot">slinkuot" Dobl. n. Etn. IV, 164.

Avots: ME III, 199

sliñkuôt, slinkuoties L., slinkât Mag. XIII, 41, faulenzen: Sprw. jauns slinkuo, ve̦cs muocies! Birk. Sakāmv. 35. ganu meita ieraduse slinkuot guovis ganīdama BW. 11142 var. - Subst. sliñkuôšana, das Faulenzen: tas tev par ... slinkuošanu! JK. III, 74; sliñkuotãjs, der Faulenzer: tautas meita slinkuotāja bez darbiņa ganuos gāja BW. 29319 var. Vgl. li. III prt. slinkavo "faulenzte" Lit. Mitt. II, 239.

Avots: ME III, 933