Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'spindzêt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'spindzêt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļa skaidrojumā (5)

spiegt

I spìegt C., Wolm., spìegt ² Kl., spiêgt ² Iw., Karls., Bl., spiedzu, pfeifen wie eine Maus od. eine Meise Bielenstein Holzb. 720, U., laut u. hell piepen, quiecken, mit schriller, durch dringender Stimme schreien, singen: zīlīte spiedz U.; klingen: atmini, kuŗa auss spiedz! Wessen. Nebst spīdzinât, spīdzele, spīga zu li. speñgti "klingen (in den Ohren)", wozu auch le. spèngt, spindzêt, sping(stê)t, und andrerseits li. spiẽgti "láibu, augštu balsu šaukti" in Dusetos (nach K. Būga) und LChr. 387, so (aus Kaltanėnai), sowie (nach Prellwitz Wrtb.2 427) zu schwed. spink "Sperling", spinke "kleiner Vogel", und andrerseits gr. σπίζω "zirpe, piepe" (wenn mit ιζ aus igi̯ ), vgl. auch Walde Vrgl. Wrtb. II, 663 und Zupitza Germ. Gutt. 162.

Avots: ME III, 1005, 1006

spindze

spindze, = spindele, eine kleine Bremse: zirgi sìena laikā ar spindzēm . . . kaudamies klanās Etn. III, 64. Zu spindzêt.

Avots: ME III, 997, 998

spindzele

I spiñdzele Līn., Iw., Grünwald, Nötk., spìndzele ² Kl., Mar., Tirs.,

1) = spindele, die Pferdebremse Tirs.: par mušām . . . nerunājuot, jāpiemin tikai guomeles un spindzeles A. v. J. 1899, S. 491; spiñdzele, die Wespe Tadaiken, Aistern;

2) ausīs spindzeles sit Etn. II, 111, die Ohren klingen;

3) "gaisīga meitene" Nötk., ein flinkes, gewandtes Mädchen:
jaunākā meita ir tāda spindzele Tirs. zu spindzêt.

Avots: ME III, 998

spindzināt

spiñdzinât, = spindzêt, summen: dzirdēja . . . nakts sisenīšus spindzinām Janš.

Avots: ME III, 998

spingstēt

spiñgstêt Dond., Wid., -u, -ẽju, spiñgt Wandsen, Bauske, Wid., -gstu, -gu, summen: spindzele un citi kukaiņi spingst Etn. II, 51. Zu spindzêt.

Avots: ME III, 998