spundēt

spuñdêt, spùndêt 2 Saikava, -ẽju, spunden U., Spr.; dzīvu spundē zārkā iekšā Vēr. II, 671. spundē tik iekšā! iss auf! Saikava. spundē tik ar bāšanu (sìenu šķūnī) ebenda. - grīdas talsāmas nuo cieti kuopā salaistiem, spundē̦tlem dēļiem Konv. 2 700. Refl. -tiês, sich (zu)spunden, -pfropfen Spr.: tik tālu spundējies, kamē̦r pa pakaļu sāk laukā nācin Etn. III, 32.

Avots: ME III, 1029


spundēt

spuñdêt: s. (fest einwickeln) bē̦rnam kājiņas cieši se̦gā iekšā Seyershof; "dzīt siênā lielu vadzi" Bērzgale.

Avots: EH II, 564