stîdît Mar., Schwanb., Lis., Golg., Meiran, Sermus, -u, -ĩju, tr., hetzen Stomersee, Selsau, Aahof, Adl., Beienhof: gans stīda suni uz luopiem, uz cilvē̦kiem Aps. stīdi suņus, lai iet guovi atgrìezt! Mar. n. RKr. XV, 138. "cui!.. "viņa stīdīja suni A. XXI, 566. rej, sunīti, rejamuo! es pastīdu stīdāmuo (Var.: parīdu ridāmuo) BW. 14461 var. Zur Wurzel von lat. instīgāre "anspornen aufreizen", stimulus "Stachel" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 612 f.)? S. auch stuidît.

Avots: ME IV, 1074

stîdît: auch Alswig, Kalnemois, N.-Laitzen, Plm., Ramkau.

Avots: EH II, 581