stakņāt

stakņât, -ãju,

1) treten, kneten;
mālus kājām, kaņepes ar cirvja kātu Drosth., Bers.; "mīdīt": stakņā, lai vēži iet krītā! Drosth., Bers.;

2) gehend od. etwas schleppend stehen bleiben;
iet, iet (ve̦lk, ve̦lk) un stakņā Fest. Zu staknît 1 und 2.

Avots: ME III, 1041