Paplašinātā meklēšana

ciêts (li. kietas),

1) hart:
ciets kâ akmens, dzelzs, tē̦rauds, kauls. grūti, grūti man gulēt uz cietām cisiņām. cūkas kājas cietas vārīt. ciets ūdens. Sprw.: ciets ir ciets un paliek ciets. ciets ar cietu kuopā nede̦r;

2) fest:
zaglis dabū savu algu, savā kaklā cietu valgu. ciets miegs;

3) hart, fest, verstopft (vom Leibe):
ciets vidus, cietas iekšas;

4) unempfänglich, schwer begreifend:
cieta galva, schlechtes Gedächtnis, ein schwer begreifender Kopf;

5) hart, blank (vom Silbergelde):
sudraba rubuļi - saukti par baltiem jeb cietiem Etn. IV, 150;

6) hart, streng, barsch:
muižas īpašnieks bijis bargs un ciets. turu labi cietu sirdi pret svešuo māmuliņu. sak(a) māmiņai cietu prātu. viņš teica cietā balsī Vēr. II, 157;

7) anhaltend:
ciets kle̦pus;

8) knauserig:
tas tik ir ciets dzīvuotājs;

9) cieti radi, nahe Verwandte.
[Wohl zu apr. keytaro "Hagel" (s. Trautmann Apr. Spr. 355 mit Literaturang.) und zu serb. čȉt "ganz, unverletzt" (s. Jagić AfslPh. VIII, 154 f. und XVII, 292 und Berneker Wrtb. I, 158), sowie (?) r. чи́тый "mässig, nüchtern" urspr.: solid?).]

Avots: ME I, 396

mil˜tuôt (li. mìltuoti Arch. Phil. III, 52 f.); ‡

2) "gar gekochte Kartoffeln über dem Feuer schwenken, damit sie mehlig werden"
Ermes; ‡

3) schlagen
(mit ìl ² ) Alswig; ‡

4) bröckeln
(intr.) Segew.: tē̦rauds bir̂st, miltuo nuost.

Avots: EH I, 815

nùorûdinât, nùorûdît, tr., abhärten, stählen: nuorūdīts tē̦rauds, vīrs, blēdis. šis pārbaudījums bija viņa dvēseli nuorūdinājis Vēr. II, 1108. Refl. -tiês, sich abhärten, gestählt werden: tagad viņš jau pilnīgi apradies un nuorūdījies JR. IV, 84. cilvē̦ka organisms nuorūdās pret lipīgu slimību Vēr. II, 84.

Avots: ME II, 841

pãrvḕrst, pãrvḕrtît, tr.,

1) verwandeln, umgestalten, verändern:
ūdeni par vīnu. [ve̦lns meitas pārvērse par ķēvēm Pas. III, 246. viņa sirds lai tuop pārvērtīta Glück Dan. 4, 13. kas par čūsku ir pārvērtīts II Mos. 7, 15.] pie pārvērtītiem tu rādies pārvērtīts Psalm 18, 27. jaunais likums pārvērsa apstākļus B. Vēstn.;

2) hinüberwenden, hinüberziehen:
es būt[u] savus gaŗus matus pār vainagu pārvē̦rtusi! Ltd. 1170. Refl. -tiês, sich verwandeln, sich verändern: par gaismas bē̦rniem pārvēršas GL. sviests pārvērties asinīs LP. VII, 557. Liena pārvērtījās it kâ sakarsē̦ts, sarkans tē̦rauds Kaudz. M. [Bei Manz. in dieser Bed, auch pārvērt(ies) (falsch?); pārvēries par nežēlīgu Post. III, 161. bē̦das taps drīz lielā priekā pārve̦rtas Post. I, 21.]

Avots: ME III, 187

plâvât C., plâvât ² Karls., -ãju,

1) auch plāvuôt, wallen, Wellen geben, schweben Für. I: zem mums plāvuo gludais, straujais ūdens MWM. IX, 893. vizma, kas kâ burvīgas le̦ntas pašā klusākā laikā plāvuo tāļumā par ūdeni IX, 603;

2) plâvât Druw. n. RKr. XVII, 73, auch plāvuot, flache Risse ergeben: vējā seja plâvā Wolmarshof. krāsuota siena sāk plāvāt Jürg. nagla plāvuo kaļuot Wandsen. tē̦rauds plāvā Fest., Stelp.;

3) "umhergehen"
Wessen. Refl. -tiês,

1) schweben:
mēness mākuoņās baigi plāvājās MWM. VII, 58;

2) "sich breit, gross machen"
Ar. In der Bed. 1 wohl zur Wurzel von plevinât.

Avots: ME III, 332

‡ sašķē̦luôt, = sašķēlêtiês: baļķes sašķē̦luo N.-Peb. tē̦rauds, akmens var s. Lennew.

Avots: EH XVI, 453

*taurads oder *taurada "?": šuj, māmiņa, man krekliņus, liec tauradu padusē! BW. 7376, 2 var. (aus Wessen). Wohl umgestellt oder entstellt aus hochle. tārauds < tē̦rauds "Stahl" (vgl. šūn, māmiņa, man krekliņu, liec pusīti tē̦raudiņa! BW. 7372).

Avots: ME IV, 139

tè̦raîds ² (?) N.-Schwanb., = tē̦rauds?

Avots: ME IV, 172

tē̦raûds Serbigal, Wotm., (mit àu) AP., (mit aû ² ) Iw., Līn., Ruj., Salis, tè̦raûds ² Kl., Los., Nerft, Prl.,

1) der Stahl:
ciets kâ tē̦rauds Br. 265. ve̦se̦ls kâ tē̦rauds 395. es izkalu zuobentiņu deviņiem tē̦raudiem BW. 34043, 2. grūt[i] sieniņa pļāvējam: silta saule, zaļa zâle, tē̦rauds kāta (Var.: kuoka) galiņā 28651;

2) in genitivischen Verbindungen:
tē̦rauda ruoze Br. 162 "?"; tē̦rauda uogles Br. 30. Nebst tē̦ruods aus liv. tērōda, s. Thomsen Beroringer 281 f.

Avots: ME IV, 172

trapans,

1) trapans Wilzen n. Etn. I, 106, Aahof, Alswig, Daudsewas, Kl.Salwen, Meiran, Memelshof, N.-Laitzen, Römershof, Salis, Sauken, Serbigal, Sessw., Warkl., Wessen, St., trapans Gr.-Buschh., trape̦ns Kokn., Adj., morsch, verwitternd, brüchig, brockelig:
elksnis ir trapans kuoks Memelshof. trapani kliņģeŗi ebenda. tē̦rauds ir trapans Romershof. kauli paliek trapani Veselis Tīrumu ļaudis. tam (= vītuolam) bij tik trapani zari, ka paši nuo sevis bira nuost Jauns. Baltā grām. I, 15. trapans māls Wilzen n. Etn. I, 106, Alswig. trape̦na zeme Gr.-Buschh. trape̦na ve̦lē̦na ebenda. trapans biezpiens, siers, plācenis Aahof, N.-Laitzen u. a.;

2) Subst., ein morsches, verwittertes Holzstück
Alswig, Assiten, Mar., Serben; bröckliges Brot Bornsmünde;

3) "?": kas tev, tādam trapanam, tur nekait? Alm. meitai bij atsūtīts pakaļ kāds ve̦cs trapans B. Vēstn. Zu trapjš I.

Avots: ME IV, 222

traušs (li. traušus "trapus" Miežinis),

1) traûšs ² Amboten, Dond., Dunika, Erwalen, Funkenhof, Gramsden, Iw., Kalleten, Līn., Neuhausen, Nikrazen, Pampeln, Preekuln, Rutzau, Schrunden, Stenden, Wain., traušs U., = trausls: traušs kâ tē̦rauds Amboten, Nikrazen. tev, alksnīti, trauša miza BW. 21706, tas ir ļuoti traušs, man bail, ka viņš nesalūst Wain. (fig.) tavs spē̦ks nuo tā ļaunuma traušs ir? Dünsb. Par. 79. celt traušas (hinfällige) hipotezes A. v. J. 1896, S. 74;

2) scheu (von Pferden)
U.: traušs zirgs Etn. III, 148.

Avots: ME IV, 227

trušls Ahs., trušļs, = trusls: trušls tē̦rauds ātri lũst Ahs. tev, alksnīti, trušļa (Var.: trusla, trausa u. a.) miza BW. 21706, 1 var.

Avots: ME IV, 249