lūlāt
lūlât, -ãju,
1) singen:
šim vare̦n patīkuot lūlāt LP. VI, 252;
[2) heulen (vom Wolf);
3) weinen
Bauske].
Avots: ME II, 519
1) singen:
šim vare̦n patīkuot lūlāt LP. VI, 252;
[2) heulen (vom Wolf);
3) weinen
Bauske].
Avots: ME II, 519
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'tīkuot' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'tīkuot' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļa skaidrojumā (6)
nesakmes
‡ *nesakmes (>ostle. nasakmes ) Mahlup "?": kad aude̦kla galu nuolīdzināja. tad tuos galus sauca par nesakmēm. tuos deva bē̦rniem uz sē̦briem aiznest un nuosviest tâ, lai ni˙viens nere̦dz; tad tās nesakmes sē̦briem tīkuot, un paši varuot ātri aude̦klu nuoaust. Wohl zu nesekme.
Avots: EH II, 19
Avots: EH II, 19
notikt
nùotikt,
2): lai nuotīkst pēc šīs lūgšanas Manc. Spred. 4 , Pielik., S. 243. lūgšana nuotiek, eine Bitte wird erfüllt
BielU.; = nùoderêt 2: tās visur nuotīkuot Dünsb. Krist. stāstītājs (1848) 96 (ähnlich IMM. 1932 I, 21, aus Dond.). tas gauži nuotiek, ja tie (= zirgi) allaž ir pie ruokas un nav jāzaudē daudz laika, zirgus ... nuo ganībām mājā vācuot Pēt. Av. III, 204; ‡
5) verspüren, wittern:
suns nuotika smaku Skaista n. FBR. XV, 48. ‡ Subst. nùotikšana, das Geschehen: ni˙vienam nestāstīs par nuotikšanu Pas. XII, 347.
Avots: EH II, 100
2): lai nuotīkst pēc šīs lūgšanas Manc. Spred. 4 , Pielik., S. 243. lūgšana nuotiek, eine Bitte wird erfüllt
BielU.; = nùoderêt 2: tās visur nuotīkuot Dünsb. Krist. stāstītājs (1848) 96 (ähnlich IMM. 1932 I, 21, aus Dond.). tas gauži nuotiek, ja tie (= zirgi) allaž ir pie ruokas un nav jāzaudē daudz laika, zirgus ... nuo ganībām mājā vācuot Pēt. Av. III, 204; ‡
5) verspüren, wittern:
suns nuotika smaku Skaista n. FBR. XV, 48. ‡ Subst. nùotikšana, das Geschehen: ni˙vienam nestāstīs par nuotikšanu Pas. XII, 347.
Avots: EH II, 100
tīkāt
tikât (li. týkoti "lauern") Bl., Kabillen, Karls., Līn., tīkât L., U., -ãju, tĩkuôt Arrasch, C., Jürg., Neuenb., Peb., Selg., tìkuôt 2 Adsel, Gr.-Buschh., Kl., Kr., Marzeu, Ogershof, Prl., Saikava, Selsau, Sessw., tìkuôt N.-Wohlfahrt, tikuôt 2 Segew., tīkuôt U.,
1) (auf etwas) lauern
Biel. und N.-Peb. n. U., Spr. (tīkuôt), Wessen (tīkât): apduomīgi un ar ziņu viņš glūnēja un tīkāja tur iekšā A. v. J. 1896, S. 735;
2) (nach etwas) trachten
(tìkāt 2 Kr.), verlangen PS. (tīkuôt), U., streben (tīkât) Siuxt: ne tur kuo gaidīt, ne kuo tīkāt LA. kaķis tīkāja žurku tiesāt LP. VI, 363;
3) = vervēt, werben V.;
4) tīkāt L., zielen;
tīkuot pēc kā St., auf etwas seine Augen richten. Refl. -tiês,
1) (lange und heimlich) einander anblicken
(tĩkâtiês) Dunika: puisis ar meitu ilgi tīkājas viens uz uotru Dunika;
2) (nach etwas) trachten
Spr. (tīkuôtiês). Nebst tīkt II, tiekavât und tiekties zu ksl. tikъ "speculum" und (wenn dies kein Lituanismus ist) westruss. тикаться "высматривать, подстерегать".
Avots: ME IV, 200
1) (auf etwas) lauern
Biel. und N.-Peb. n. U., Spr. (tīkuôt), Wessen (tīkât): apduomīgi un ar ziņu viņš glūnēja un tīkāja tur iekšā A. v. J. 1896, S. 735;
2) (nach etwas) trachten
(tìkāt 2 Kr.), verlangen PS. (tīkuôt), U., streben (tīkât) Siuxt: ne tur kuo gaidīt, ne kuo tīkāt LA. kaķis tīkāja žurku tiesāt LP. VI, 363;
3) = vervēt, werben V.;
4) tīkāt L., zielen;
tīkuot pēc kā St., auf etwas seine Augen richten. Refl. -tiês,
1) (lange und heimlich) einander anblicken
(tĩkâtiês) Dunika: puisis ar meitu ilgi tīkājas viens uz uotru Dunika;
2) (nach etwas) trachten
Spr. (tīkuôtiês). Nebst tīkt II, tiekavât und tiekties zu ksl. tikъ "speculum" und (wenn dies kein Lituanismus ist) westruss. тикаться "высматривать, подстерегать".
Avots: ME IV, 200
ulseknēt
vien
viên li.( vien bei Miežinis) Wolm˙u.a. viên 2 Dond., Kand., Salis, Selg., Siuxt, viẽn Rutzau n. FBR. VII, 116, Dunika, Līn., Mesoten, Schnehpeln, Siuxt, Tr., Vierka, viê AP., C., Serbigal, Trik., viê 2 Segewold, nur, allein: kur vien U., wo nur, wo es auch sei. kad vien gribējis LP. VII, 858. lai... dzīvuojuot, kâ vien tīkuot IV, 103. apkaut, kuo vien tikai gribuot VI, 420. runājiet,... kuo vien laba zinādami! BW. 8856. vai es vie vīrins biju? vai man vie kumelins? 8326. viņš bij tāds vien mudīgs Mērn. laiki 5. bija ķēniņam viena vien meita Zbiór XVIII, 449. vai viens suns vien ir raibs? RKr. VI, sak. v. 817. divas vien māsas. stīvs vien paliku Mērn. laiki 28. lai iet... taisni vie Etn. IV, 169. cik ātri vien varē̦dams LP. VII, 858. āt ātri vien tas steidzies pakaļ III, 84. klāt vien nē̦sāt 66. aiztikt ar nūju vien I,137. priedes vie, egles vie BW. 25934, 3. smiekli vien, ē̦rmi vien 11072, 4. stucinu vie nuogriêzuos BWp. 2762. ved,... kur ve̦zdams, caur siliņu vien neved! BW. 18272, 11 var. duo[d],... kam duodama, iguoņam vie neduo[d]! 9515 var. rej, rej, sunīti, nekuod vien! Br. sak. v. 1215. glāb vien kaķi nuo nāves! viņš tev ieplêsīs ruokā 470. meklējiet vien paši! Mērn. laiki 96. lai viņš nāk vien! J. K. V, 132, aizslē̦dz durvis, ka kraukš vie LP. VI, 218. zivis sanākušas, ka ļum vien III, 75. ja vien tik (wenn nur) agrāk nevajaguot muodināt Mērn. laiki 62. tad tik vien miega kâ zirgam Etn. II, 66. tuo tik vien ne! 75. tik vien ka U. "wenn nur; so nur, dass". bez vien U., ausser, ausgenommen (nur): neatstāj savas mājas, bez vien uz baznīcu... braukdams BW. III, 1, 96. visas meitas, bez vien tās klibās, uogās Mag. II, 2, 70. ne vien - bet arī, nicht nur - sondern auch. Alter nom. s. neutr. g. zu viêns; Tr. hat viēn "nur" neben viêns "ein"!
Avots: ME IV, 655
Avots: ME IV, 655