Paplašinātā meklēšana

‡ àizterkšķêt, vollschwatzen, schwatzend betäuben: a. kam ausis. Refl. -tiês, für eine kurze Zeit zu rasseln (klappern) anfangen: pļaujamā mašīna aizterkšķējās.

Avots: EH I, 57

nùoter̂kšķêt, nùoterkšêt, verplappern, herplappern: laiku, vārdus.

Avots: ME II, 874

‡ paterkšêt C. u. a., paterkšķêt(iês) Schwitten, ein wenig schwatzen.

Avots: EH XIII, 182

‡ paterkšķêt "?": runāšana ... izskanēja drusku tâ kâ paterkšķē̦dama Kaudz. Izjurieši 31.

Avots: EH XIII, 182

sater̂šķêt Golg., = saterkšķêt.

Avots: ME III, 762

sater̂kšķêt, sater̃kšķêt Jürg., Schibbenhof, sater̃kšêt Wolmarshof, "наплетать" Dr.; zusammenschwatzen, -faseln, -lügen Bers., Adsel, Aahof, Lös., Schwanb., Druw., Lub., Ronneb., Sessw., Hochrosen, Roop, Walk: kuo tâ visu vakaru varējāt saterkš(ķ)êt? Nötk.; saterkšķēt visādas muļķības.

Avots: ME III, 762

terkšans N.- Peb.,

1) eine windmiihlenartige Hasenscheuche, die im Kohlgarten aufgestellt wird
N.-Peb.;

2) ein gesthwätziger Mensch
N.-Peb., (ter̂kšans) AP.

Avots: ME IV, 166

terkšele,

1) Plur. terkšeles, eine Schnarre
Fest.; tèrkšele ² , ein Spielzeug aus Holz zum Lärmen Geistershof, N.-Schwanb., Selsau;

2) einer, der viel und schnell spricht
(mit er̂) Gr.-Buschh.; "pļāpa" Meiran; "kas terkš" Nötk. (mit er̂); eine Schwätzerin Geistershof, N.-Schwanb., Selsau ("mit èr ² ).

Avots: ME IV, 166

ter̂kšelêt, schneu sprechen Gr.-Buschh.

Avots: ME IV, 166

terkšeniski, Adv., "?": terkšeniski skanēt Celm.

Avots: ME IV, 166

terkše̦ns,

1) die Schnarre
Kokn. n. U.;

2) "lielais pe̦lē̦kais strazds": cik viņa maziņa! nav ne tērkše̦na ² .. lielumā Vīt. 37.

Avots: ME IV, 166

ter̂kšêt ² ,

2): auch (mit er̂) AP., Seyershof.

Avots: EH II, 676

ter̂kšêt ² Karls., tèršķêt ² Prl. n. FBR. VI, 93, -u, -ẽju,

1) terkšēt U., Etn. IV, 166, te̦rkšêt N.-Peb., (mit e̦r̃) Salis, terškêt U., (mit èr ² ) Saikava, terkšinât Wid., terkšķinât U., Sessw., Spr., (mit er̂ ) Saikava, (mit der Schnarre) sclmarren, klappern; auch vom Geräusch der Rädet
(terkšķināt) U.: terkšķinam terkšķinuot zvirbuļi aizlaidās Saikava. tec, vārpstīt terk-šē̦dama! BW. 7057 var. lai tas mans arājiņs kâ ecēša neterkšķēja 9986 var. pulkstenis ierkškē̦dams nuosita trešuo rīta stundu B. Vēstn. vāģi teršķēt vien aizteršķ Saikava. terkšķuošās skārda balsis A. v. J. 1896, S. 575. terkšķuoša bases balss Sudr. E.;

2) terkšêt U., Etn. IV, 166, Nötk., (mit er̂) C., PS., Wolmarshof, (mit èr ² ) Selsau, te̦r̃kšêt Salis, terkšķêt Daudsewas, KL-Salwen, ter̂kšķêt Saikava, (mit èr ² ) Bers., Kalz., Meiran, teršķêt U., (mit er̂) Golg., (mit èr ² ) Saikava, terkšinât Wid., schwatzen; viel und schnell sprechen:
taisi tik vaļā! kuo tik ilgi terkši! MWM. VII, 803. teršķ ziņas, neziņas Saikava;

3) das Geräusch des Truthahns
U. (terkšķinēt), das KolIern des Birkhahns u. a. Vogelstimmen ausdrückend: rubenis . . . aizlaidies terkšē̦dams LP. V, 102. pe̦lē̦kais strazds terkšina Etn. 11, 51. Nebst tarkš(ķ)êt und tirkšêt wohl zur Wurzel von terêt.

Avots: ME IV, 166, 167

‡ ter̃kši Seyershof "saites, kuo raisa nuo linu šaujām un kas atkrīt maļuot ar mašīnu": terkšus iztīra un vij pine̦kluos.

Avots: EH II, 676

terkšinât, s. terkšêt.

Avots: ME IV, 167

terkšins,

1) eine Schnarre
Wid.;

2) ein Geschwatziger
(mit èr ² ) Kreuzb.

Avots: ME IV, 167

terkšis U., (mit er̂) C., PS., ter̂kšķis Saikava,

1) eine Schnarre, Klapper
U.;

2) ter̂šķis Golg., ein Schwatzer
Nötk. (mit er̂), U.;

3) "?": spigu nuost liec, ja negribi ar tuo pašu dabūt par terkšķi (Maul?)! MWM. VI(1, 591.

Avots: ME IV, 167

tèrkšķele ² Bers., Sessw., Plur. tèrkšķeles ² Kreuzb., teršķele Wid., = terkšele 1: puikam tikai terkšķeles bijušas ruokā LP. V, 102; "ratiņa spuole, kas stipri terkšķ" (mit èr ² ) Kalz.; tèrkšķele ² Bers., eine Geschwätzige; terkšķele "pļāpä Kalz. (mit èr ² ), Meiran, Sessw.

Avots: ME IV, 167

terkšķenes, eine Schnarre LKVv.

Avots: ME IV, 167

tèrkšķeniski ² Saikava, Adv., laut und monofon: runa viņai iet terkšķeniski.

Avots: ME IV, 167

terkšķêt: ein Schallverbum (mit e̦r̃) Kand.; (žagatas) pa birzi plūkšķināja un terkšķē̦damas aizlaidās pruojām Blaum.

Avots: EH II, 676

terkšķêt terkšķinât, s. terkšêt.

Avots: ME IV, 167

terkšķinât (unter ter̂kšêt ² ): es pa krāsni terkšķināju ("?") BW. 7918 var.

Avots: EH II, 676

ter̂kšķins Saikava, eine Art Vogelscheuche, beslehend aus zwei kreuzweise tibereinandergeleglen Pergeln; tèrkšķins ² Saikava, ein Geschwatziger.

Avots: ME IV, 167

terkšķis: ein Schwätzer Bers.

Avots: EH II, 676

terkšķis, s. terkšis.

Avots: ME IV, 167

terkšs Meselau, ein geschwütziger Mensch, ein Fasler.

Avots: ME IV, 167

‡ ter̂kšt, -šu Lis. "teršķēt".

Avots: EH II, 676

àizšķelˆt, anfangen zu spalten, eine Spalte hervorbringen: kuoku. Refl. -tiês, sich zu spalten, zu trennen beginnen: aizšķē̦lusēs stīga terkšķ Sudr. E.

Avots: ME I, 54

‡ àiztèršķêt ² Saikava, = ‡ àizterkšķêtiês: vāģi atkal aizteršķēja.

Avots: EH I, 57

plūkšķinât,

1) dumpfe, schwachknaliende Schüsse abgeben:
mednieki plūkšķināja visu dienu, bet atgriezās tukšām suomām Jürg.;

2) schwirren (mit den Flügeln)
Bers.: Kārlis skatījās žagatu barā, kas pa birzi plūkšķināja un terkšķē̦damas aizlaidās pruojām Blaum.;

3) mit den Lippen schmatzen
Vank.

Avots: ME III, 361

satirkškêt Adsel, = saterkšķêt.

Avots: ME III, 763

strazds (li. strãzdas "Drossel") Burtn., Ruj., Peddeln, Wolm., Muremois, Serbigal, Smilt., Salis, Seppkull, Lems., Widdrisch, Kürbis, Erkull, Segewold, Lindenhof, Schujen, Arrasch, Jürg., Fehsen, Römershof, Lennewarden, Setzen, Stelp., Kurmene, Zohden, Bauske, Schönberg, Sessau, Zerrauxt, Bergfried, Grünh., Dobl., Mitau, Amboten, Kl. - Salwen, Salgaln, Daudsewas, Siuxt, Lieven - Behrsen, Kurs., Schlockenbeck, Naud., Pampeln, Pankelhof, Rönnen, Neuhausen, Neugut, Rutzau, Funkenhof, Nigr., Hofzumberge, Schnickern, Schrunden, Bershof, Zirsten, Frauenb., Luttr., Matk., Kalleten, Nikrazen, Assiten, Uxri, Dond., Wandsen, U., die Drossel U.; mazais (od. purva Natur. XXXVII, 108) str., die Singdrossel (turdus musicus L.) U., RKr. VIII, 92; Natur. XXXVII, 108; me̦lnais str., der gemeine Star (sturnus vulgaris L.); die Amsel (turdus merula L.) U., Natur. XXXVII, 112; pe̦lē̦kais str., der Kramtsvogel (turdus pilaris L.) Natur. XXXVII, 110, U.; lielais pe̦lē̦kais str., die Misteldrossel (turdus viscivorus L.) Natur. XXXVII, 111; ziemas str., bombycilla [ ampelis ] garrula L. Konv. ² 3636: me̦lnais strazds svilpuo Etn. II, 51. pe̦lē̦kais strazds terkšina ebenda. dzīvs un jautrs kâ strazds Latv. Daneben ohne s- (vielleicht dissimlliert; vgl. le. strads) apr. tresde, an. ƥrǫstr "Drossel", mir. tru ⁱ d "Star" und mit d- slav. drozdъ "Drossel" vgl. Solmsen IF. XIII, 138, Boisacq Dict. 920, Walde Wrtb. ² 799, Suolahti Die deutschen Vogetn. 52 f., Trautmann Wrtb. 327.

Avots: ME IV, 1083

tarkšêt, -u, -ẽju,

1) schnarren, klappern
U., rasseln AP., Drosth., Wolmarshof (mit ar̃): rati sāk tarkšēt AP. ecēšas tar̃kš Arrasch. rati tar̂kš Golg., Ogershof, dzirdams tarkšuošs pē̦rkuoņa truoksnis MWM. v. J. 1899, S. 560. tarkš ve̦cais . . , pulkstenis divpadsmit XI, 222. šķiltavas vien . . . tarkšējušas Upīte Medn. laiki;

2) schwatzen
Arrasch, Widdrisch (mit ar̃), Wolmarshof (mit ar̂), Mitau. Zu terkšêt.

Avots: ME IV, 133

tērkšêt, tērkšķêt, -u, -ẽju, = terkš(ķ)êt, knarren; schwatzen (tērkšêt) Nötk., tẽrkšêt) Arrasch, (tẽrksķêt) Segew.: jaunākām bitēm .. skaņa vienādāka, ve̦cajām ... skaņa vairāk tērkšķuot(i) Ramānu Aleks. Kad jaunā bišu māte dzied. netērkši daudz! tad Reinis tevi turēs par gudru Blaum. Pie skala uguns 97.

Avots: ME IV, 173

teršķele, s. terkšķele.

Avots: ME IV, 167

teršķeniski Saikava, = terkšķeniski.

Avots: ME IV, 167

teršķêt, s. terkšêt. Nebst taršķêt zu li. tarškė´ti "fortgesetzt klappern", terškiù "fröstle", tirškinti "klappern", s. Leskien Abl. 351. Zu diesen li. Pormen stellt Torbiörnsson Liqmet. II, 84 klr. mopox "Rasseln" v. a.

Avots: ME IV, 167

teršķis, s. terkšis.

Avots: ME IV, 167

tirkšêt, -u, -ẽju,

1) (mit der Schnarre
U. [tirkšêt]) schnarren (tir̃kšēt) AP., Arrasch, C., Dunika, Jürg., Orellen, Salis, (mit ìr ² ) Gr.-Buschh., Sessw., (tir̃kšķêt) Bauske, Pe̦nkule, Selg., Stenden, (mit ìr ² ) Kl., rasseln, klirren: vērpj meitiņas, tirkš ratiņi BW. 7073. tirkšēj[a] (Var.: čīkst) ... ratenīši 700, 1. tarkšķa puiksteņi tirkš R. Sk. II, 24. sabuojātais pulkstiens tirkšēja, līdz apstājās Dunika. vāģi braucuot tirkšķ Kl., Sessw. ar... raganu gaisa vāģiem, kas iet tirkšē̦dami Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 119. zuobeņi... tirkšķēja Asp. IV, 28. visi trauki tirkšķ Druva I, 1099; vom Geräusch, das beim Entzweireissen eines Kleiderstoffes entsteht (tir̃kšêt) Dunika: kuo tur nu tâ plēš, ka tir̃kšķ vien? in Wain. gehört;

2) zirpen
Wid., (tikšķêt) Wahnen: sienāži tirkšķ Wahnen;

3) "?": vienumē̦r ar lūpām tirkšējis it kâ zirgus turē̦dams Etn. II, 156;

4) lange und schwer verständlich sprechen
(tir̃kšêt) Dunika, (schnell) dummes Zeug sprechen (tir̃kšêt) AP., C., faseln (tirkšķêt) V.: kuo tu te tirkši tik daudz? Dunika u. a. Zu terkšêt.

Avots: ME IV, 195, 196