trūcība

trũcĩba,

1) = trũkums, der Mangel, die Brotnot L., U.: cieš trūcību un badu Glück Psalm 34, 11. kurnē pret dievu ūdens trūcības pēc IV. Mos. 20. dūmu ziņā ... viņš nuo vakardienas bij cietis pilnīgu trūcību Kaudz. Jaunie mērn. laiki III, 28;

2) die Armlichkeit, Armut.

Avots: ME IV, 249, 250