trinkšināt

trinkšinât Līn. (mit iñ ), Golg. (mit in̂ ), triñkšķinât Iw., klingen machen (Saiten), klirren machen, klimpern V.: puisis triñkšināja uz mandolīnes Dunika. trinkšķināt savu vijuoli Pas. V, 230. trinkšķinājis iestieptuo stīgu Antrop. II, 109. auka, luogu rūtes trinkšķinādama Apskats v. J. 1903, S. 403.

Avots: ME IV, 238