Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'urķêt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'urķêt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (10)

apurķēt

apurķêt, stochernd (schürend) umwühlen (durchwühlen) Stenden: a. krāsni ar urķi. Refl. -tiês, mühsam herumgelangen (gew. fahrend) um Stenden (mit ur̂ 2 ): a. e̦ze̦ram apkārt.

Avots: EH I, 124


aturķēt

aturķêt stochernd, mit Mühe, mit Hilfe komplizierter Handgriffe (Dunika, Rutzau) öffnen: a. aizkritušas duris. a. lādes vāku.

Avots: EH I, 177


lurķēt

[lurķêt 2 Wandsen, Salis, Bauske, = lurķêt, rauchen (verächtlich).]

Avots: ME II, 516




ņurķēt

ņurķêt, -u, -ẽju, intr., brummen, murren, knurren L.

Avots: ME II, 907


pieurķēt

pìeurķêt, mit der Ofengabel hinanstossen: p. pagales citu pie citas, lai labāk de̦g N.-Peb.

Avots: ME III, 307


uzurķēt

uzurķêt, ‡

3) "uzrakt" Salis (mit ur̃).

Avots: EH II, 738


uzurķēt

uzurķêt,

1) wühlend, stochernd auffinden, zum Vorschein bringen:
uzurķēt mē̦slu kastē naudas gabalu;

2) aufschüren:
uzurķēt, uogles krāsnī: Refl. -tiês, mit mühevollem Fleiss emporkommen: viņš pamazām uzurķējās ar uz augšu (wurde wohlhabend).

Avots: ME IV, 395

Šķirkļa skaidrojumā (3)

ļurkāt

I ļur̂kât, -ãju, ļurķêt,

1) etwas Weiches reiben
Freis.;

[2) hin- und herbewegend lose machen:
lai iedzītu mietu varē̦tu izvilkt, tad vajaga pa˙priekšu ļurkāt Fest.);

3) rauchen
(verächtl.) Grünh., Kand., [Salis, Bauske];

4) saufen
Dond., Smilt. [Refl. ļurkâtiês, wackelig sein: cirvja kāts ļurkājas Fest., Stelp.)

Avots: ME II, 544


urķīt

urķît Memelshof, (mit ur̂) Katharinenhof, = urķêt 1: i[i] čad vēl būs kuo urķīt un cilināt, kamē̦r cauri izčuknīsim Vīt. 20.

Avots: ME IV, 307


urpēties

urpêtiês, -ẽjuôs,

1) = urķêtiês 1: cūkas urpējas U.;

2) sich abmühen, abqualen
Seew. und Lems. n. U.

Avots: ME IV, 307