Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'usne(s)' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'usne(s)' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļa skaidrojumā (9)
dursnis
‡ dùrsnis 2 ,
1) = dur̃steklis: jis uz lauka ar dursni durstelē usnes Warkl.;
2) stechender Schmerz, Seitenstiche
Warkl.: man d. duŗ krūtīs;
3) eine Art Stechfliege
(auch dzelža muša genannt) A.- Schwanb.
Avots: EH I, 344
1) = dur̃steklis: jis uz lauka ar dursni durstelē usnes Warkl.;
2) stechender Schmerz, Seitenstiche
Warkl.: man d. duŗ krūtīs;
3) eine Art Stechfliege
(auch dzelža muša genannt) A.- Schwanb.
Avots: EH I, 344
oršāk
o`ršâk 2 Bewern, mehr: juo vairāk aŗ, juo o. usnes aug Kaltenbr. tagad dzeŗ vēl o. (nekâ senāk) ebenda. Wohl aus li. aršùs "heftig".
Avots: EH II, 117
Avots: EH II, 117
sagrūst
sagrûst,
1): kuŗa liga sagrūduse (hat zusammenkommen lassen)
taidus skuopus panāksneņus? Tdz. 57007, 1;
2): zerhacken:
usnes nuoplūc, sagrūž cūkām Ramkau; ‡
3) mit einem energischen Ruck in Bewegung setzen:
iesēdinājis viņu ..., sagrūda ragutiņas Janš. Dzimtene II, 392; ‡
4) eilig und flüchtig verrichten:
ātri jau padara gan, bet ne˙kāda labuma nav: visus darbus tik sagrūž Siuxt. Refl. -tiês,
2): tagad, lietum mituoties, visi darbi sagrūdās vienā reizē Aps. Raksti I2, 165. ja Daugava būtu pa likuse mierā ar pirmuo aizsalumu, tad viņa tâ nebūtu sagrūduses ("?") Linden in Kurl.; ‡
4) zerstossen, zerstampft, zerhackt werden:
kad kāpuostus grūž, tad silē če̦tras reizes grìež riņķī, lai labi sagrūžas, lai nepaliek lapas AP.; ‡
5) fig., aneinander geraten
Segew.
Avots: EH XVI, 410
1): kuŗa liga sagrūduse (hat zusammenkommen lassen)
taidus skuopus panāksneņus? Tdz. 57007, 1;
2): zerhacken:
usnes nuoplūc, sagrūž cūkām Ramkau; ‡
3) mit einem energischen Ruck in Bewegung setzen:
iesēdinājis viņu ..., sagrūda ragutiņas Janš. Dzimtene II, 392; ‡
4) eilig und flüchtig verrichten:
ātri jau padara gan, bet ne˙kāda labuma nav: visus darbus tik sagrūž Siuxt. Refl. -tiês,
2): tagad, lietum mituoties, visi darbi sagrūdās vienā reizē Aps. Raksti I2, 165. ja Daugava būtu pa likuse mierā ar pirmuo aizsalumu, tad viņa tâ nebūtu sagrūduses ("?") Linden in Kurl.; ‡
4) zerstossen, zerstampft, zerhackt werden:
kad kāpuostus grūž, tad silē če̦tras reizes grìež riņķī, lai labi sagrūžas, lai nepaliek lapas AP.; ‡
5) fig., aneinander geraten
Segew.
Avots: EH XVI, 410
sausne
sàusne Ronneb., Smilt., sàuksne Planhof, sausna Laud., gew. der Plur. sausnes C., Mag. IV, 2, 91, U., Adleenen; Bers. n. A. XVI, 284, N. - Peb., sàusnes 2 Neu - Rosen, auch sausnēji U., der männliche Hanf, Passhanf: es izaugu pie bāliņa kâ sausnīte kaņapēs BW. 9652, 1. - rudzu sausnītes, euphrasia odontites L. Stockm. n. RKr. III, 70. sàusne 2 Warkl., eine verdorrte Stelle am Baum.
Avots: ME III, 776
Avots: ME III, 776
šķausna
šķàusna 2 Bers., KL, Prl., šķàusne Lubn., Saikava, = šķaut(n)e: līneāla šķausne. uz gultas gala šķausnes V. Eglītls Zilā cietumā 85. akmeņu šķausna, kas guļ uz šosejas un kuru braucēji pamazām saberž putekļuos Blaum.; šķàusne 2 Warkl., = šķembele 1.
Avots: ME IV, 22
Avots: ME IV, 22
skosta
skùosta 2 ,
1): auch Saikava, (mit uõ ) AP., Ramkau; tīruma s. Ramkau, equisetum arvense; pļavas asā s. ebenda, equisetum palustre; ē̦duši usnes un skuostas ("?") Austriņš Puiškans 38;
3): apeņu skuõstas Ramkau. priedīšu skuõstas ebenda; ‡
5) skùostiņa 2 Saikava, der penis (in der Kindersprache).
Avots: EH II, 518
1): auch Saikava, (mit uõ ) AP., Ramkau; tīruma s. Ramkau, equisetum arvense; pļavas asā s. ebenda, equisetum palustre; ē̦duši usnes un skuostas ("?") Austriņš Puiškans 38;
3): apeņu skuõstas Ramkau. priedīšu skuõstas ebenda; ‡
5) skùostiņa 2 Saikava, der penis (in der Kindersprache).
Avots: EH II, 518
traicīt
traicît,
1): t. ("pļaut tikai tâ pa virsu, pašus galus") usnes AP. ar nazi ... tā traicīja saites ... tam nuost Dünsb. Rīmes, 2. grm., I, 123. viņš zariem tràika 2 ("brauka") lapas Fehteln;
2): auch (prs. traîcu 2 ) Stenden.
Avots: EH II, 689
1): t. ("pļaut tikai tâ pa virsu, pašus galus") usnes AP. ar nazi ... tā traicīja saites ... tam nuost Dünsb. Rīmes, 2. grm., I, 123. viņš zariem tràika 2 ("brauka") lapas Fehteln;
2): auch (prs. traîcu 2 ) Stenden.
Avots: EH II, 689
usna
usna Golg., N.-Laitzen, N.-Schwanb., Plur. usnas Lis., Trik., usne (li. usnė LChr. 253,1o und Büga KSn. I, 114) Mar. n. RKr. XV, 142; Preili n. FBR. VIII, 13, Kl., Prl., Ramkau, Wessen, Plur. usnes Sussei n. FBR. VII, 132, BW. 28206-7. Zbiór XV, 249, AP., Bers., Drosth., Erlaa, Gr.-Buschh., Jürg., Kl., Kreuzb., Marzen, Ogershof, Saikava, Saussen, Sawensee, Schwanb., Schujen, Selsau, Sonnaxt, Warkh., Warkl., ušņa (li. acc. pl. usnias LLD. III, 29, 25 ) BW. 32402, 3, Dunika, Nigr., Ronneb., Plur. ušņas U., Adsel, Arrasch, Gramsden, Kand., Laud., Libau, Pilda, PS., Wandsen, ušnes L., U., Mag. III, I, 131; IV, 2, 88, ušņi U., Etn. 1, 57, Stenden, Demin. verächtl. ušņeles Janš. Bandavā I, 63, Ackerdistel, Saudistel (cirsium arvense L.) RKr. II, 69, Nigr., Ramkau; krause Distel (carduus crispus L.) Mag. IV, 2, 88; RKr. II, 69; Konv. 2 681: plūcam ušņas Janš. Bandavā I, 63. tīrumā neesuot ne˙vienas usnes LP. VII, 695. mieži pilni ušņu Nigr. kâ ušņas un surenes nuo miežiem un liniem tīrumā Janš. Dzimtene 2 III, 283. te aiz usnēm vairs ne pabrist Niedra Bār. 4. kalniņā ušņas zied RKr. XVI, 223. visas sē̦tas malas ar usnēm apaugušas BW. 31063 var, ne ušniņa neziedēja slinka vīra arumā 28071. izrauj usnes (Var.: gušņas), izrauj nātres, lai aug balti kapuostiņi! 32523, 2 var. (ähnlich: 32560,15). Nacn Johansson IF. III, 243 f. und Walde Vrgl. Wrtb. I, 308 f. zu alb. ušt "Ähre", ai. pari-vāsayati "schneidet rings ab" u. a., wozu Petersson KZ. XLVI, 132 und Zur Kenntnis 27, sowie Būga KSn. I, 300, slav. vъšь "Laus", li. vievesa "Ganslaus" u. a. stellen. Anders (zu ai. ōṣ̌ati, lat. ūrit "brennt", gr. εύ'ω "senge", an. ysia "Feuer" u. a.) Fick Wrtb. I 4 , 7 und Walde 1. c. 111 f., sowie (zu aruss. yшь, eine Art Pflanze; "carduus" ?) Iľjinskij Извѣст. XXIII, 1,171.
Avots: ME IV, 309
Avots: ME IV, 309