Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'utîtiês' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'utîtiês' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (5)

pašutīties

‡ pašutîtiês Saikava, = pašutêtiês: man kāja pašutījās.

Avots: EH XIII, 180

samutīties

‡ samutîtiês Orellen, = samutêtiês.

Avots: EH XVI, 432

sašautīties

sašautîtiês, = sašaudîtiês, sich plötzlich unruhig bewegen: Altbe̦rgs spēji sašautījās, kâ steigties laukā RA.; ins Wanken geraten, zu (sch)wanken beginnen (mit àu 2 ) Saikava.

Avots: ME III, 754

šutīties

šutîtiês, pers. u. unpers., einen Fehltritt begehn (eig. u. fig.): var kaut kādi šutīties, ij gar zemi! Saikava. man šutījās kāja, un nuokritu nuo laipas Fest. man šutījās izteikties neviļus plašāk, un tūliņ izprata manu nuolūku ebenda. Vgl. šutêtiês 2.

Avots: ME IV, 108

Šķirkļa skaidrojumā (4)

šautīt

šautît, -u, -ĩju,

1) stäupen, geisseln
St., Bielenstein LSpr. I, 431 (mit aû 2 ), Selburg (mit àu 2 ); vgl. auch atšautît;

2) schnell hin undherneigen, schwenken,
ļuodzît: ielej mucā ūdeni un šàuti 2 uz vienu un uotru galu, lai muca labi izskaluojas! Bers., Erlaa, Lub. šàutît 2 (ļuodzît) mietu Kl. Refl. šàutîtiês 2 , = ļuodzīties, taumeln KL, wanken, wackeln Ar.; hin und her stürzen: ūdens mucā šautās Lub. sabraukts zirgs šautās Lub., Saikava. viņš aizgāja šautīdamies Erlaa. In der Bed. 2 zur Wurzel seu̯- "schwingen" (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 470; vgl. auch šaũbît)?

Avots: ME IV, 10

utīt

utît (li. utýti "Lasuse hecken") U., N.-Laitzen, -ĩju, utêt (li. utė´ti "Läuse hecken") U., -ẽju, utuôt U., lausen. Refl. utîtiês U., Vīt., utuôtiês, sich lausen, sich mit Lausen beschäftigen: uz tiem cūku celiņiem cūku dievs utījās BW. 25581.

Avots: ME IV, 310

vutāties

‡ vutâtiês Bērzgale, = vutîtiês.

Avots: EH II, 799