Paplašinātā meklēšana

‡ àizputuôt,

1) gährend zu schäumen anfangen
Golg.: alus jau aizputuojis;

2) schäumend hin-, wegströmen:
ūdens putuodams aizputuoja pa slūžām lejup.

Avots: EH I, 44

‡ àizstrutuôt, sich mit Eiter anfüllen Jürg.: vâts aizstrutuojusi.

Avots: EH I, 53

‡ apputuôt, = ‡ apputât.

Avots: EH I, 107

[ìeputuôt,

1) zu schäumen anfangen:
alus ieputuojis;

2) einseifen:
bārdu, veļu.]

Avots: ME II, 54

izkutuôt (li. iškutėti), intr., abgetragen, fadenscheinig werden: drāna pa˙visam izkutuojusi Kav.

Avots: ME I, 757

[izputuôt,

1) tr., herausschäumen;

2) aufhören zu schäumen
Wid.]

Avots: ME I, 787

izstrutuôt, intr., auseitern: dziedzeŗi izstrutuo Konv. ² 2481.

Avots: ME I, 807

[* kutuôt, s. izkutuôt.]

Avots: ME II, 330

me̦dutuôts, mit Honig vermischt, versehen: me̦dutuots alutiņš Matkuln.

Avots: ME II, 591

mutuôt, ‡

2) küssen
Seyershof.

Avots: EH I, 837

mutuôt, tr., trinken, leeren: kausus... tur burvīgā reibumā mutuo A. IV, 613. [Refl. -tiês, sich küssen: zivs ar zivi mutuojās (Var.: bučuojās) BW. 34680 var.]

Avots: ME II, 676

nùoputuôt (unter nùoputât), Refl. -tiês: nuoputuojies zirgs Vank.

Avots: EH II, 79

[paputuôt, eine Weile schäumen: alus tikai drusku paputuoja.]

Avots: ME III, 84

‡ pautuôtiês, mit Eiern handeln (?): ar pašiem putniem ... kungs ... negribēja p ..., bet tuo putnu turē̦tāji tapa saturē̦ti, ka tiem vajadzēja ... kungam duot pautus šaku šakām Mekons Septiņi okstoņi 8.

Avots: EH XIII, 186

pìeputuôt, sich mit Schaum anfüllen: alu lejuot glāze pieputuoja Saikava.

Avots: ME III, 281

plutuôt "saufen, zechen" Golg.

Avots: ME III, 359

putuôt (li. putúoti), auch refl. putuôtiês, schäumen: baltas šķūmes putuoja Mācīt. meita 43. zirgam mute putuo (von schnellem Laufen) Vīt. 107. leja krāce putuoja un šļāca ūdens Blaum. putuojuošs alus, schäumendes Bier: saimeniece man ienesa putuojuošu alutiņu BW. 31122. glāze alus putuojas Seifert Latv. Chrest. II, 196. eite, meitas, guovu slaukt!... kuŗai piens putuojās, tā būs laba salminiece BW. 11756. kuilis putuojas (lässt Schaum aus dem Munde) Grünh.

Avots: ME III, 443

putuôt: auch Allasch, AP., C., Dobl., Jürg., Lemb., Lieven-Bersen, Meselau, Mesoten, Oknist, Ramkau, Selg.

Avots: EH II, 340

saputuôt, ‡

2) sich mit Schaum bedecken:
izlēja dziŗu, kuŗa bij jau krietni vien saputuojusi Kaudz. Izjurieši 99.

Avots: EH XVI, 439

saputuôt, saputât, tr., zu Schaum schlagen, schäumen machen: krējumu. Refl. -tiês,

1) "?": tē̦vs ar māti saputuojušies guļ (Rätsel) RKr. VII, 309;

2) sich mit Schaum bedecken:
kāpuosti mucā jau saputuojušies Lennew.; ūdens saputuojies Sessau, Gr. - Essern, Sessw., Roop, Hochrosen u. a.; sich in Schaum verwandeln: alus ve̦duot pa˙visam saputuojies Jürg., Stomersee, Lös., Festen, Laud., Sessw., Schibbenhof, Wolm., Druw.

Avots: ME II, 709, 710

sastrutuôt Druw., intr., mit Eiter unterlaufen, vereitern: mezgliņiem (Geschwüre) sastrutuojuot attīstās... vātis Konv.2 3631.

Avots: ME III, 750

strutuôt, s. strutât.

Avots: ME IV, 1096

‡ sutuôt Orellen, dampfen: tik traki sutuo ("ruodas suta"), ka ne˙kā nevar redzēt.

Avots: EH II, 606

‡ *tàutuôt, zu erschliessen aus pãrtàutuôt (unter pãrtàutinât).

Avots: EH II, 670

uzputuôt, aufschäumen (intr.): alus uzputuojis.

Avots: ME IV, 369

uzstrutuôt, geplatzt Eiter von sich zu geben anfangen: auguonis ir uzstrutuojis Saikava.

Avots: ME IV, 385

uzutuôt Wolmarshof, = uzutît.

Avots: ME IV, 395

‡ apstrutât, apstrutuôt, sich mit Eiter bedecken: vaina apstrutuojusi.

Avots: EH I, 118

izutinât, izutuôt, tr., ablausen: galvu, bē̦rnu. Refl. - tiês, sich ablausen: vai e̦sat reiz izutījušies? Vgl. li. išutinė´ti.

Avots: ME I, 822

latât, - ãju, latêt, - ẽju, latutuôt, tr., latten, belatten.

Avots: ME II, 425

nùomutêt, nuomutît, nùomutuôt, tr., abküssen: tā viņu apkampa un nuomutēja Spr. Sal. 7, 13 [Miku sarkušuo nuomutē viņš Juris Brasa 189.] māte dēliņu nuomutī RKr. I, 103. Refl. - tiês, sich küssen (perfektiv): meitenes nuomutējās Saul.

Avots: ME II, 823

[nùoputāt L., nùoputuôt C.,

1) abschäumen:
n. zupu;

2) sich mit Schaum bedecken
(auch reflexiv): zupa nuoputuojusi; zirgs nuoputājis Schujen, nuoputuojis Lis., nuoputājies Warkh. alus skaisti nuoputājis Schujen.]

Avots: ME II, 835

‡ paputât Dunika, = paputuôt.

Avots: EH XIII, 165

pãrtàutinât,* pãrtàutuôt, tr., entnationalisieren, eig, in ein Mitglied eines andern Volksverbandes verwandeln: pārtautuot Krievijā dzīvuojuošās cittautas Konv. ² 2311. zemnieku pārtautināšana A. Refl. -tiês, seine Nationąlität aufgeben.

Avots: ME III, 182

pìestrutât PS., piestrutuôt Druw., sich mit Eiter anfüllen.

Avots: ME III, 298

samutêt, intensiv abküssen: jaunavas steidzās samutēt viņam ruokas Jaunie mērn. laiki IV, 188. Refl. -tiês, auch samutuôtiês, einander küssen: birzē viņi samutējās MWM. VIII, 333. Ve̦calksniene samutuodamās apsveicinājas ar jaunavu Jaun. mežk. 130.

Avots: ME II, 691

saputât (unter saputuôt), ‡

2) sich mit Schaum bedecken:
piens slaucuot saputā uz liêtu Ramkau. vīna pudele bij saputājuse AP. Refl. -tiês,

2): saputājušuos ... kauliņu Pas. XIV, 284. alus sasaputājis Dunika.

Avots: EH XVI, 439

sasūlât,

1) eine gewisse Zeit hindurchsiepen:
rē̦ta sasūlāja ilgu laiku Schwanb., Saikava;

2) = sastrutuôt: sasūlājis pirksts N.-Bergfried.

Avots: ME III, 751

strutât (li. strutoti Miežinis),

1) strutât PS., U., -ãju, strutêt U., Kl., -ẽju, strutuôt
U., eitern: vātis strutuoja MWM. VI, 475. kauls sāk trupēt un strutuot A. XX, 91. trums..., kas... sāpējis un strutājis Aps. auguons ilgi strutuo un negrib aizdzît Etn. IV, 21. trešais,... brūcēs strutē̦dams, kāpj nuo klints A. XVII, 584;

2) strutêt, strutuôt, (über bemooste Steine od. durch sumpfigen Boden) sickern (vom Wasser)
Spr.

Avots: ME IV, 1096

utît (li. utýti "Lasuse hecken") U., N.-Laitzen, -ĩju, utêt (li. utė´ti "Läuse hecken") U., -ẽju, utuôt U., lausen. Refl. utîtiês U., Vīt., utuôtiês, sich lausen, sich mit Lausen beschäftigen: uz tiem cūku celiņiem cūku dievs utījās BW. 25581.

Avots: ME IV, 310