Paplašinātā meklēšana

‡ ā`rdavaîns (mit ā`r- aus ḕ̦r-?) Ramkau, locker: ārdavaina zeme. ā. siens.

Avots: EH I, 194

‡ bal˜tspalˆvaîns weissfederig U. (unter spaiguļi): baltspalvainas zuosis.

Avots: EH I, 202

dar̂vaîns: dar̂vana ² priede Salis.

Avots: EH I, 308

dar̂vaîns, geteert, mit Teer beschmiert, beschmutzt: sveši ļaudis sanākuši darvainiem kažuokiem BW. 20397, 6.

Avots: ME I, 442

daũdzgalˆvaîns, vielköpfig: daudzgalvains ve̦lns.

Avots: ME I, 444

divgalˆvaîns, divgalˆvu, zweiköpfig: divgalvains ērglis.

Avots: ME I, 472

dzelvaîns, einschiessend, voller Wasserlöcher, Wassergruben: dzelvainā muklājā stidzis cilvē̦ks un luops Etn. II, 75.

Avots: ME I, 543

gļē̦vaîns, s. glē̦vains.

Avots: ME I, 632

glīvaîns, schleimig Brasche.

Avots: ME I, 628

gravaîns, gŗavaîns, grubig : g. ceļš St., V.

Avots: ME I, 641

gruvaîns, gruftig vom Fahren St.

Avots: ME I, 666

‡ kal˜vaîns, hügelig Dunika, Wandsen; mit kleinen Baumgruppen bestanden Stenden: sausās, kalvainās pļavās Janš. Bandavā II, 72.

Avots: EH I, 580

ķe̦rvaîns, [= ķerveļains]: bē̦rzi ar ķe̦rvainu ce̦lmu Janš. Dzimtene ² II, 324.

Avots: ME II, 370

krevaîns, [kre̦vains Warkl., krevains C., Lis., N.-Peb.], kreveļains [Gr.Essern, Prawingen, Sessau, Grünh., Salisb., Fehteln, Siuxt, Hofzumberge, Brandenburg], kre̦vulains Vēr. II, 1335, grindig, schorfig, uneben, rauh, mit grober, unebener Rinde bedeckt: kreveļaina āda, miza. luogs bij aizsalis biezu, kreveļainu le̦dus kārtu Vēr. II, 426. kreveļaini bē̦rzi Jauns. Duomas II, 1369. kreveļaini kartupeļi Serben.]

Avots: ME II, 274

lievaîns: auch (mit iê ) Saikava: griêzt kuoku nuo lievainās puses.

Avots: EH I, 758

lievaîns, in der Verbindung lievaina egle, eine Tanne, die an der Nordseite hart ist, also eine lieva aufweist Buschh.

Avots: ME II, 508

pakavaîns, pakavuôts, mit Hufeisen beschlagen [Fest.]: pakavaini zābaki Bračs. Jānītis jāja vaŗa tiltu pakavuotu kūmeliņu BW. 32931, 8.

Avots: ME III, 42

pe̦lavaîns, mit Spreu, Kaff vermischt; pe̦lavaina maize BW. 19196, 3; 32090,

Avots: ME III, 194

pinkgalvaîns, einen zottigen Kopf habend: pinkgalvainie lācē̦ni Ver. II, 1288.

Avots: ME III, 220

platgalˆvaîns, mit einem breiten Kopf versehen: platgalvainas nagliņas MWM. VI, 66.

Avots: ME III, 321

plâvaîns ² Karls.,

1) schelferig
U.; mit einem Häutchen versehen Spr.;

2) fleckig
Talsen;

3) rissig, flach rissig
U.: plāvains zāģis Mag. III, 1, 100, eine Säge, die flache Risse hat U. nauda neskan tāpēc, ka tā plāvaiņa Hug. n. U.

Avots: ME III, 332

pļavaîns, reich an Wiesen: pļavainā apgabalā Kaudz. Ve̦cpiebalga 8.

Avots: ME III, 367

plikgalˆvaîns, kahlköpfig, glatzköpfig.

Avots: ME III, 343

prâvaîns ² "umfangreich" Bauske: dziedāju prāvainu dziesmu Ld. 10851:

Avots: ME III, 383

prievaîns,

1) priẽvains: "gefurcht,
rievains" Bauske: prievaini ragi Skalbe Stari II, 737;

2) "mit Stickereien od. Ornamenten verziert":
priẽvaina vilnaine, blūze;

3) "ruobains" Seppkull (mit iê ² ).

Avots: ME III, 399

pùrvaîns, morastig, sumpfig: purvains mežs LP. VI, 304. purvainajuos klajumuos Apsk. v. J. 1903, S. 79.

Avots: ME III, 420

ravaîns Schrunden, Kurs., Schlehk, = rāvaîns.

Avots: ME III, 491

rāvaîns U., Karls., Mar., ràvaĩns C., rãvaîns Līn., rãvuôts Heniņ. kaltgründig, morastig, eisenhaltig: rāvaiņa zeme Mag. IV, 2, 144, kaltgründiger Acker. rāvaina vieta Ar. rāvuots ūdentiņš BW. 25950, 5. kādēļ slāpstuošais lai nuo iesākuma dzer purva rāvainuo ūdeni? Vēr. II, 673. me̦lnās saknes spraukšķēja un trūka, me̦zdamas uz drānām rāvainuo ūdeni Saul. 1, 130. me̦lnu krāsu vēl dabūja nuo rāvaiņa ūdeņa Etn. III, 58. cielaviņa purvu brida rāvainām kājiņām BW. 18803 var. tautas mani aicināja rāvienā sienu grābt; kâ es iešu pie māmiņas rāvainām kājiņām? 28719. raudavīte, kam tu bridi rāvājā; kâ nu nāksi kalniņā rāvainām kājiņām? 2511. speries, mana vilnānīte, rāvainā ūdenī! 7533, pa rudi rāvainu, straignu lieknu Janš. Dzimtene ² II, 144.

Avots: ME III, 499

riêvaîns: maserig Diet.

Avots: EH II, 380

riêvaîns Nötk. u. a., riẽvains Nigr., C., mit Falten, Furchen versehen, runzelig, schrammig, streifig, narbig: rievaini ragi Stari II, 581. rievains speķis MWM. VIII, 282. rievaina mute U. rievainajā, sastrādātajā ruokā A. XX, 651. pamazām sāka viļņi pazaudēt savu vienmērīguo apaļumu un metās rievaini Alm. lielgabalus ar rievainu stuobra iekšpusi Konv. 1489. klinšu rievainās pieres Vēr. II, 267.

Avots: ME III, 550, 551

sâvaîns, narbig, mit Narben versehen Mar. n. RKr. XV, 134.

Avots: ME III, 809

šẽrvaîns Dunika, grindig, räudig: šērvaina āda Dunika. šērvainas ruokas Lubn., mit (angewachsenem) Schmutz bedeckte Hände.

Avots: ME IV, 17

sešrievaîns, mit 6 Vertiefungen, Furchen versehen: ar sešrievainuo ripu Konv. ² 654.

Avots: ME III, 821

sīvaîns, = sīvs, grausam: kaŗš ar pūķīšiem gan bija sīvains Lautb. Vidv. 37.

Avots: ME III, 855

‡ II sīvaîns "?": trin ruokās rudzzāli, kamē̦r tā tīk (= tiek) sīvaina AP.

Avots: EH II, 493

skaistspalvaîns Konv. ² 1384, mit schönem Gefieder versehen.

Avots: ME III, 866

skrūvaîns, schraubenartig: rubeņi skrūvainām astītēm BW. 34197.

Avots: ME III, 899

šuôvaîns PS., = šâvains.

Avots: ME IV, 113

spal˜vaîns, ‡

2) spalvaina zeme, Erdboden mit verschiedenen Erdarten od. Erdschichten neben einander
BielU.

Avots: EH II, 545

spal˜vaîns, mit Federn bedeckt, rauchhaarig; gereizt (borstig), zornig Salis n. U.; spalvaini mākuoņi, Federwolken Caunītis.

Avots: ME III, 983

spruõggalˆvaîns, krausköpfig: spruoggālvaini... bērniņi MWM. VI, 942.

Avots: ME III, 1027

strāvaîns, streifig, gestreift, in Streifen: nuo strāvainiem vaigiem varēja redzēt, ka vēl ne+sen bija raudājusi Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 36. e̦lpuojuot strāvaini viļņuoja tvaiks D. 116, 31. stràvaina debess Jürg., Drosth.

Avots: ME IV, 1084

tũkstuošgalˆvaîns, tausendkopfig: tūkstuošgalvainuo cilvēku mežu A. Brigader Daugava I, 159.

Avots: ME IV, 279

tuvaîns, = tuvins: aizgājuši līdz tuvainam kruogam LP. VI, 937.

Avots: ME IV, 275

vel˜vaîns, gewölbt, mit Gewölben versehen.

Avots: ME IV, 535

zaļgalˆvaîns, grünköpfig: zaļgalvaiņie... burkāni Konv. ² 479.

Avots: ME IV, 686

‡ cer̂vele ² Seyershof,

1) "zähes Holz (hauptsächl. Birkenholz)";

2) Schimpfname für eine schwer zu bandigende Kuh:
ak tu c˙! ne˙kur nevar vārēt! Vgl. etwa ķe̦rvaîns.

Avots: EH I, 267

gŗava [Nigr., GR. -Essern, Selg., Dunika], gŗavaîns, s. grava, gravains.

Avots: ME I, 673

‡ krevelaîns (mit e!) Iw., = krevaîns.

Avots: EH I, 650

‡ kušņājs Nautrēni, = pe̦lavaîns.

Avots: EH I, 681

‡ pe̦lavājs, = pe̦lavaîns: (gen. s.) pe̦lavājas maizes Kl.-Laitzen n. FBR. VIII, 42.

Avots: EH XIII, 220

‡ pe̦luojs, = pe̦lavaîns: pe̦luoja maize Fest. n. FBR. XVII, 85.

Avots: EH XIII, 222

‡ II rāvājs, = rāvaîns: r. ūdens FBR. XIV, 74; mit rāva I 1 beschmutzt Tdz. 38330.

Avots: EH II, 362

rāvuôts, s. rāvaîns.

Avots: ME III, 500

‡ rèipains ² (mit ostle. ei < ī? ) Liepna "= riêvaîns".

Avots: EH II, 364

‡ reîvains (mit ostle. ei < ī? ) Liepna, = riêvaîns. Vgl. rīve II.

Avots: EH II, 364

‡ riêvuot ² Riga, = riêvaîns.

Avots: EH II, 380

‡ rĩvains AP., (mit ì ² ) Sonnaxt, = riêvaîns: balss rīkle ir tāda rīvaina.

Avots: EH II, 377

šẽrvuôts Dunika, = šẽrvaîns: šērvuota āda.

Avots: ME IV, 17

spal˜la, spal˜laîns, mundartlich (z. B. in Rothof, Popen n. FBR. VIII, 118, Hasau) für spal˜va, spalvaîns.

Avots: ME III, 982

‡ spàlvājs ² Zvirgzdine n. FBR. X, 28, = spal˜vaîns.

Avots: EH II, 546